Ko sievietes domā par seksu. 27 gados

Gadījuma sakaros reti kad spēj dažu stundu laikā novērtēt, vai vīrietis tiešām ir tīkams vai tikai rādās tāds esam.

FOTO: EPA-AFI

Atmetīsim vecos stereotipus par vecmeitām! Lai tie paliek to ziņā, kas joprojām uzskata, ka uzmanības vērtas ir tikai pavisam jaunas sievietes.

Kā smejies, viņām noteikti ir maza pieredze attiecībās, arī seksuālajās, ar pretējo dzimumu, kas savukārt vīriešu kārtas brašuļiem ļauj justies droši, jo viņi netiks salīdzināti salīdzināmā materiāla trūkuma dēļ.

Sieviete 27 gados ir jau gana pieredzējusi. Tāpat viņa jau ir paguvusi vilties. Un paguvusi arī piedot vilšanās priekšmetam, proti, visam vīriešu kārtas dzimumam. Nu viņa jau apskaidrotām un jaunu cerību pilnām acīm lūkojas nākotnē un stiprajā dzimumā. Šis skatiens krietni vien atšķiras no divdesmitgadīgās skatiena. Šai skatienā ik pa brīžam uzzibsnī ironijas dzirkstis. Tāpat šai vecumā sieviete labi zina, ko grib saņemt seksā. Viņa iepazinusi savu ķermeni. Arī vīrieša ķermenis viņai nav noslēpumu sala.

Stāsta Gunta (27 gadi), restorāna zāles pārzine:

«Es nevaru teikt, ka man dzīvē nav veicies. Protams, ja par vienīgo dzīves veiksmi uzskata precēšanos, tad varat droši mani norakstīt zaudētājos. Es neesmu precējusies, lai gan man ir izteikti (pa jokam un nopietni) precēšanās piedāvājumi. Kaut kā nesanāca. Un labi vien, ka tā. Tagad ar gadu distanci es saprotu, ka neviens tā īsti man nederētu. Vai arī es viņiem.

Manā dzīvē ir bijis arī periods, kad esmu bijusi stipri aizvainota uz vīriešiem un nekādi neesmu varējusi saprast, kāpēc vīrieši nav tādi paši kā sievietes. Kāpēc viņi nejūt un nedomā tāpat kā es? Es, protams, nerunāju par tiem gauži primitīvajiem tipiem, kuri visas sievietes iedala divās kategorijās — maukās, kas visiem dod, un maukās, kas nevienam nedod.

Tai dusmošanās periodā man arī nebija pastāvīga partnera. Tātad nebija arī regulāra seksa. Nu, gadījās pa kādam gadījuma sakaram. Tā bija pretīga sajūta. Tu esi nogribējusies un pāruzbudināta. Tiec pie kārotā, bet tas nesniedz gaidīto gandarījumu. Ātri vien pēc orgasma iestājas pretīguma sajūta. Tik nepārvarama, ka es esmu cēlusies no gultas un mudīgi devusies mājās.

Kā tas bojā raksturu! Es kļuvu par īstu stervu pēc tamlīdzīgiem piedzīvojumiem. Kaut gan par stervu es kļuvu arī tad, kad nebiju dabūjusi. Un tā veidojās apburtais loks. Daba prasīja savu, bet, kad tas bija dabūts, tas neapmierināja. Es biju tuvu izmisumam. Ar savām žēlabām nomocīju visus savus draugus un radiniekus. Tad, šķiet, padevos un laidos dibenā. Tai brīdī, kad, tēlaini izsakoties, atsitos pret grunti, satiku klusu puisi, kas mierīgi mani savāca.

Tas ir labākais, kas ar mani noticis manā mūžā. Es viņam esmu tik pateicīga par to, ka mēs varam sarunāties un saprasties. Ka man ir regulārs sekss un fantastiska gandarījuma sajūta.

Es domāju, ka sekss ir veids, kā maksimāli cieši tuvoties savam partnerim. Ir labi, ja pretī ir tīkams partneris. Gadījuma sakaros reti kad spēj dažu stundu laikā novērtēt, vai vīrietis tiešām ir tīkams vai tikai rādās tāds esam.»

Uz augšu