Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8908026t1ha3ae.jpg)
Paruna, ka galvai vienmēr jābūt vēsumā, bet kājām – siltumā, ir pavisam vienkārši īstenojama dzīvē, ja dzīvojamās telpas apsildīšanai izvēlamies ierīkot apsildāmās grīdas. Pasaulē siltu grīdu tehnoloģijas izmanto jau 40 gadu, Latvijā pieredze ir mazāka, tāpēc arī neskaidrību vairāk.
Ierīkot var visur
Vēl pirms dažiem gadiem apsildāmu grīdu varēja ierīkot tikai vannas istabā, tualetē vai koridorā, ja grīdas segumam bija izmantotas keramiskās flīzes, kas bija labs siltumvadīšanas materiāls. Tagad siltās grīdas var ierīkot praktiski visur – gan zem koka grīdas, gan lamināta, parketa vai mīkstā seguma. Linolejs pēc siltumvadītspējas seko tūlīt aiz flīzēm. Bet, apsildot parketu un dabiskā koka grīdu, jābūt uzmanīgiem, lai koksne neizžūst. Vispiemērotākais materiāls tādā gadījumā ir ozols.
Lētāk nekā radiatori
Silto grīdu var ieklāt, gan remontējot jau esošo dzīvokli, gan būvējot māju. Vienīgā atšķirība ir iespējās. Piemēram, pateicoties optimālai siltuma izplatībai, apsildāmā grīda var tikt izmantota kā vienīgais mājas apsildes elements. Un tas iznāks lētāk, nekā izmantot radiatorus. Diemžēl šo apsildes veidu sarežģītāk ir ierīkot jau gatavos dzīvokļos. Tur apsildāmo grīdu biežāk klāj komfortam – lai, izkāpjot no vannas vai aizkavējoties WC, nesaltu kājas. Silto grīdu energoresursu ekonomija ir trīs reizes lielāka nekā radiatoru apsildes sistēmās.
Grīdas līmenis nemainās
Bieži no apsildāmas grīdas ierīkošanas attur fakts, ka, ievērojot visas ieklāšanas tehnoloģijas, grīdas līmenis var pacelties pat par 5 centimetriem, kas nav ne ērti, ne skaisti. Jāpaskaidro, ka tik krasa grīdas līmeņa pacelšana vairs nav neizbēgama. Tā tas ir tikai tad, ja tiek ieklāts apsildāms kabelis, bet tagad var nopirkt arī ieklājamus apsildāmus paklājus, ko liek zem flīzēm. Tad grīdas līmenis paceļas tikai uz pašu flīžu un flīžu līmes rēķina. Kabelis ir apmēram 1,5 reizes lētāks, bet tā ieklāšanas izmaksas ir augstākas nekā apsildāmajam paklājam.
Cik maksā?
Visu izšķir vēlmes un vieta, kurā grib klāt silto grīdu. Visjaudīgāko kabeli vajag vannas istabai, kur, pielejot vannu, mitrums telpā paaugstinās par 90%. Tas pats attiecas uz iekštelpām, kas tiek bieži vēdinātas. Aptuveni rēķinot, viens siltās grīdas kvadrātmetrs maksā ap Ls 20–25, neskaitot darbu. Ja apsildāmā grīda ir domāta mājas vispārējai apkurei, tad izvēlas mazāk jaudīgu ieklājumu. Viena kvadrātmetra apsildei ir nepieciešams uzstādīt 100–150 W. Tas nozīmē, ka nelielās telpās grīdas apsildi var uzstādīt pat padomju laika daudzstāvu namos, taču, lai apsildītu visu dzīvokli, būs nepieciešama jaudas palielināšana.
Ko darīt, ja nestrādā?
Tā kā silto grīdu klāj zem grīdas seguma, visbiežāk zem flīzēm, tad, gadījumā ja kaut kas saplīst un nestrādā, atrast iemeslu un nomainīt nestrādājošo posmu ir ļoti grūti, varbūt pat neiespējami. Kurš gan būtu ar mieru uzlauzt visas flīzes, lai atrastu bojājumu. Tāpēc, pērkot silto grīdu, der painteresēties, vai kompānija, kas izplata šo produkciju, nodrošina apkopi un servisu arī pēc grīdas ieklāšanas. Piemēram, dāņu kompānija «DEVI» saviem klientiem piedāvā ar speciālu aparatūru ļoti precīzi atrast bojāto vietu, un, lai to salabotu, pietiek izņemt tikai vienu flīzi, nevis sabojāt visu grīdu.
Siltums
Ja dzīvoklī vai mājā ierīkotas apsildāmās grīdas, cilvēks jūtas viskomfortablāk, jo kājas atrodas dažus grādus siltākā vidē (23°C) nekā galva (18–20°C). Taču šādam variantam der tikai telpas ar labu siltumizolāciju, pretējā gadījumā energoekonomijas efekts būs ar mīnusa zīmi. Eiropas standarti nosaka, ka dzīvojamā telpā jābūt +21°C. Tādu siltumu iespējams uzturēt, ja grīdas siltums ir +27°C. Par 5°C siltākai jābūt grīdai vannas istabā.
Ekonomiska sildīšana
Pašas siltās grīdas nepatērē pārāk daudz elektroenerģijas. Vislielākais elektrības patēriņš rodas, kad pavisam auksta grīda uzkarst līdz vajadzīgajai temperatūrai, tāpēc ekonomiskāk ir visu laiku uzturēt sistēmā vienādu temperatūru. Atkarībā no mērķa – apsildīt telpu vai radīt komfortu kājām – var uzstādīt arī termoregulatorus, kas kontrolē gaisa temperatūru telpā vai grīdas temperatūru. Termoregulatoru var noregulēt arī uz noteiktu laiku, piemēram, grīda vai telpa īpaši tiek uzsildīta uz jūsu pamošanās laiku, lai tīrīt zobus vai dzert kafiju būtu sevišķi patīkami.
Mazliet par veselību
Savulaik, kad siltās grīdas vēl bija ekskluzīvs šiks, radās mīts, ka elektromagnētiskais lauks, ko izstaro kabeļi, ir neveselīgs. Pašreiz ražotāji apgalvo, ka nekādu starojumu grīdā iestrādātie kabeļi neizstaro. Pārbaudot ar speciālu jutīgu aparatūru starojumu, kas nāk no elektriskajiem vadiem mājas sienā, un starojumu no grīdām, jāsecina, ka no sienām tas ir daudzkārt stiprāks. Savukārt pluss apsildāmajai grīdai ir tāds, ka samazinās putekļu cirkulācija telpā. Ierīkojot apsildāmās grīdas, gaisa plūsmu vertikālā kustība ir tik niecīga, ka putekļi paliek uz grīdas, jūtami uzlabojot gaisa kvalitāti un telpas tīrību. Putekļi noslāņojas apmēram 15 centimetru augstumā no grīdas, tāpēc tiem, kam mājās ir nelieli suņi vai mazi, rāpojoši bērni, tas var nebūt sevišķi veselīgi.
Konsultēja SIA «DEVI» tirdzniecības vadītājs Rihards Zommers