Bērns negrib mācīties. Kas vainīgs?

Uz skolu - kā uz spaidu darbiem

«RB aicināja lasītājus piedāvāt sarunu tēmas, par ko mēs varētu aprunāties lappusē «Vecāku sapulce». Manuprāt, pati svarīgākā problēma izglītībā šobrīd ir bērnu motivācijas trūkums mācīties. Pirmajā klasē bērns uz skolu vēl iet ar prieku, taču vēlāk un it īpaši pusaudža gados gribēšana nez kur pazūd un tā spožā uguntiņa acīs nodziest. Skatos uz saviem bērniem, kā viņi no rīta velkas uz skolu kā uz spaidu darbiem, un nesaprotu, kas vainīgs - pārāk liela slodze un stulbas programmas, slikti skolotāji vai varbūt mēs, vecāki, kuri nav radījuši viņos motivāciju mācīties un pienācīgi izskaidrojuši, ka bez labas izglītības šodien cilvēks darba tirgū un arī dzīvē ir ja ne gluži pazudis, tad savā ziņā nolemts gan.

Par to, ka bērnam nav vēlmes mācīties, vispirms signalizē atzīmes. Jo sliktākas sekmes, jo mazāka griba iet uz skolu. Toties labs vārds un labs vērtējums, varbūt reizēm pat ne gluži pelnīts, rada motivāciju. Arī 10 ballu atzīmju sistēma neveicina mācīties gribu, jo maksimālo vērtējumu jau var nopelnīt tikai olimpiāžu uzvarētāji un «profesoriņi». Mans vecākais dēls šogad beidz 9. klasi, un viņam draud viena nesekmīga atzīme, ja vien pēdējā brīdī nesaņemsies. Bet saņemties nav ne mazākās vēlēšanās, jo matemātiku viņš nesaprotot, un viss. Citos mācību priekšmetos gan viņam nekādu problēmu nav. Ar tādām sekmēm pamatskolu var beigt, un izglītības dokumentu viņš saņems, bet ceļš uz vidusskolu gan ir nogriezts. Arī arodskolas taisās no nesekmīgajiem vaļā. Bet ko darīs tie, kuriem būs vairākas nesekmīgas atzīmes un viņi saņems tikai liecības? Vai kāds mūsu valstī par to vispār domā?

Z. B.»

Pēdējais glābšanas riņķis

Par spēju, intelekta un mācību motivācijas jautājumiem pedagoģijas zinātņu doktors Jānis Imants Birzkops runās konferencē Jūrmalā. Viņš uzskata, ka atziņa - skolēniem galvenā problēma ir mācīšanās motivācijas trūkums - vien vēl neko nedod un nevienam no tās labāk nekļūst. Ir «jārok» dziļāk.

«Pateicoties neiropsiholoģijas un neiroanatomijas atklājumiem, šodien speciālisti tikuši pie motivācijas trūkuma un intelektuālās pasivitātes iemesliem,» skaidro Birzkopa kungs. «Izrādās, ka daudziem skolēniem ir intelektuālajam darbam neatbilstošas, nepiemērotas smadzenes. Smalka aparatūra rāda, ka smadzenēs ir dažādi traucējumi un bojājumi. Ir neironu lauki, kur nav nekādu aktivitāšu. Bieži vien vāji darbojas abu smadzeņu pusložu saite, bet tas ierobežo vienas vai otras smadzeņu puslodes izmantošanu. Īsāk sakot, slikta smadzeņu anatomija var būt īstais motivācijas trūkuma iemesls. Tā, starp citu, nav tikai mūsu problēma. ASV speciālisti, pārbaudot savus skolēnus, secinājuši, ka ir skolas, kur līdz pat 85% skolēnu nespēj likt lietā savas augstākās domāšanas prasmes, ir intelektuāli pasīvi. Nekas iekšēji «nekņudina» šos bērnus darbināt savu prātu, tas nesagādā viņiem baudu, nerada nekādu emocionālu pacēlumu. Lai cik traģiski tas izklausītos, šādu bērnu skaits pieaug visā pasaulē.

Taču ir arī kas cerīgs. Neirologi atklājuši kādu pat viņiem pārsteidzošu lietu - ar šūnu bioelektrisko aktivitāti smadzeņu anatomiju var uzlabot un jūtami mainīt. Citiem vārdiem, katrs var tikt pie aktīvākām, darboties alkstošām smadzenēm, pie labākas mācīšanās motivācijas. Protams, speciālisti meklēja visefektīvāko smadzeņu uzbudinātāju, anatomijas uzlabotāju, intelektuālo spēju attīstītāju. Izrādījās, ka tā ir mūzikas instrumentu spēle! Tātad taisnība tiem antīkajiem domātājiem, kuri jau pirms tūkstoš gadiem uzskatīja, ka muzicēšana ir labākais cilvēku audzināšanas līdzeklis, jo tā attīsta prātu un veido cildenas jūtas. Tāpēc muzicēšanai šodien jāierāda atbilstoša vieta arī skolas mācību priekšmetu hierarhijā. Lūk, atbilde, ko darīt ar grūtgalvjiem, mācīties nemotivētiem bērniem. Jāķeras pie pēdējā glābšanas salmiņa, ko piedāvā zinātne, - muzicēšanas, turklāt bērnu smadzeņu attīstīšana jāveic jau agrīnos dzīves gados. Bērnudārzos un un vispārizglītojošo skolu pirmajās klasēs jāievieš obligātā mūzikas instrumentu spēle. Citās valstīs tā jau notiek.»