Kā klāstījis D. Skulte, A. Lembergs gan koriģējis politiskās partijas, gan kontrolējis parlamentu. «Ne tādā tiešā veidā, dodot tiešus uzdevumus, bet caur atsevišķām uzticības personām. (..) Tika būvētas tās shēmas, kādā veidā šo kontroli veikt.» Uz jautājumu, kāpēc tas izdevies tieši A. Lembergam, D. Skulte atbildējis: «Tāpēc, ka bija pietiekami daudz tādu lētu un alkatīgu cilvēku, kas par kaut kādām mazām stipendijām un citām mazām lietiņām bija gatavi atbalstīt, dažs apzinādamies, dažs pat neapzinādamies.»
Pēc grāmatas nākšanas klajā D. Skulte ir mazliet atturīgāks. Kā viņš stāsta «Dienai», izdevumu viņš vēl neesot lasījis, tāpēc nevarot apliecināt, vai autori viņa teikto izklāstījuši pareizi. Tomēr A. Lemberga ietekmi Latvijas politikā D. Skulte negrasās noliegt: «Es neesmu redzējis ne Daugavpils, ne Krāslavas, ne Valmieras mēru, kurš šos visus zēnus dzenā.» Šādu pozīciju A. Lembergs nodrošinājis, apvienojot rakstura īpašības un finanses. Par aptuveni desmit gadus senajiem notikumiem D. Skulte runājis tāpēc, ka politikā notiek paaudžu nomaiņa un lai jaunpienācēji neizdarītu tādas pašas kļūdas kā pirmie neatkarīgās Latvijas politiķi.
Jāpiebilst, ka pēdējā lappusē izteikta īpaša pateicība Andrim Šķēlem par palīdzību grāmatas tapšanā. Jautāts par ekspremjera devumu, L. Lapsa «Dienai» ieteica sazināties ar A. Šķēli. Viņš savukārt atbildēja trijos teikumos: «Katras profesijas pārstāvju vidū ir arī negodīgi un citādi samaitāti cilvēki. Ne Lato Lapsa, ne Kristīne Jančevska man nav nevienu reizi zvanījuši, ne citādi ko lūguši, neesmu ar viņiem kontraktējies gadiem. Un līdz ar to par pateicības patiesajiem mērķiem spriest nevaru.»