Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8919424t1h99f2.jpg)
Pavasaris ir laiks, kad gandrīz vai ikviena dārza īpašnieku pārņem vēlme kaut ko pamainīt vai izdaiļot. Ainavu arhitektiem tā ir ikdiena. Viņi dārzus veido, skatoties gan modes tendences, gan konkrētās ēkas arhitektūru, vietu un vadoties pēc daudziem citiem apsvērumiem. Jautājām viņiem par pašlaik aktuālo Latvijas sētās un dārzos.
Skaistums dārzā visu gadu
Veidojot dārzu, jādomā par to, lai tas būtu skaists visos gadalaikos. Lai to rotātu ziedošas puķes vasarā, pavasarī un rudenī. To var panākt ar ziemas rozēm, agrajām sīpolpuķēm pavasarī, vēlziedēm rudenī. «Latvieša dārzā parasti ir daudz puķu, jo nav slinkums tās kopt. Latvietis ir darītājs, nevis tikai zvilnētājs. Viņš atpūšas, kopjot puķes,» stāsta «Vides projektu studijas» ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības vadītāja Daiga Veinberga. Dārzā varam iestādīt lazdas, kuras ir krāšņas arī vēlu oktobrī, februārī un martā. Ziemā skaisti izskatīsies lapu koki un krūmi ar neparasti veidotiem zariem, īpašu mizas krāsu. Kokaudzētavu piedāvājums ir diezgan plašs – var izvēlēties māka ievu, grimoņus ar sarkaniem dzinumiem, vītolus ar dzeltenu mizu vai citus. Zaļumam dārzā iedēsta kādu skuju koku. Tad arī kailajā periodā dārzam būs savs skaistums. Te gan jāuzmanās, jo, ja skujukoku būs par daudz, īpaši veidojot dzīvžogu, tas var būt nomācoši.
D. Veinberga atzīst, ka dārzam ļoti būtiski ir smaržojoši augi. Jau ilgu laiku mūs ir sajūsminājusi matiolu, maijrozīšu, jasmīnu smarža, mūsdienās tās ir rozes, puķu tabaka, arī lavanda.
Pasaulē modē nāk garšvielu un ārstniecības augu dārzs. Arī kārtīgas latviešu saimnieces starp puķēm audzēja ārstniecības augus un dārzam bija veselības devēja nozīme. Un kāpēc arī mūsdienās neatvēlēt kādu dārza daļu garšaugiem un ārstniecības augiem, kas var būt arī ļoti dekoratīvi?
Jebkurā dārzā skaisti izskatīsies arī vīteņaugi pie sienas vai ar tiem apaudzēta lapene, veranda. «Ābeļdārzs savulaik bija būtiska latviska dārza sastāvdaļa. Mūsdienās cilvēki aizvien mazāk grib lielus kokus dārzā, arī ābeles, taču zemie kociņi nav labi dārza telpas veidošanai,» uzskata D. Veinberga. «Ja vieta to atļauj, dārzā vajadzētu būt arī klasiskajai augstā potcelma ābelei. Zem tās var sēdēt pavasarī ziedu laikā, vasarā baudīt koka ēnu. Skaists ir ābolu laiks rudenī. Pieejamas ļoti daudzas dekoratīvo ābeļu šķirnes ar sarkaniem, rozā, baltiem pildītiem ziediem.»
Interesanti un moderni akcenti
Latviskā dārzā ienāk arī dažādas modes lietas. Kā piemēru D. Veinberga min pašlaik tik populāros dažādos stikla objektus. Šodienas mode ir spīguļojoša, uzkrītošus akcentus prasoša, tāpēc var atļauties vienmuļīga skujeņu stādījuma vidū ievietot stikla lodi vai krāsainus lukturus vakarā, uzskata ainavu arhitekte. Dārzos izmanto arī spoguļus, krāsainus stiklus gar dobes malām.
Kā modes lietu var novietot, piemēram, eksotisku augu podā, kādu dekoru. Tas var pat neiekļauties dārzā, bet būt kā interesants akcents.
«Šogad pasaulē dārzos aktuāls askētiskums un ģeometrija,» stāsta SIA «Aleja D» ainavu arhitekte Kristīne Kazāka. «Mēs sakārtojam dārzu ar noteiktiem ģeometriskiem laukumiem – apļveida, taisnstūrveida, kvadrātu, dažādām līnijām. Ģeometriskums parādās celiņos, mazajās dārza arhitektūras formās, terasēs, pakāpienos, stingri nodalītās puķu dobju robežās. Taču aiz dobes apmales sākas džungļi ar augu piesātinājumu, dažādām ziemcietēm, smilgām, pļavas puķēm, dūcošām bitēm. Puķu dobēs var stādīt, ko sirds vēlas, ievērojot kompozīcijas pamatprincipus, stādot tālāk augstākos augus un tuvāk zemākos. Jo lielāki džungļi, jo vairāk krāsu, jo dobe ir dabiskāka, skaistāka, modernāka.»
K. Kazāka ievērojusi, ka mūsdienās ieslīgstam divās galējībās – vai nu dārzs ir pārlieku perfekts, vai pārlieku nesakārtots. Tāpēc ar arhitektūras elementiem dārzā panākam mākslīguma efektu, bet dobes veidojam pēc iespējas dabiskākas. Latvijas dārzos īpaši pie koka klājumiem ļoti labi iederas graudzāles. Var veidot koka kastes ar graudzālēm. Labāk izmantot vietējos augus, nevis censties ar grūtībām ieaudzēt no citām valstīm ievestos, uzskata ainavu arhitekte. «Augu ziņā mums jābūt Latvijas videi piederīgiem, bet jāseko līdzi modernajiem materiāliem vai arhitektūras formām,» pārliecināta ainavu arhitekte. Mūsdienās materiāli, ko izmantojam interjerā, ienāk arī dārzā. K. Kazāka uzskata, ka no dārzā izmantojamajiem materiāliem dekoratīvajiem elementiem pateicīgs ir koks, arī stikls un metāls.
Viņa piebilst, ka katrā dārzā ir jābūt savai rozīnītei, bet visam pārējam pietiekami askētiskam. Ja cilvēks savā dārzā vēlas visu iespējamo no dažādiem stiliem un dažādiem materiāliem, rodas pārāk daudz dažādu elementu un izveidojas īsts mudžeklis.
Latviešu dārzā haoss neiederas, uzskata arī D. Veinberga, tur jābūt noteiktai kārtībai un sistēmai, nevis haotiski izmētātiem, nejaušiem elementiem.
SIA «Tagete» ainavu arhitektūras projektēšanas nodaļas vadītāja Gita Gāgane skaidro: pirms sākt kaut ko būtiski mainīt savā dārzā, idejas ir jāizliek uz papīra. Jāizstaigā dārzs un jāiedomājas, kā tas viss izskatīsies dzīvē, – kur būs atpūtas un saimnieciskā daļa, kur nepieciešami celiņi, vai ir vajadzīgs ko mainīt, kā mūsu ieceres izskatīsies no dažādiem skatu punktiem, kur vajag noslēpt kādu defektu un kā to labāk izdarīt.
K. Kazāka gan brīdina, ka cilvēki savos dārzos bieži kļūdās, pūloties noslēpt dažādus defektus, piemēram, puķu pods uz neglīta akas vāka tikai vēl vairāk pievērsīs tam uzmanību, nevis to noslēps.
Dārzs jāveido tā, lai būtu pašam ērti, jāizvēlas piemērotākās celiņu vietas, to platums. Lai nebūtu nevajadzīgi plaši bruģēti laukumi vai, tieši otrādi, pārāk mazi. Veidojot dārza ainavu, arhitekti prasa pirmā stāva ēkas plānojumu, lai var veidot dārzu, ņemot vērā arī skatu pa logu vai stiklotu fasādi.
Latviešu dārzā ir viss vajadzīgais
Latviešiem dārzs nav tikai skaistumam, pārliecināta D. Veinberga. Tā ir vieta, kur cilvēkam strādājot atpūsties. Tur ir arī saimniecības zona. Ir pat dārzi, kurus izdaiļo ļoti skaisti sakārtota malka. Ja ir pietiekami daudz vietas, tad dārzā ir arī koka šūpoles, jo te tiek koptas gadskārtu tradīcijas. Ir dārza kamīns, kuru, iespējams, mūrējis pats saimnieks. Sava vieta atvēlēta dzīvniekiem – nolikts trauciņš, no kura padzerties ezim, putniem barotavas koku zaros, sava teritorija ir sunim. «Tā ir latviskā dzīvesziņa un pieeja dabas norisēm. Dārza plānojumam jābūt tādam, lai visas šīs dzīvesziņas varētu īstenot,» uzskata ainavu arhitekte. «Latviskais dārzs ir dzīvs, tas ir nemitīgā attīstībā un ir dabai tuvāks nekā ļoti mākslinieciskie dārzi. Tas nav arhitekta uzbūvēts un sastindzis.»
Svarīga nozīme ir akmenim dārzā. Diezgan daudzi cilvēki vēlas kādu savdabīgu akmeni, taču tam būtu jābūt pašu atrastam, tuvam. To var novietot izteiksmīgā vietā, kopā ar augiem vai vienu pašu. Akmens var būt arī dārza celiņos, uzskata D. Veinberga. Iespējami ārkārtīgi izteiksmīgi akmens celiņi no plēsta laukakmens, kalta granīta, kombinēti un mozaīkveida.
Latvieša dārzā un sētā viss ir funkcionāls un pamatots, nekas nav tikai dekoratīvs. Elements bez nozīmes nemēdz būt. Tas jāatceras, veidojot dažādus elementus dārzā, tostarp arī lapenes un tiltiņus. Ar kokgriezumiem, mežģīnēm rotāta lapene noteikti neiederas latviskā dārzā, ja vien nav pieskaņota ēkas stilistikai. Noteiktos gadījumos lapene var būt zonējošs elements – ja tas vajadzīgs, tā var piesegt saimniecības pagalmu un var būt kā norobežojoša siena un lapene kopā. Tā var būt vienkārši taisnstūraina pergola pie mājas vai pirts un veidot atpūtas vietu. Tā var būt balsts vīnogulājiem.
Ja dārzam cauri tek upe, ir nepieciešams tai tikt pāri, tad jābūvē tiltiņš. Bet to neveido tikai formas dēļ no nekurienes uz nekurieni.
Veidojot ūdenskrātuves, latviešiem raksturīgi izvēlēties dabiskos dīķus. Ja vieta neatļauj izrakt un veidot dabisku ūdenskrātuvi, parasti arī mākslīgos dīķus ar plēves segumu pēc tam piestāda ar ūdensaugiem, ūdensrozēm, smilgām un grīšļiem, lai tie izskatītos maksimāli dabiski, novērojusi D. Veinberga.
Ja nav vietas, var ierakt kādu nelielu muciņu un arī tajā iestādīt ūdensrozi vai izveidot nelielu kaskādi.
Svarīga dārzā ir gaisma. Ir būtiski izgaismot vismaz vietas, kur vakaros notiek darbība, vai arī skaistākos augus. Gaismas ķermeņu dizains ir svarīgs, to stilistikai jābūt saskaņotai ar mājas, dārza kopējo dizainu. Veikali piedāvā ļoti modernas lietas, bet varbūt reizēm labāk pasūtīt kādu metālkalumu vai citu vietai pieskaņotu gaismas ķermeni. Svarīgi ir saskaņot mājas arhitektūru ar dārzu, žoga arhitektūru, celiņu materiālu, krāsu un citiem elementiem.