Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8917663t1hae6a.jpg)
Lieldienu kompozīcijai ar krāsotām olām piemērotākais pamats ir ligzdiņa. Kā to novīt, stāsta un rāda florists Druvis Cirītis un viņa asistente Inga Cirīte.
No sausas zāles
Sauju pērnā gada siena, kas sapļauts trusītim vai gotiņai, liek ap pakulu auklu un ar zaļu spolīšu diegu notin, veidojot pirksta resnuma grīsti. Kad tā ir 4 – 5 m gara, var ķerties pie ligzdiņas vīšanas.
- Sāk no pamatnes centra, grīsti no viena gala liecot pa apli. Ik pēc 3 – 4 cm katru nākamo kārtu piestiprina iepriekšējai ar smalku stieplīti.
- Kad ligzdiņas pamats ir pietiekami liels, sāk veidot sānu malu. Jauno grīstes kārtu liek uz iepriekšējās un nostiprina ar stieplītēm. Tā pa riņķi turpina uz augšu, līdz ligzdiņa gatava. Darbu beidzot, stiepļu galus sakrusto, atliec un paslēpj sienā.
Ligzdiņas pamatam var izmantot arī kartonu. No tā izgriež vēlamā lieluma apli un vidū apaļu caurumu, caur kuru brīvi var izvērt diega spolīti. Uz kartona vienas puses liek sienu un piestiprina ar diegu, to no apļa malas ar visu spolīti verot caur centru. Tāpat zem siena paslēpj arī kartona otru pusi.
- Kad pamats gatavs, ņem siena grīsti, liek virs pamata ārējās malas un ar diega spolīti (verot caur pamata centru) piestiprina.
- Kad pirmais sānu riņķis nofiksēts, caur to ik pēc 5 – 6 cm izver apmēram 20 – 30 cm garos posmos sakniebtas stieplītes un nostiprina, to galus sakrustojot. Starp tām liek nākamo grīstes kārtu un, stiepļu galus sakrustojot, nostiprina. Tā rīkojas, līdz ligzdas sānu mala ir pietiekami augsta.
No bērza zariem
Arī šo ligzdiņu sāk veidot no pamatnes vidus. Līdzīgi kā siena grīsti, arī bērza zariņu, sākot no tā gala, liec riņķī. Ik pēc pāris centimetriem katru nākamo kārtu sasaista ar iepriekšējo, aptinot ar smalku stieplīti. Jo tālāk no centra, jo lielākas atstarpes starp stieplēm. (Gatavā ligzdiņā tās izskatās kā saules stariņi.)
- Kad pamats novīts, sāk veidot sānu malas, katru nākamo zaru kārtu pamazām ceļot uz augšu.
- Krāsainam akcentam kopā ar bērza zariņiem var likt arī ietonētas dabīgās rafijas šķiedras.
- Gatavu ligzdiņu noklāj ar ātri žūstošu parketa laku – tad tā kalpos gadiem, turklāt lakas kārta aizsargās no putekļiem.
Zaļojošs zelmenis
Lai Lieldienu kompozīcijas papildinātu ar zaļojošiem asniem, miežu vai kviešu graudus divas diennaktis mērcē ūdenī. Tad liek diedzēt.
Ja diedzēšanai izmanto trauku ar slēgtu apakšu, pirmo ber grants kārtu, lai liekajam mitrumam ir kur sasūkties. Tad liek zemi, virs tās uzbriedušos graudus un tiem pāri vēl plānu kārtiņu zemes. Līdz brīdim, kamēr izspraucas pirmie asniņi, visam pārklāj samitrinātu avīzi, ko laiku pa laikam aprasina ar ūdeni.
Klūgu miziņas
Tās izmanto kā dūnas, kurās ieguldīt krāsotas olas, kā arī, lai piesegtu zelmeņa saknītes vai vāzīti, kurā ielikti sniegpulkstenīši.
Klūgu miziņām jābūt sausām. Tās var gatavot visu gadu. Ar asu nazi miziņas nošķin no žagariņiem, liek uz papīra vai kartona kastē un uz radiatoriem vai silta mūrīša izžāvē. Kad miziņas sāk čabēt, tās ir sausas.
Kompozīcijās tās var kombinēt ar krāsainiem dabīgās agaves šķiedras (sizāļa) kumšķīšiem.
Uzziņa
- Ligzdiņu vīšanai nepieciešamās floral stieplītes, krāsotu sizāli un rafijas šķiedras var iegādāties floristikas piederumu stendos, kā arī vairumtirdzniecības bāzē «Schetelig» Rīgā, Mūkusalas ielā 41 b.
- Ja floristikas materiāli nav pieejami, var izmantot smalku parasto stieplīti un krāsainus vilnas dzijas pavedienus.
- Ja no sausas zāles vītas ligzdas mūžu vēlas pagarināt (siltumā siens lūst un birst), pēc Lieldienām to, izmantojot otu, pārklāj ar neatšķaidītu PVA līmes kārtu. Nožuvusī līme ap zāli veido bezkrāsainu aizsargkārtiņu.