Krimināllietas materiālus tā sauktajā Jūrmalgeitas skandālā Latvijas Televīzijas raidījumam «De facto» nodevis lietā iesaistītais Gvido Harijs Volbrugs. Tā «Neatkarīgajai» apgalvoja pats arhitekts.
<i>Jūrmalgeitas</i> sarunas esot publiskojis Volbrugs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es biju tieši tas cilvēks, kas iedeva sarunas [«De facto»],» apliecināja G. H. Volbrugs. Šādi viņš rīkojies, lai panāktu maksimālu šīs lietas caurspīdību. Arhitekts nenoliedz, ka iedevis aploksni domniekam Ilmāram Ančānam, tomēr viņa un «Neatkarīgās» informācijas avotu stāstītajā atklājas daži interesanti fakti, kas liek aizdomāties par to dienu notikumiem. Piemēram, kā aploksnē bija iespējams sabāzt 40 naudaszīmes, ko vēlāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) traktēja kā kukuli I. Ančānam. «Piekrītu, ka esmu draņķis, ka visi četri draņķi — arī piekrītu, taču Ančāns nedrīkst būt par nacionālo varoni, jo viņš ir tāds pats draņķis,» — tā G. H. Volbrugs. Arhitekts pazinis I. Ančānu personiski, abi viens pie otra ciemojušies, turklāt Jūrmalas domnieks vairākas reizes aicinājis G. H. Volbrugu kandidēt vēlēšanās viņa partijas «Mūsu zeme» sarakstā.
Iespējams, šī pazīšanās kalpojusi par iemeslu, kāpēc Leonīds Lasmanis lūdzis parunāt ar I. Ančānu, lai sarūpētu atbalstu mēra kandidātam Jurim Hlevickim. «Par kukuli pat runas nebija!» apgalvo arhitekts. Tā kā viņš domnieku pazinis, piekritis būt par starpnieku šajās sarunās. «Ilmār, tu gribi būt pozīcijā vai opozīcijā?» — tā, pēc G. H. Volbruga stāstītā, sākušās šīs sarunas. «Pozīcijā jebkurā variantā!» sekojusi atbilde.
Tad izskanējis piedāvājums atbalstīt J. Hlevicki, uz ko domnieks painteresējies, ko šī nometne viņam var solīt. G. H. Volbrugam nav bijušas pilnvaras un iespējas kaut ko solīt, tāpēc I. Ančāna klātbūtnē zvanīts L. Lasmanim. Tas solījis pusstundas laikā ierasties, šajā laikā, visticamāk, saņemot apstiprinājumu (iespējams, no J. Hlevicka) varbūtējiem piedāvājumiem. Sākotnēji I. Ančānam esot solīts komitejas vadītāja amats un vieta Bulduru slimnīcas padomē ar atalgojumu 500 lati mēnesī. I. Ančāns zinājis, ka alga padomē ir tikai 300 lati, taču L. Lasmanis solījies to nokārtot. Ja ir patiesa neoficiālā informācija, ka L. Lasmanim solīts pilsētas izpilddirektora amats, tad nerodas šaubas, ka to nokārtot viņš tiešām varēja. Interesanti, ka šobrīd I. Ančāns ieņem Labklājības un izglītības komitejas vadītāja posteni, turklāt ir arī mēra Ineses Aizstrautas padomnieks — acīmredzot JL nometne nav bijusi mazāk devīga.
Jau vēlāk sarunas L. Lasmanim pajukušas, jo pienākusi informācija, ka I. Ančāns sadarbojas ar KNAB (šīs informācijas sniegšanā vairāki kompetenti avoti piesauc Aināra Šlesera vārdu). Taču stundu pirms mēra vēlēšanām I. Ančāns zvanījis G. H. Volbrugam, ka «tavi draugi ir nenopietni», bet vēl pēc 50 minūtēm L. Lasmanis aicinājis arhitektu steidzami ierasties domē. Vestibilā saticies ar L. Lasmani, kas esot viņam iegrūdis rokās aploksni, kura jānodod I. Ančānam. Pasperot pāris soļus, starpnieks sapratis, ka pulkstenis jau ir 14.15, domes sēde sākusies, tāpēc L. Lasmanim taujājis, kā nodot aploksni, ja deputāts sēž zālē. Tas kaut kam piezvanījis un pēc tam pateicis, ka I. Ančāns pēc 10 minūtēm iznāks no zāles. Tā arī noticis: tualetē sastapušies, bet «viņš stāvēja pie pisuāra, rokas aizņemtas, tāpēc teica, lai ieliek [aploksni] kabatā».
Deputāta uzvalks bijis bez kabatu atlociņiem, ārā rēgojušies 5–6 centimetri no aploksnes malas, tāpēc G. H. Volbrugs to izņēmis, pārlocījis uz pusēm un atlicis atpakaļ. Jau vēlāk KNAB materiālos viņš redzējis nofotografētās 500 eiro naudaszīmes. Ja ņem vērā, ka I. Ančānam dots kukulis 20 000 eiro apjomā, tad aploksnē vajadzēja būt 40 naudaszīmēm, kas šķiet kabatā pārlocītā aploksnē praktiski neiestūķējams žūksnis. G. H. Volbrugs noliedz, ka zinājis par naudu: «Tur tikpat labi varēja būt gan čeks par miljonu, gan saraksts, par ko jābalso.» Starp citu, arī L. Lasmanis savulaik atbalstīja versiju, ka aploksnē bijis tikai koalīcijas vienošanās protokols.
«De facto» materiāli nonākuši, kad apsūdzētajiem izsniegts apsūdzības raksts. Tad veselas «grāmatas» ar sarunu izdrukām izskatā lieta arī nonākusi pie žurnālistiem, kas no šiem dokumentiem izkopējuši sev nepieciešamo, klāsta arhitekts. Viņš atzīst arī personīgo motivāciju I. Aizstrautas neiecelšanas domes priekšsēdētājas amatā vēlmēs. Kad viņa bijusi pilsētas galvenā arhitekte, Jūrmalā apšaubāmu argumentu dēļ nācies zaudēt vairākus objektus, kuriem arhitekts gatavojis savus projektus.