Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/13/8957668t1h8712.jpg)
No dzīvojamās mājas jumta vidēji gadā notek no 50 līdz 100 m3 lietus un kūstoša sniega ūdeņu. Šis mitrums var būtiski kaitēt ēkas pamatiem un citām būvkonstrukcijām, arī iemītnieku labsajūtai un pat veselībai.
Drenāžas izbūvēšana
Drenāžas caurules liek grants slānī, kam ir augsta ūdenscaurlaidība, vismaz 0,8 – 1 m dziļumā. Apvidos, kas pakļauti bargākam ziemas salam, papildus izmanto īpašas izolācijas plātnes.
Tranšeju vispirms izklāj ar 10 cm biezu drenāžas grants slāni, kuru izlīdzina pareizā slīpumā un pieblietē. Lai nodrošinātu sistēmas normālu darbību, slīpumam jābūt vismaz
5 mm/m. Kad tranšejas pamats sagatavots, ieliek caurules. Darba atvieglošanai drenāžas un lietus ūdeņu kanalizācijas caurules parasti uzstāda līdzās tai pašā tranšejā.
Privātmāju drenāžai pietiek ar 110 mm ārējā diametra caurulēm. Vēlams, lai tām būtu dubultas sieniņas. Parasti viļņotā ārējā kārta nodrošina slodzes izturību, bet gludā iekšējā virsma veicina ūdens plūsmu un cauruļu pašattīrīšanos. Taisnās caurules uzstāda vēlamajā slīpumā bez kabatām, kurās varētu veidoties aizsprostojumi. Virziena maiņas un sazarojuma vietās izmanto lokāmos savienojumus. Plānās, lauku drenāžai domātās polivinilhlorīda caurules ir lokanas un nav tik izturīgas, tādēļ, tās lietojot, palielinās montāžas kļūdu un bojājumu iespējamība.
Caurules tranšejā pārklāj ar drenāžas granti. Ja grunti veido irdena, smalka smilts, tās sajaukšanos ar rupjo drenāžas granti novērš, izmantojot filtraudumu vai filtrējošo granti. Tranšejas aizpildīšanai pēc drenāžas uzstādīšanas parasti izmanto izrakto grunti, kas attīrīta no akmeņiem.
Iekārtojot drenāžu, vienlaikus pārbauda pamatu mitrumizolāciju.
Drenāžas virsējo kārtu veido ar vismaz 1:50 slīpumu prom no ēkas. Šī virsējā kārta sastāv no ūdeni aizturoša grunts slāņa vai plastmasas plēves, kā arī no sasalumizolācijas, ko uzstāda pie sienām 1 – 1,5 m platumā. Tā aizsargā no sasalšanas mājas pamatus un drenāžas caurules.
Nepieciešamības gadījumā drenas var izskalot caur kontrolakām. No vienas akas var aprūpēt gan pienākošo, gan promejošo cauruļu sistēmas posmu, tādēļ kontrolaka nepieciešama tikai katrā otrajā pagrieziena punktā.
Lietus ūdens kanalizācija
Tās uzdevums – aizvadīt no jumta tekošo ūdeni tā, lai tas pagalmā neveidotu peļķes. Lietus ūdens kanalizācija sākas tūlīt zem ūdens teknes ar piltuves vai notekas režģi, kas aiztur lielākos netīrumus, kuri sakrājas uz jumta un lietus laikā kopā ar ūdeni nonāk šajā kanalizācijā. Lietus ūdeni nedrīkst ievadīt drenāžā, jo spēcīgas lietusgāzes gadījumā vai arī pēc izplūdes caurules aizsērēšanas vai aizsalšanas tas varētu nokļūt aplamā virzienā – pie ēkas pamatiem.
Lietus ūdens kanalizācijas caurules parasti uzstāda blakus drenāžas caurulēm tādā pašā slīpumā. Bet tās var likt arī augstāk, ja ēkas pamati ir dziļi un arī drenas ieliktas dziļi.Tādā gadījumā, lai novērstu sēšanos, pagulgrunts zem kanalizācijas caurulēm jānoblīvē sevišķi rūpīgi. Parastā drenāžas grants labi noder arī lietus ūdens kanalizācijas tranšejas aizpildīšanai.
Zem jumta ūdens teknes, kur lietusūdens kanalizācijas caurules pienāk samērā tuvu zemes virsmai, var ierīkot ne tikai piltuvi, bet arī notekaku.
Kur paliek ūdens?
Ūdeni no drenāžas un lietus ūdens kanalizācijas savāc speciālā akā. Cauruļu savienojumā ar šo aku ierīko ventiļus, kas pārplūšanas gadījumā ūdenim neļauj pacelties pa drenām atpakaļ uz ēkas pamatiem.
No akas ūdeni tālāk novada municipālajā kanalizācijā vai tuvākajā vaļējā grāvī. Var arī caur akas ķieģeļu pamatni iesūcināt gruntī. Novadot šo ūdeni vaļējā grāvī vai atklātā ūdenstilpnē, jānodrošina, lai caurulēs neiekļūtu dzīvnieki.
Apkope
Visbiežāk veicamais darbs ir netīrumu izvākšana no notekakas dibena. Nogulsnes, kas uzkrājas akās dubļu dobumos, arī ik pa laikam jāiztīra. Pēc dubļu iztīrīšanas jāpārliecinās, vai slēgventilis ir pareizajā stāvoklī.
Ja pārmērīgs mitrums mājā vai ūdens līmeņa celšanās drenāžas akā liek domāt, ka kāda caurule varētu būt aizsērējusi, to skalo ar spēcīgu ūdens strūklu.
Konsultēja SIA «Uponor Latvija» direktors Juris Spridzāns.
Attēlā:
1. Lietus notekūdeņu piltuve. 2. Lietus notekūdeņu caurule. 3. Pie katra mājas stūra tiek uzstādīta drenāžas aka. 4. Drenāžas caurule. 5. Drenāžas ūdens tiek novadīts pagalma akā. 6. Lietus notekūdeņu teleskopiskā aka.