Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ideja par jumta dārziem nav nekas jauns. Jau pirms gadu tūkstošiem cilvēki iekārtoja dārzus uz savu namu jumtiem. Rietumeiropā jumta terašu ierīkošanas un to apzaļumošanas kā funkcionāli-ekonomisks jautājums atdzima XVII gadsimtā. XVIII gs. slavenais būvnieks Karls Rabitcs (pazīstamās «rabitca» sieta konstrukcijas autors) Berlīnē ierīkoja savā mājā dārzu-jumtu. Tas pievērsa uzmanību un plaši tika atspoguļots tālaika presē. XX gadsimtā arhitekts Le Kurbjuzjē jumtus-terases padarīja par mūsdienu arhitektūras programmas aspektu. Savos pilsētbūvniecības teorijas darbos viņš rakstīja: «Vai tas, patiešām, nav pret loģiku, ja platība, kas vienlīdzīga ar veselas pilsētas platību, netiek izmantota un jumtiem atliek sarunāties tikai ar zvaigznēm…»
Jumtu gribas un var ekspluatēt
Šobrīd aktuāla ir brīvo platību izmantošana lielpilsētās, kur zeme ir dārga. Tiesa, kam ir funktieris, tie jau sen nav ar pīpi, bet pat ar siltumnīcu uz jumta. Neteikšu kur, bet tepat Rīgas centrā no vienas tramvaja pieturas var ieraudzīt uz sešstāvu mājas jumta jauku siltumnīcu. Protams, tā ir patvarīga pašdarbība un mēs runāsim par visnotaļ sakārtotu jumta un terases izmantošanu.
Pēc izskata un uzdevuma «zaļos jumtus» var iedalīt vairākos tipos:
- ar intensīvu apzaļumotību (atgādina dārzu-parku zonu);
- ar «vieglu» apzaļumotību (nav pieļaujami koki un augstie krūmaugi);
- ar zālāja pārklāju, pie tam tiek izmantots minimāls augsnes slānis un pārvietošanās atļauta tikai pa speciāliem celiņiem;
- uz kuriem augi ir izvietoti speciālās tilpnēs ar augsnes substrātu.
Ekspluatējama jumta izveide ir sarežģīts inženiertehnisks uzdevums, kuru risinot jāievēro virkne prasību, kas atkarīgas no jumta pārklājuma funkcionālā mērķa.
Projektējot ekspluatējamo jumtu jāievēro, ka, bez prasībām, kuras jāievēro parasta jumta izbūvē, (iekštelpu nodrošināšana pret ārējo apstākļu iedarbību), ir virkne īpašu prasību. Jumta konstrukcijai jābūt tādai, lai tā izturētu:
- nozīmīgas ekspluatācijas slodzes, kuras netiks vienmērīgi izkliedētas pa virsmas platību;
- vēja slodzes, ārējos konstrukciju elementus jāizgatavo no materiāliem, kas nepakļaujas izkalšanai vēja ietekmē, neplaisā, tātad no materiāliem ar augstiem izturības rādītājiem, bet pašas konstrukcijas jāprojektē ar aprēķinu, lai tās nevarētu noraut spēcīgas vēja brāzmas;
- lai tās neietekmētu augu sakņu sistēma.
Ierīkojot «zaļos pārsegumus» jāplāno arī laistīšana un liekā mitruma novadīšana, kas sasaistīta ar ēkas kopējo ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, bieži nākas risināt problēmas ar cilvēku evakuāciju no ekspluatējamā jumta un nodrošināt nepieciešamos ugunsdrošības pasākumus. Nepieciešams rēķināties arī ar to, ka ekspluatējamā jumta remonts, atšķirībā no parastā, ir krietni sarežģītāks. Tādēļ tāda iekārtošanai nepieciešami tādi tehniskie risinājumi un materiāli, kas garantē maksimālu kalpošanas ilgumu bez remonta.
Atvieglotais jumts
To var izbūvēt uz jumtiem ar vieglām nesošajām konstrukcijām, kurām nav paredzēta liela papildus slodze. Augulāji: mauriņa zāle, sukulenti, viengadīgās puķes, sūnas. Jāņem vērā, ka izmantojamais augu tips nepieļauj ekspluatāciju. Nāksies nodrošināties ar laukumiņiem un celiņiem, kas veidoti no trotuāru plāksnēm.
Smagais jumts
Šis jumta veids var tikt pielietots uz pārsegumiem ar lielu nestspēju, piemēram, - dzelzsbetona pārklājumi. Augu izvēle visplašākā – zālāji, krūmi, koki.
(Nobeigums sekos)