/nginx/o/2018/07/13/8927041t1he4bb.jpg)
Kādā ļoti aristokrātiskā Edinburgas viesnīcā pie mana galda sēdošais astronoms no Kubas pasūtīja kafiju. Kad viņš pagaršoja dzērienu, kuru viņam bija atnesis viesmīlis, kubietis jautāja, vai ir iespējams pasniegt kafiju, kurā būtu mazāk ūdens.
Tā nav anekdote par skotu fenomenālo skopumu, taču ikdienā iebraucējs ar šādu īpašību tikpat kā nesaskarsies. Un tas nav vienīgais, kas tūristu uzmanību piesaista Skotijas galvaspilsētā.
Likumi un aizliegumi
Edinburga ir Skotijas galvaspilsēta. Skotijas lielākā pilsēta ir Glāzgova, kura ir Skotijas un Lielbritānijas ziemeļdaļas biznesa un darījumu centrs. Edinburgā apgrozās mazāk naudas nekā Glāzgovā, bet Edinburgā atrodas Skotijas parlaments. Lai gan Skotijas parlamentam ir visai ierobežotas tiesības un izlemjamo jautājumu loks (faktiski visa vara ir palikusi Lielbritānijas parlamenta rokās), tomēr Skotija tagad vairākus jautājumus var lemt patstāvīgi. Vienīgā uzskatāmā atšķirība starp Anglijas un Skotijas likumiem, par ko iebraucējus īpaši brīdina, ir smēķēšanas ierobežojumi. Skotijā ir ievērojami stingrāki smēķēšanas aizliegumi nekā Anglijā. Skotijas pabos (un visās publiskās būvēs) smēķēt nedrīkst. Par to draud 50 mārciņu sods. Tie, kuri vēlas piektdienas vakarā pabā uzsmēķēt, ir spiesti braukt 70 jūdzes līdz tuvākajam Anglijas krogam, kur tas pagaidām vēl ir atļauts. Skotijā skolēnu brīvlaiks ir citā laikā nekā Anglijā
Agrāk par to, ka Skotija ir kas vairāk par Lielbritānijas daļu, liecināja Skotijas futbola federācijas statuss, kas bauda tādas pašas tiesības kā patstāvīgas valstis. Skotijai ir sava futbola izlase, kas piedalās pasaules un Eiropas čempionātos. Līdz ar to skoti vārdu «national» uztver savādāk un attiecina to tikai uz Skotiju, nevis Lielbritāniju. Tas var radīt arī pārpratumus. Ja ārzemnieks, savam skotu biznesa partnerim jautā, vai viņa uzņēmuma pārdošanas tīklam ir national coverage (nacionāls pārklājums), bet skots māj ar galvu un apgalvo, ka pilnīgi noteikti, tad tas nozīmē, ka šim uzņēmumam ir filiāles visā Skotijā, bet, iespējams, nav pārstāvniecības Anglijā. Anekdotēs tiek stāstīts par skotu fenomenālo skopumu, taču ikdienā iebraucējs ar šādu īpašību tikpat kā nesaskarsies. Lai gan brīžiem atgadās kuriozi, kas varētu liecināt par skotu dīvaino taupības izpratni. Kādā ļoti aristokrātiskā Edinburgas viesnīcā pie mana galda sēdošais Kubas astronoms pasūtīja kafiju. Kad viņš pagaršoja dzērienu, kuru viņam bija atnesis viesmīlis, kubietis jautāja, vai ir iespējams pasniegt kafiju, kurā būtu mazāk ūdens. Uz ko viesmīlis laipni paskaidroja, ka ne, jo viņiem kafiju vārot ļoti ekonomiskā automātā un desmit litru tilpuma kannā, tāpēc kafija sanākot tikai tāda, kāda pasniegta. Ja gribot ko savādāku, ir jāpasūta nevis kafija, bet jāsaka expreso. Laba kafija ir jāmeklē itāliešu restorānos.
Potera filozofu akmens
Edinburga ir pilsēta, kurā var baudīt vēsturi. Edinburgas pils minēta visos ceļvežos. Tā paceļas virs pilsētas uz augsta pakalna. Tie, kas plāno ceļojumu uz Edinburgu pēc internetā pieejamiem pilsētas plāniem, būs nedaudz pārsteigti, jo reljefa dēļ vecpilsētas šķērsošana ir aizraujoša līkumošana pa ļoti stāvām ieliņām. Taču viduslaiku vēsture nav vienīgais, kas var pievilināt ceļotājus. Edinburgā ir dzīvojuši daudzi pasaulslaveni rakstnieki, politiķi, zinātnieki. Telefona izgudrotājs Aleksandrs Bels ir dzimis Edinburgā. Edinburgā ir mācījies pašreizējais britu premjerministrs Tonijs Blērs. Edinburgas kafejnīcās Džoana Rolingsa uzrakstīja savu pirmo romānu «Harijs Poters un filozofu akmens».
Londona var lepoties ar Šerloka Holmsa muzeju, toties Edinburgā pasaules slavenākajam detektīvam ir uzcelts piemineklis blakus mājai, kurā dzimis detektīvstāstu autors Artūrs Konans-Doils.
Edinburgā klīstot pa centra ielām, samērā bieži var dzirdēt latviešu valodu. Pēc Edinburgas pilsētas vadības sniegtajām ziņām, Skotijā kopumā oficiāli strādā 20 000 latviešu. Tas esot maz, jo poļu strādnieku skaits Skotijā pārsniedz 130 000. Darba formalitātes Skotijā principā neatšķiras no Anglijas noteikumiem. Mēneša laikā pēc pieņemšanas darbā ir jāreģistrējas pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai. To var izdarīt, attiecīgo anketu un pasi nosūtot pa pastu. Taču daudzi Austrumeiropas viesstrādnieki Edinburgā strādā nereģistrējoties. Vieni to nedara principā. Citi, kā man paskaidroja latvietis K., kurš strādā nereģistrējies, aizbildinās ar dažādiem šķēršļiem. Viņš pats nav reģistrējies, jo viņam darba devējs mainās ik pēc dažām dienām. Viņš strādā par dārznieku, sakopjot dārzus tiem, kuriem darba apstākļu dēļ nav laika to darīt. Kā iestādīsi stādus, ja īstajā laikā ir jābrauc biznesa darīšanās uz vairākām nedēļām tālu prom no Skotijas? Līdz ar to sezonā ir pieprasīti stādīšanas, skaistumkopšanas, ravēšanas un tamlīdzīgu darbu darītāji. Par darbu viņš saņem 10 mārciņas (10 latus) stundā. Pie viena namsaimnieka viņš parasti strādā ne ilgāk par nedēļu, tad meklē nākamo. Tagad pavasarī viņam jau ir izveidojusies rinda, jo viņš savu darbu dara ar prieku un priekšroku dod tikai tiem, kuri viņa darbu agrāk ir jau novērtējuši un tagad paši viņu sameklē.
Festivālu bizness
Lai gan pilsēta ir ar ievērojamiem vēstures un arhitektūras pieminekļiem, tomēr tūristu skaita palielināšanai Edinburga cauru gadu organizē visdažādākos festivālus. Edinburgai festivāli ir nozīmīgs bizness. Kopumā visdažādākajiem festivāliem Edinburgā tiek tērēts 200 miljoni mārciņu gadā. Visvairāk apmeklēts ir Edinburgas mākslas festivāls, kas notiek katru gadu augustā. Tā apmeklētāju skaits var sasniegt pat vienu miljonu cilvēku. Aprīlī, kad es apmeklēju Edinburgu, tajā notika zinātnes festivāls. Zinātnes festivāli notiek katru gadu pavasarī. Festivāla 10 dienās Edinburgas iedzīvotājiem un viesiem ir iespēja apmeklēt Lielbritānijas un ASV populārāko zinātnieku lekcijas. Cilvēki stāv garu garās rindās, lai noklausītos lekcijas par hormonu iedarbību uz organismu vai to, ka ticība Dievam ir ģenētiski noteikta. Zinātnes festivāls sakrīt arī ar skolēnu brīvlaiku, un šajā laikā bērniem ir plaša populārzinātnisku pasākumu programma.
Lielākie muzeji, izstādes, zinātnes centri savus pasākumus pieskaņo zinātnes nedēļai. Tiklīdz zinātnes nedēļa beidzas, sākas kārtējais festivāls — Edinburgas spoku festivāls, kurā tiek piedāvāta iespēja apmeklēt pilis, kurās mītot savi skotu spoki...
Skotija
- Iedzīvotāju skaits Skotijā 5,1 miljons (Lielbritānijā kopā 60,2 miljoni)
- Galvaspilsēta Edinburga — 460 000 iedzīvotāju
- Lielākā pilsēta Glāzgova — 600 000 iedzīvotāju
- Valodas — Skotijas dienviddaļā, kur atrodas lielākās pilsētas pamatiedzīvotāji, runā angļu valodas variantā, kuru dēvē par skotu valodu. Skotu valodā ir daudz franču un gēlu valodas vārdu. Gēlu valoda joprojām tiek lietota Skotijas ziemeļos, kalnu apvidos un salās. Gēlu valda ievērojami atšķiras no angļu valodas.
- Reliģija — Skotijas pamatiedzīvotāju lielākā daļa ir katoļi un Skotijas baznīcas piekritēji.
- Valūta — Skotijas naudas vienība ir britu mārciņa. Taču Skotijas banka iespiež savas banknotes, kuru krāsa atšķiras no tām, uz kurām ir uzraksts «Anglijas banka».
- Elektrība — Skotijā, tāpat kā Anglijā, ir atšķirīga elektrības ligzda un kontaktdakša (ar trim zariem.