Cik bieži gan nav nācies dzirdēt sievietes sūkstāmies: kur gan pazuduši visi elegantie, pieklājīgie vīrieši! Palikuši vien esot kaut kādi deģenerāti un pabiras…
Vai mēs esam lēdijas?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Un tad kādu pēcpusdienu, kāpjot no tramvaja, ievēroju, ka kāds jauks puisis padod roku divām meitenēm. Tā teikt, pieklājīgs žests no puiša puses. Bet ko abas meitenes? Vīzdegunīgā tonī paziņo, ka pašas esot spējīgas izkāpt un viņa palīdzība vispār neesot vajadzīga. Varu iedomāties, cik neērti jutās pieklājīgais džentlmenis.
Un turpmāk sakāmais jau ir pavisam vienkāršs: pie tā, ka «izmirst» džentlmeņi, neapšaubāmi savu artavu ir devušas arī pašas sievietes — ar savu noraidošo, vēso un izsmejošo attieksmi. Vienreiz tā apkaunots, vīrietis vairs negribēs tā darīt. Protams, ir arī pietiekami daudz vīriešu, kuriem labu manieru vienkārši nav, bet par šiem tipiņiem gan šoreiz — bez komentāriem.
Manuprāt, būtu muļķīgi uzskatīt, ka pieklājīgs žests no pretējā dzimuma būtu obligāts mēģinājums pavedināt meiteni. Un pat, ja tā būtu — priecājies! Tātad tu esi iekārojama! Un vai tad tas nav tas, ko katra no mums vairāk vai mazāk vēlas? Protams, daudzi žesti var likties aizdomīgi. Es diez vai uzticētos vīrietim, kurš pieteiktos panest manu somiņu, jo zinu, kāda noziedzība pastāv Latvijā. Taču es viņam tikai laipni un ar cieņu atteiktos.
Man šķiet, ka dažām sievietēm tiešām vajag pārdomāt savu attieksmi pret pretējo dzimumu. Nav jau nav viņi viscaur ideāli, tāpat kā neesam arī mēs, bet tieši tādus jau mēs viņus mīlam. Un, goda vārds, suminu visus džentlmeņus, kas par spīti sieviešu vīzdegunībai ir un paliek džentlmeņi.