Hokeja čempionāts savās mājās. Ar medaļām?

Šis čempionāts būs īpašs vairākos apstākļos, bet jo īpaši faktā, ka tas notiek pie mums - zemē, kurā, kā visiem labi zināms, mīt pasaulē labākie un skaļākie hokeja fani. Šķiet, jau folklorizējies teiciens, ka vienīgais, kas spēj Latvijā vienot visu tautu un valsts iedzīvotājus, ko jau gadiem ilgi nespēj valdība, ir hokejs. Darbi, mājas solis, studijas, miegs, un daudz cita paliek otrajā plānā, jo lielākā daļa pievēršas tieši hokeja spēlēm.

Žēl, ka dažiem sapnis par piedalīšanos ilgi gaidītajā hokeja čempionātā savās mājās Rīgā nepiepildīsies. Pasaules hokeja čempionāts Rīgā būs arī kā veltījums vienam no mūsu visu laiku izcilākākajiem hokejistiem Sergejam Žoltokam. Senais sapnis spēlēt pasaules čempionātā Rīgā Latvijas izlases rindās nepiepildīsies arī Artūram Irbem, kurš par to sapņoja jau tik sen... Žēl, ka valstsvienībā nebūs arī mūsu NHL zvaigznes Sandis Ozoliņš un Kārlis Skrastiņš, ka nebūs vēl vairāki mūsu labākie hokejisti, kuri tik sen bijuši valstsvienībā un pārdzīvojuši komandas lielākos priekus un bēdas.

Lai sasniegtu kādu no godalgām, veiksmīgi jānospēlē pirmās sešas spēles, un tad jāuzvar divās nākamajās. Izlases treneris Pjotrs Vorobjovs nemīl runāt par prgnozēm, vien norādot, ka komandai minimālais uzdevums ir palikt augstākajā divīzijā. Viņa vadībā komanda ir ievērojami mainījusies ne tikai spēles manierē, bet galvenokārt jau disciplīnā. Neviens nevar būt drošs par vietu komandā, katram ir pilnībā jāatdod spēki katrā treniņā, jo katra paviršība vai slinkošana attālina spēlētāju no dalības čempionātā. Pārbaudes spēles ir tikai nosacīts kritērijs pirmo vērtējumu izteikšanā, taču nevienam nav šaubu, ka pēdējās pārbaudes spēles jaunā trenera vadībā atstājušas patīkamu iespaidu un vieš labas cerības uz veiksmi arī čempionātā kopumā. Nerunāsim par to, ka mūsu svarīgākā spēle būs ar Slovēniju, bet gan domāsim, lai mūsējiem izdodas jau pirmā cīņa ar čehiem.

Pēc pēdējā laikā piedzīvotajiem sarūgtinājumiem, ir atgriezusies cerība ne tikai fanu saimē, bet, galvenais, pašā komandā. Smagie treniņi un taktiskas korekcijas ir būtiski mainījusi mūsu valstsvienības spēli, par ko varējām pārliecināties visās pārbaudes cīņās. Turklāt jaunie hokejisti priecē ne tikai ar labo meistarību, bet arī ar nerimstošo centību, kas ir divtik svarīgi komandas panākumu kaldināšanā. Konkurence izlasē ir augusi un vārda dēļ vien pie Vorobjova komandas pirmajā maiņā netiksi. Sevi jāpierāda darbos.

Iekšēji ir tāda sajūta, ka šis čempionāts mūsu komandai patiesi izdosies un tai ir pa spēkam sasniegt ne tikai visu laiku labāko rezultātu, bet pat aizsniegties līdz godalgām. Tā būtu skaista dāvana bijušajiem, esošajiem un nākamajiem hokejistiem, faniem, Latvijai un Sergeja Žoltoka piemiņai.

Lai piepildās mūsu visu cerības un izdodas īsti hokeja svētki! Lai izdodas!