Laulības līgums ļauj izšķirties vieglāk un ātrāk

Iespēja nosargāt mantu

Kāda ir laulības līguma būtība, skaidro zvērināts notārs EDUARDS VIRKO:

«Laulātie var izvēlēties vai nu likumiskās mantiskās attiecības, vai arī slēgt laulības līgumu.

Ja viņi līgumu neslēdz, laulības laikā iegūto šķiroties dala uz pusēm, taču, ja tiesas ceļā viens vai otrs laulātais var pierādīt, ka viņa ieguldījums ir lielāks, mantu dala pēc katra ieguldījuma.

Ja dzīvesbiedri negrib uz sevi attiecināt likumisko kārtību, tad slēdz laulības līgumu. Ir divi iemesli, kāpēc parasti to dara. Pirmais — ja uz pēdām min kreditori. Laulības līgums ir likumiski pieļaujama iespēja, kā nosargāt mantu. Otrs laulības līguma slēgšanas iemesls ir nodrošināšanās pret ilgstošu un sarežģītu mantas dalīšanu iespējamās šķiršanās gadījumā. Kad nav līguma un pāri šķiras, dažkārt gadiem nevar sadalīt mantu, jo ir grūti pierādīt, kam pieder tās vai citas lietas. Ja ir laulības līgums, nav par ko strīdēties.

Ir divu veidu laulības līgumi:

1) kad nosaka visas mantas šķirtību; tas nozīmē, ka sadalīta pilnīgi visa laulāto manta;

2) kad noteikta laulāto mantas kopība. Tas nozīmē, ka pilnīgi viss pieder abiem laulātajiem, kaut arī vienam ir lielāki ienākumi. Tas ir liels uzticības apliecinājums mantiskā plāksnē, un tāds līgums ciešāk tur kopā laulātos. Taču šajā gadījumā ir vājāka aizsardzība pret kreditoriem. Ja vienam no dzīvesbiedriem ir kādi parādi, tos attiecina uz visu mantu.

Visbiežāk laulātie slēdz līgumus par mantas šķirtību, un tad tas, kas katram pieder, šķiroties viņam arī paliks. Piemēram, ja mašīna reģistrēta uz vīra vārda, sieva uz to nevar pretendēt pat tad, ja viņa būtu to pirkusi par savu naudu. Bet, ja dzīvoklis reģistrēts uz sievas vārda, šķiroties tas piederēs viņai. Ja ir noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību, arī kopdzīves laikā katrs ar savu mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Laulības līgums kā darījums ir ļoti vienkāršs, taču, iespējams, dažkārt līdz tā noslēgšanai laulātajiem jāveic dažādi mantiski darījumi, savstarpēji dāvinājumi, pirkumi un tamlīdzīgi. Piemēram, vīrs, uz kura vārda zemesgrāmatā ierakstīta zeme, nevar laulības līgumā rakstīt, ka tā tagad pieder sievai. Jau pirms laulības līguma zemei ir jābūt nodotai sievai uz atsevišķa darījuma pamata.

Vai laulātie, slēdzot līgumu, neriskē? Kā var prognozēt, piemēram, to, kā ar gadiem mainīsies mantas vērtība? Zemes vērtība aug, bet, piemēram, mašīna nolietojas un kļūst lēta. Ekonomisks risks ir jebkurā gadījumā, un mantas vērtība var gan pieaugt, gan kristies. Taču zaudējumus var piedzīvot arī tad, ja nav laulības līguma un uznāk kreditori.

Laulības līgums ir paņēmiens, kā laulātajiem nokārtot savas mantiskās attiecības. Kā balodīši var dzīvot gan tad, kad ir laulības līgums, gan tad, kad tāda nav. Turklāt šo ceļu izvēlas abi laulātie. Līgumu nevar noslēgt viena puse vai pilnvarota persona. Šajā gadījumā pie notāra jāierodas abiem personiski un vienlaikus. Arī atcelt līgumu var tikai kopīgi.

Līgumu var slēgt jau pirms laulāšanās, un tad tas būs spēkā ar laulības noslēgšanas brīdi, gan arī laulības laikā.

Kad pie notāra noslēgts laulības līgums, laulātie to reģistrē Laulāto mantisko attiecību reģistrā, bet to, kas attiecas uz nekustamu īpašumu, arī zemesgrāmatā. Kamēr līgums nav reģistrēts, tas ir spēkā tikai starp pašiem laulātajiem un neattiecas uz kreditoriem un citām trešajām personām.

Taču nav obligātas prasības līgumu reģistrēt, arī reģistrēšanas termiņš nav noteikts.

Pēc līguma reģistrēšanas Laulāto mantisko attiecību reģistrā to publiski izziņo «Latvijas Vēstnesī». Tas domāts galvenokārt kreditoriem un parādu piedzinējiem, lai viņi zinātu, ka šajā ģimenē nav kopīgas mantas.

Laulības līgums neatstāj nekādu iespaidu uz mantošanas tiesībām. Laulātais vienmēr manto otra laulātā mantu.

Laulības līguma noslēgšana pie notāra, iekļaujot valsts nodevu un PVN, maksā no 20 līdz 30 latiem.

E. Virko atgādina, ka laulības līgums attiecas uz pilnīgi visu laulāto mantu — gan to, kas jau ir, gan to, kas būs —, bet likums pieļauj slēgt arī citu līgumu, proti, par laulāto atsevišķās mantas noteikšanu, un tas nav laulības līgums. «Šķirot laulību, parasti ir grūti pierādīt, kura ir kopīgā un kura atsevišķā manta, tāpēc laulātie var noslēgt līgumu tikai par to mantu, kas ir atsevišķa. Tad tiesājoties nebūs jāmeklē pirkuma dokumenti, lai pierādītu, kurš konkrēto mantu ir pircis,» teic E. Virko. «Piemēram, vīrs atzīst, ka mājas kinozāle pieder sievai, ka viņa pati to iegādājusies. Uz pārējo mantu, kas nav līgumā uzskaitīta, šajā gadījumā attiecas vispārējā likumiskā kārtība. Arī līgums par atsevišķās mantas noteikšanu var glābt no kreditoru draudiem. Arī šis līgums, lai tas būtu spēkā pret trešajām personām, jāieraksta Laulāto mantisko attiecību reģistrā un jāizsludina.»

Rada stabilitātes sajūtu

Zvērināts advokāts ERLENS KALNIŅŠ:

«1937. gadā, pieņemot Civillikumu, nolēma tajā iekļaut trīs dažādas laulāto mantisko attiecību sistēmas. Ja laulātie neslēdz laulības līgumu, spēkā ir likumiskā laulāto mantisko attiecību sistēma. Ja viņi kādu apsvērumu dēļ grib izvairīties no likumiskās sistēmas, var slēgt laulības līgumu vai nu par visas mantas šķirtību, vai kopību. Līgumu par laulāto mantas šķirtību parasti slēdz turīgi cilvēki. Likums ir noteicis, ka bērni un ģimenes saimniecība katram jāuztur samērā ar savu mantu.

Laulības līgums rada drošības un stabilitātes sajūtu. Nekustamais īpašums, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz vīra vai sievas vārda, šķiršanās gadījumā viņam vai viņai arī paliks. Ja laulības līguma nav, uz laulātajiem attiecas noteikumi par likumiskajām mantiskajām attiecībām. Pat ja nekustamais īpašums, kas iegūts laulības un kopīgas saimniekošanas laikā, ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, otrs laulātais var pretendēt uz daļu no šā īpašuma (pēc vispārīgā principa — uz pusi). Tiesās strīdi par laulāto mantas dalīšanu ilgst pat divus vai trīs gadus. Ja ir noslēgts laulības līgums par laulāto mantas šķirtību, parasti strīdi nerodas: uz kura vārda īpašums ir reģistrēts, tam tas arī paliek, un otrs laulātais, pat ja viņš piedalījies tā iegādē, nevar neko prasīt.

Nereti gan vīrs, gan sieva nodarbojas ar komercdarbību, katram pieder nekustamie īpašumi. Ja savstarpējās attiecības pasliktinās, rodas nedrošības sajūta: kas notiks, ja būs jādala manta? Tāpēc laulātie vienojas noslēgt laulības līgumu par laulāto mantas šķirtību. Laulības līgums attiecas uz visu mantu — gan esošo, gan arī to, ko iegūs nākotnē. Tas arī saprotams, dzīvesbiedri negrib riskēt ar mantu, ko iegūs savā biznesā. Turklāt, ja nav laulības līguma un laulātie nodarbojas ar kādiem darījumiem, parasti jāprasa otrā laulātā piekrišana, bet dzīvesbiedrs var nepiekrist.

Kad laulības līgumus slēdz turīgi cilvēki, līgums par laulāto mantas šķirtību nevis palielina, bet samazina risku zaudēt mantu. Sabiedrībā pazīstami cilvēki slēdz laulības līgumus arī tad, kad rodas mantas konfiskācijas draudi, lai pasargātu mantu, noformējot to uz otra laulātā vārda.

Pirms laulības līguma slēgšanas der konsultēties ar notāru. Tāpēc arī likums paredz, ka šajā gadījumā notārs nevis tikai apstiprina parakstus, bet viņam ir arī pienākums neitrāli konsultēt līdzējus.

***

APTAUJA

Dzīvē neko nevar paredzēt

Kā laulības līgumu slēgšanu vērtē «Latvijas Avīzes» akcijā «No rokas rokā» iesaistītie uzņēmēji?

- Aivars Gribusts, mācību literatūras apgāda «Lielvārds» direktors:

— Laulības līgums droši vien ir aktuālāks jaunajai paaudzei, jo tagad cilvēki ir racionālāki un cenšas jau laikus nodrošināties, lai tad, ja ir jāšķiras, to varētu izdarīt bez strīdiem.

- Sandra Peiča, SIA «Varis Toys» direktore no Rencēniem:

— Ar vīru šādu līgumu neesam noslēguši, taču iespēju slēgt laulības līgumus vērtēju pozitīvi. Kad bērni izaug, laulātos saista kopīgie darbi, saimniecība, sadzīve, nākotnes plāni. Pēc tam vieno gadu gaitā sastrādātā manta. Ja ģimene irst, labāk ir būt skaidrībā, kas katram pieder. Mēs precējāmies, lai būtu kopā visu mūžu, bet jaunie laulājas, lai kopā būtu tik ilgi, kamēr ir labi. Īpaši vēlams slēgt šādu līgumu tad, ja precoties jaunajiem jau pieder kāds īpašums. Dzīve ir dzīve. Tāds līgums netraucēs būt laimīgiem, bet, ja kopdzīve neveidosies, novērsīs nepatīkamus sarežģījumus.

- Juris Švarcs, zemnieku saimniecības «Melnalkšņi» direktors:

— Neesmu šādu līgumu slēdzis, taču tiem, kam pieder zemnieku saimniecības, varbūt arī varētu ieteikt slēgt tādus līgumus. Zemnieku saimniecības īpašnieks kredīta vai citos darījumos atbild ar visu savu mantu, un tāpēc var gadīties, ka tāds līgums paglābj īpašumu. Iespējams, laulības līgums, šķirot laulību, pasargā no ilgas tiesāšanās, kaut arī esmu dzirdējis, ka ārzemēs laulības līgumus apstrīd un pat bagāti cilvēki tiesājas par katru sīkumu.

- Romāns Alhimionoks, SIA «Izdevniecība Raka» direktors:

— Ja cilvēkam precoties jau ir kāda manta, skaidrs, ka viņi gribēs nodrošināties pret to, ka tā nākotnē būtu jādala ar pašreizējo dzīvesbiedru. Nekad nevar zināt, kā veidosies kopdzīve.