Mašīnas zālienu kopšanai

Arī tehnoloģiskais līmenis var būt ļoti atšķirīgs. To pašu greznas savrupmājas priekšā iekopto zāles paklājiņu var eleganti pielīdzināt ar primitīvas konstrukcijas rotējoša cilindra mehānismu vai arī šo pienākumu uzticēt robotiņam, kurš barojas no saules baterijām.

Ļoti svarīgi pirms kāda konkrēta zāles kopšanas mehānisma iegādes precīzi noformulēt, kādu uzdevumu veikšanai šī ierīce būs vajadzīga. Var pat teikt, ka katras piemājas saimniecības apstākļi ir ļoti individuāli un tas, kas der vienam kaimiņam, otram var izrādīties nepiemērots. Jāņem vērā gan apkopjamo zālienu platība, gan reljefs un konfigurācija, gan daudzi citi aspekti.

Piemērots pļāvējs

Mazākam piemājas mauriņam derēs vienkāršāks un mazjaudīgāks aparāts. Bet plašākam zālienam nepieciešama nopietnāka tehnika ar kvalitatīvāk nostrādātām detaļām, kas var izturēt lielākas slodzes.

Svarīgi šo specifisko tehniku iegādāties specializētos veikalos, kur zinoši pārdevēji sniegs izsmeļošas konsultācijas gan par konkrētajiem mērķiem piemērotāko modeli, gan par ekspluatācijas un apkopju niansēm. Turklāt jāpievērš uzmanība garantijas saistībām un servisam, kur veikt apkopi vai remontu. Speciālisti uzsver, ka būtisks ilgstošas un uzticamas tehnikas kalpošanas priekšnoteikums ir regulāra apkope. Vismaz reizi gadā sezonas beigās obligāti jāveic rūpīga apkope.

Ar elektrisko vai benzīna motoru

Nelielu, gludu teritoriju apkopšanai piemērotākie ir tradicionālie stumjamie zālespļāvēji, bet lielāku platību apstrādāšanai krietni labāk un ātrāk veiksies ar pašgājējām pļaujmašīnām, minitraktoriem vai tā sauktajiem raideriem.

Viens no parasto stumjamo piemājas pļāvēju iedalījumiem varētu būt pēc to dzinēju veida, proti, elektriskie vai ar benzīna motoru. Elektrisko pļaujmašīnu priekšrocības ir vienkārša, lēta apkope un ekspluatācija – ja neskaita pašu elementārāko apkopšanu, vienīgais tām nopietnais darbs ir naža asināšana. Būtiskākie mīnusi ir saistīti ar elektrības kabeli, kurš, pirmkārt, ierobežo pļāvēja darbības attālumu, otrkārt, rada manevrēšanas grūtības un, treškārt, prasa papildu drošības tehnikas ievērošanu. Zālespļāvējiem ar benzīna motoru atkrīt visas ar elektrības kabeli saistītās problēmas, taču nāk klāt rūpes par degvielu un dzinēja apkopi. Turklāt elektriskie dzinēji parasti netiek piedāvāti pašu jaudīgāko stumjamo pļaujmašīnu modeļiem. Lētākā segmenta pļāvējiem jāpievērš lielāka uzmanība tādām lietām kā roktura regulēšana un nolocīšanas iespējas, kas gādā par parocīgāku darbu un ērtāku mašīnas glabāšanu vai transportēšanu, un vienkāršāka pļaušanas augstuma regulēšana, nevis motora jaudai, kas ir būtiskāka augstākas klases pļaujmašīnām.

Zālespļāvēju korpusi var būt izgatavoti no plastmasas vai metāla. Speciālisti norāda, ka baidīties no plastmasas korpusiem neesot pamata, jo tie ir gana izturīgi un pat ilgmūžīgāki par šķietami pamatīgākajām metāla daļām.

Turklāt, izvēloties pļāvējus, jāņem vērā tāds faktors kā nopļautās zāles savākšana. Svarīgi ir zināt, kas tiks darīts ar nopļauto zāli. Ja tiek pļauta samērā gara zāle, tad labāk to savākt, jo citādi tā var sākt pūt un bojāt mauriņu. Ir modeļi, kas nopļauto zāli sasmalcina, un ir tādi modeļi, kas zāli nesasmalcina. Smalcinātāji ir labāk piemēroti biežai sausu zālienu pļaušanai, kad nopļautā un sasmalcinātā masa tiek iestrādāta mauriņā un veido tādu kā dabīgo mēslojumu. Bez smalcinātāja ir vieglāk nopļaut garāku, sulīgāku zāli, un atšķirībā no modeļa zāle tiek izvadīta vai nu pļāvējam pa sāniem, vai arī pa aizmuguri. Praktiski visiem pļāvējiem paredzēti arī zāles savācējgrozi. Ir arī universāli modeļi, kurus var pārslēgt no parastā uz smalcināšanas režīmu, kā arī izmainīt nopļautās zāles izvadīšanas virzienu. Tomēr jāpiebilst, ka līdzīgi kā daudzas universālas lietas, arī šāda tipa pļāvēji katru atsevišķo funkciju parasti neveic tik labi kā vienam konkrētam uzdevumam paredzētas ierīces.

Ērtas komforta palīgierīces ir pļaušanas augstuma izmainīšanas iespēja bez ritenīšu pārskrūvēšanas un pļaujmašīnas roktura regulēšana.

Speciālisti norāda – jau sākot no aptuveni 500 kvadrātmetru vienlaidus platības, var sākt domāt par pašgājējām pļaujmašīnām, kas krietni atvieglo darbu. Vienkāršākie šāda tipa modeļi ārēji neatšķiras no parastajiem stumjamiem pļāvējiem – tiem papildus ir tikai riteņu piedziņa. Dažiem modeļiem ir pārslēdzami vairāki ātrumi. Ir modeļi, kam pieejama arī tāda komforta ierīce kā elektriskais starteris. Pašgājēja funkcija ieteicama modeļiem ar savācējgrozu, jo ar zaļu zāli piepildītais grozs kļūst visai smags un tad nākas krietni nopūlēties, lai to nogādātu līdz komposta tvertnei.

Augstākās klases profesionālam darbam piemērotās pļaujmašīnas ir apgādātas ar dažādām papildfunkcijām. Šajā līmenī riteņu piedziņa un centralizētā augstuma regulēšana ir parasta lieta. Ir pieejami arī modeļi ar vairāku ātrumu piedziņu un asmens bremžu sajūgu, kas vajadzības gadījumā apstādina asmeni, neapturot dzinēju. Tas ir parocīgi, ja jāiztukšo grozs vai mašīna jāpārstumj pāri grantsceliņam. Augstākā līmeņa pļaujmašīnas maksā ap 500 latu, bet maksimāli aprīkota modeļa cena jau var sasniegt 700 latu. Tādā gadījumā var sākt domāt par minitraktoru vai raideri, kuri maksā, sākot no 1000 latiem. Šeit vietā piebilst, ka vidējās klases pļaujmašīnas ar benzīna motoru maksā no 200 līdz 350 latiem, bet vienkāršākie modeļi nopērkami par 100–200 latiem.

Krietni komfortablāks un ražīgāks ir tā sauktais raideris, kas ir tāds mazs traktoriņš ar priekšā novietotu pļāvēju. Salīdzinot ar minitraktoru, raiderim ir labākas manevrēšanas spējas, un priekšā novietotais pļāvējs ļauj labāk sekot darba procesam. Arī raiderim var būt pļāvējs ar vai bez smalcinātāja un ar vai bez zāles savācēja. Minitraktoram pļāvējs atrodas pa vidu, un tas atvieglo zāles savākšanas procesu. Šeit vietā piebilst, ka gan raiderus, gan minitraktorus var izmantot ne tikai zāles pļaušanai. Tiem ir pieejams arī dažāds papildu aprīkojums: piekabes, birstes, snieglāpstas un citas ierīces.