Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat kā iesnas vismaz reizi gadā izslimo gandrīz katrs, nez vai izdotos atrast kādu, kurš nekad nav piedzīvojis gremošanas traucējumus ar caureju, vēdergraizēm, nespēku vai citiem parasti ne pārāk bīstamiem, taču nepatīkamiem simptomiem. To novēršanai ir gana daudz līdzekļu, kuri jāizvēlas gudri un zinoši.
Cēloņu daudz, izpausmes — līdzīgas
Iemesli, kas izraisa sāpes vēderā un ātras kājas, visbiežāk ir prozaiski un mūsu pašu sarūpēti. Baktērija, vīruss vai parazīts organismā nonāk ar netīrām rokām, pienācīgi nenomazgātiem, pietiekami labi termiski neapstrādātiem vai pietiekamā vēsumā neglabātiem produktiem. Turklāt daļa no vēderdarbības traucējumu simptomus izraisošām baktērijām, neievērojot personīgo higiēnu, aktīvi izplatās no cilvēka uz cilvēku savstarpējo kontaktu ceļā.
Baktērijas (piemēram, salmonellas) iemitinās cilvēka organismā — vairojas zarnu traktā un nonāk apkārtējā vidē, tam iztukšojoties. Ar nemazgātām rokām tās nododam citiem, aiztransportējam uz kādu pārtikas produktu, kur labvēlīgos apstākļos tās spēj savairoties. Daudzi no šiem mikrobiem var izdzīvot pat saldētos produktos vai vairākus mēnešus saglabāt aktivitāti, atrodoties augsnē.
Olas, piena produkti, majonēze, gaļa, dārzeņi, augļi, ūdens — par mikrobu barotni var kļūt jebkurš no tiem. Ļoti bieži caurejas scenārija pirmajās ainās ir siltumā svaigumu zaudējis krēms vai kūka, deserts no putotām, pietiekami neizkarsētām olām, jogurta kārbiņa ar uzblīdušu iesaiņojuma vāciņu. Taču reizēm vēders sāk streikot pirms grūta kontroldarba, sarežģīta eksāmena vai svarīgas uzstāšanās, ar vīrusiem vai mikrobiem nesaistīti. Kad stress pāriet, arī uz tualeti vairs nav jāskrien.
Arī tā sauktajai ceļotāju caurejai vai, gluži pretēji, aizcietējumam bieži vien ir neirogēna daba — kad ceļojums beidzas, satraukums mazinās, ēšanas režīms atjaunojas ierastā ritmā, ilgu stundu sēdēšanu autobusā nomaina ikdienišķas aktivitātes, un vēdera izeja normalizējas bez īpašas ārstēšanas.
Nevis — kuru tableti, bet — kā ēdam
Bieži vien vēdera pūšanās, spiediena sajūtas un sāpju, aizcietējuma, arī caurejas novēršanai nebūtu vajadzības lietot nevienu palīglīdzekli — šie traucējumi nerastos, ja vien vairāk laika un uzmanības pievērstu tam, ko un kā ēdam. Vai produkti ir ēdājam individuāli piemēroti un saderīgi ar citiem vienā ēdienreizē lietotajiem, kādā tempā maltīti ietur, cik daudz un kādā secībā notiesā — tas viss ietekmē pašsajūtu. Ieskriet kafejnīcā un ātri, nesakošļājot, lāgā nepievēršot uzmanību ēdienam, ieturēties daudziem kļuvis par ikdienu. Gremošanas process sākas mutē, kur, ēdienu ar zobiem smalcinot, tas sajaucas ar siekalām un tajās esošajiem fermentiem un kļūst vieglāk pārstrādājams, nonākot kuņģa un zarnu traktā. Un arī galvai tajā jāpiedalās — pat neveselīgu hamburgeru apēdot rūpīgi, kaut minūtes desmit atslēdzoties no citām domām, efekts būs labāks, nekā to notiesājot automātiski, īstas lauku rupjmaizes šķēli baudot mierīgi, kumosu pa kumosam, vēders nepūšas (lai gan rupjmaize to parasti veicina!) un sāta sajūta ir ilgstoša, pārliecinājusies farmaceite Anita Ozoliņa. Ja uzņem pietiekami daudz — vismaz divus litrus — šķidruma, šūnas barojas normāli, apmaiņas procesi organismā šūnu līmenī noris vajadzīgajā vibrāciju režīmā un ātrumā, tāpēc pašsajūta ir labāka.
Farmaceite Anita Ozoliņa: «Vēdera sāpes ir veca, bet smaga problēma. Pieaugot civilizācijas attīstības līmenim un mainoties dzīvesveidam, tā vēl vairāk saasinās, jo pamatoti pieskaitāma pie tā dēvētajām dzīves stila slimībām.»
Jāuzņem šķidrums
Pirmais ieteikums tiem, kam gadījies apēst kaut ko ne pārāk svaigu vai ne pārāk tīru, tāpēc sākusies caureja, ir — atturēties no ēšanas. Arī tad, ja kuņģa un zarnu darbības traucējumiem ir cits iemesls, šo padomu ievērot lietderīgi, lai gremošanas sistēmas funkcionēšanu vēl vairāk neapgrūtinātu ar papildu slodzi, ko izraisa uzturvielu pārstrāde.
Taču aplami un kaitīgi pauzēt ar dzeršanu. Caurejas dēļ organisms zaudē daudz šķidruma, tāpēc rodas tā atūdeņošanās risks. Organisma dehidratācija maina visus procesus ķermenī. Lai no tā izvairītos, zaudētais noteikti jākompensē un jālieto daudz šķidruma — dzeramais vai minerālūdens bez gāzes (lai lieki nekairinātu kuņģa un zarnu traktu), ja nekā cita nav — arī ne pārāk veselīgās limonādes. Taču pie tām ķerties vajadzētu pēdējokārt, jo saldinātāji krāsaino dzērienu sastāvā var stimulēt rūgšanas procesus gremošanas traktā.
Vienkāršs līdzeklis šķidruma un sāļu balansa uzturēšanai organismā ir rehidrona šķīdums. Tā pulveri var iegādāties aptiekā un dzert, vienu paciņu izšķīdinot litrā ūdens. Pulveri var sajaukt arī mājās, uz litru ūdens ņemot vienu ēdamkaroti cukura, tējkaroti sāls un tējkaroti dzeramās sodas. Taktika šāda — pēc katra tualetes apmeklējuma izdzer glāzi šķīduma. Ja caurejai pievienojusies arī slikta dūša un vemšana, šķidrums jāuzņem pakāpeniski, maziem malciņiem, lai kairinājums vemšanas refleksu vēl vairāk nestimulētu. Gan šķidruma balansa uzturēšanai, gan ārstnieciskai iedarbībai labi noder zāļu tējas. Tradicionāla droga vēdera streiku novēršanai ir kumelītes. Savārīta, stipra kumelīšu tēja palīdz pret caureju, savukārt viegla kumelīšu tēja, ko gatavo, drogas tikai aplejot ar verdošu ūdeni, mīkstina vēdera izeju aizcietējuma gadījumā. Rūgta, bet efektīva ir ozolmizu dzira, arī granātābolu miziņu tēja. Var pagrauzt arī granātaugļu sēkliņas. Pret kolikām jeb graizēm mēdz dzert arī piparmētru tēju.
Ar zālēm — prātīgi
Ja vēderā nonākuši slimības izraisītāji, to ātrākai izvadīšanai no organisma labi noder tradicionālā aktivētā medicīniskā ogle. Tā absorbē un aiztransportē tos no gremošanas sistēmas, taču velti gaidīt jūtamu uzlabojumu no vienas tabletes. Jāiedzer vismaz desmit oglītes, turklāt rūpīgi sakošļājot tās — tad absorbenta virsma lielāka un efekts ātrāks un labāks. Par ogles efektīvo iedarbību jāatceras, ja lieto zāles — pat visiedarbīgākajam medikamentam efekta nebūs, jo arī tabletē esošās vielas ogle piesaista un izvada no organisma.
Caureja var liecināt par kādu nopietnāku saslimšanu. Tāpēc, ja tā nepāriet pāris dienu laikā, ir smaga, ar asiņu piejaukumu, tai pievienojas augsta temperatūra, vemšana, stipras vai neparastas sāpes, noteikti jākonsultējas ar ārstu. Iespējams, vajadzīga specifiska ārstēšana, taču šķidrums jāuzņem tāpat.
Tā kā gremošanas un vēdera izejas traucējumus var izraisīt ļoti atšķirīgi iemesli, pret vēdersāpēm nedrīkst lietot pretsāpju zāles. Nomācot simptomus, ārstam ir grūti noteikt diagnozi un laikus veikt nepieciešamo ārstēšanu. Arī pacientam daudz sarežģītāk precīzi raksturot savas izjūtas, tāpēc smagas caurejas gadījumā pašārstēšanās var kļūt bīstama. Turklāt gan pretcaurejas, gan gremošanu un vēdera izeju veicinošie medikamenti var izraisīt pieradumu, tāpēc to lietošanu nedrīkst forsēt vai padarīt par ikdienu — organisms ir gudrs un slinks un savu darbiņu labprāt atvel šādiem palīglīdzekļiem. Gremošanu veicinošos fermentus, ja tas nepieciešams, ieteicams uzņemt tikai reizēm, nevis pieēst pie katras neveselīgas vai pārmērīgi bagātīgas maltītes.
Visiem viens un vienmēr neder
Pazīstot sava organisma reakcijas dažādos apstākļos, tām var laikus sagatavoties. Sev palīdzēt iespējams arī ar ēdienu. Ja ir problēmas ar vēdera izeju, laikus jānodrošinās ar žāvētām melnajām plūmēm, aprikozēm. Ja mēdz rasties pārāk mīksta vēdera izeja, maltītei jau profilakses nolūkā jāizvēlas rīsi. Tiem, kuriem par maz gremošanas sulas, vēlams ēst ananasus — tie fermentu sekrēciju stimulē. Tomēr, dodoties uz svešu valsti, nevajadzētu paļauties uz cerību, ka nekas negaidīts vēderdarbībā negadīsies. Lai izvairītos no pēkšņiem sarežģījumiem, noteikti jāpaņem līdzi gan kāds gremošanas ferments, gan medikaments pret caureju.
Par piemērotāko palīglīdzekli situācijās, kad caurais vēders jāaiztaisa ciet, cik drīz vien iespējams, laikus jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Iztaujājot pacientu, speciālists ieteiks viņa problēmai derīgu risinājumu. Ja aptiekārs jums neko nejautā un tikai dod tabletes, jākļūst aizdomīgam un jāuzmanās, uzskata Anita Ozoliņa.