Ko sieviete domā par seksu. 28 gados

Kā esam gultā, tā manējais rullē pēc vecā scenārija. Bet kur ir tā jāsteidzas?

FOTO: Jānis Knāķis

Tuvojoties trīsdesmit gadiem, sieviete beidzot iemācas būt iecietīga. Tā vismaz vajadzētu būt. Pamazām sāk plēnēt princeses sindroms, un viņa sāk ievērot, ka daudz kas, sekss tai skaitā, ir tāds, kā viņa pati tā laikā izturas.

Stāsta Aija, 28 gadus veca bankas darbiniece:

«Vasarā man būs kāzas. Mani varētu saukt par laimīgo līgavu, ja vien... Mans līgavainis grib seksu vairāk nekā es.

Kāpēc es negribu? Tāpēc, ka viņš nevelta pietiekamu laiku un uzmanību priekšspēlei. Es nepagūstu uzbudināties. Tā gan! Kad viņš man jautā, kāpēc agrāk viss bija kārtībā un nebija jānoņemas ar visām tām priekšspēles muļķībām, es viņam paskaidroju, ka agrāk es visu laiku domāju par TO, tāpēc arī biju visu laiku uzbudināta.

Tagad es vairs nedomāju visu laiku par TO. Tagad vietā nākušas daudzas citas domas — kā iekārtot māju, kurā dzīvosim pēc kāzām, klapatas ar kāzu organizēšanu, galu galā arī domas par dienišķās maizes pelnīšanu — abi taču strādājam.

Es arī esmu pieradusi pie sava līgavaiņa — kopā esam jau trīs gadus. Nav vairs tās pirmās sajūsmas un trakās iemīlēšanās. Nav vairs nekādu noslēpumu, kuri steidzami ir jāatklāj. Nav arī pusaudžu kategoriskuma: ja tu nedari, kā es gribu, tad ej prom.

Nekur jau prom nav jāskrien! Mēs mīlam viens otru, un mums ir skaidrs, ka gribētu būt kopā ilgu laika sprīdi. Visu taču var sarunāt. Tikai tas aunapiere kaut kā neņem par pilnu to, ko es cenšos viņam iemācīt par sevi. Kā gultā, tā rullē pēc vecā scenārija. Bet kur ir tā jāsteidzas?

Aizvakar man viena gudra sieva teica: «Meitiņ, tas ir labi, ka tavējais ir tik aktīvs un vienmēr gribošs. Tas palīdz dzīvot un dod spēku. Tu pat iedomāties nevari, cik mūsdienās daudz vārgu vīriešu un neapmierinātu sieviešu. Gan jau tu savējo izdīdīsi. Tikai esi pacietīga un neapvainojies pirms laika.»

Es tā padomāju un aptvēru, ka tiešām mana līgavaiņa seksuālā aktivitāte jāuztver kā bonuss. Ja jau tā, tad man jākoncentrē sava uzmanība uz audzināšanas darbu, nevis cīniņu pret sava vīrieša uzmākšanos. Un viss būs labi!»

Uz augšu