Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labam celiņam jābūt izturīgam, viegli kopjamam, skaistam, no dabīga materiāla un ērtam staigāšanai. Jau gadsimtiem ilgi cilvēki izmanto materiālu, kas apvieno sevī visas šīs īpašības.
Akmens bruģis ir mūžīgs, tā izturību neietekmē ne karstums, ne aukstums, ne cilvēka kājas, ne automašīnu riteņi. Ir vairāki dabīgā akmens bruģa veidi. Zemēs ar maigāku klimatu celiņu un laukumu segumiem izmanto travertīnu un pat marmoru, tomēr Latvijas klimatiskajiem apstākļiem šie ekskluzīvie akmens veidi nav piemēroti to izturības dēļ. Latvijā vispopulārākais ir granīta mozaīkas bruģis. Ir divi granīta bruģakmens veidi – regulārs un neregulārs. Pieprasītāks ir regulāras formas bruģis, kuru ieklāt ir nedaudz vieglāk nekā neregulāras formas bruģakmeni. Iespējami vairāki granīta toņi – sarkans, melns un pelēks, pēdējais ir vispopulārākais. Retos gadījumos sastopamas arī tik eksotiskas nokrāsas granīts kā dzeltens un zaļš. Latvijā bruģētais granīts visbiežāk tiek vests no Ukrainas, Itālijas, Polijas un Skandināvijas valstīm. Vairumtirdzniecībā to pērk tonnās, bet mazumtirdzniecībā pārdod kvadrātmetros.
Otrs populārākais bruģa veids Latvijā ir betona bruģis. Tas pēc izmēra un formas ir ļoti līdzīgs granīta bruģakmeņiem, tomēr tas ir mākslīgi liets, nevis skaldīts kā granīts, tāpēc tas ir ar gludām un taisnām malām. Šādus betona bruģakmeņus ražotāji piedāvā dažādās krāsās un vairākos izmēros. Betons ir mākslīgi veidots materiāls, tāpēc arī mazāk izturīgs nekā granīta segums. Tomēr granīta bruģis nav tik gluds kā betona. Lētāka ir betona bruģa ieklāšana, kas vienā kvadrātmetrā ar darbu vidēji maksā divdesmit latu. Lai ieklātu vienu kvadrātmetru granīta bruģa, jārēķinās vismaz ar četrdesmit latiem. Abi materiāli – granīts un betons – celiņu kompozīcijā un seguma rakstos ir viegli kombinējami, jo savstarpēji vizuāli viens otru papildina.
Sākumā vajadzīgs plāns
Lai pie mājas pareizi ieklātu bruģi, ir jānovērtē vietas reljefs un jāizstrādā bruģējamās teritorijas plāns, skaidro bruģa meistars Andžejs Patermans no firmas «Mīts». Projekta izstrādē svarīgi ir pareizi izplānot lietus ūdens noteksistēmu tā, lai ūdens nepaliktu uz celiņiem vai nesatecētu pie mājas pamatiem vai garāžas durvīm. Šim nolūkam izmanto īpašas ūdens novadīšanas renes vai bruģi klāj attiecīgā slīpumā. Otrs nosacījums – pareizi sagatavota bruģa pamatne. Pretējā gadījumā celiņi ar laiku sāks «staigāt» vai kļūs nelīdzeni. Pamatni nevar veidot uz melnzemes – tā visā biezumā jānorok. Parasti šis slānis ir 30 – 45 cm biezs. Pamatni nedrīkst veidot uz māla, arī tas visā biezumā jānorok pat tad, ja mālainā slāņa biezums sasniedz metru vai divus. Pamatni celiņam, kas būs pietiekami izturīgs, lai pa to brauktu vieglā automašīna, veido no 35 līdz 45 cm biezu. Tā sastāv no trijiem slāņiem. Apakšā ber 25 cm smilts, uz tām 10 – 15 cm dolomīta vai granīta šķembu. Pēdējo slāni veido 5 cm vidēji rupjas smiltis. Ieklājot katru pamatnes slāni, to noblietē. Kad sagatavota pamatne, uzreiz bruģēt nesāk, vispirms sagatavo celiņa vai laukuma malas. Apmales veido no bruģakmens, kuru nostiprina uz 5 – 10 cm bieza cementa slāņa. Apmales akmeņus nostiprina tā, lai betona masa aptvertu arī no ārējās malas.
Apmale nedrīkst būt augstāka par vēlāk ieklātā bruģa līmeni.
Pēc tam, kad cements, kas nostiprina apmales, sacietējis, var sākt likt pašu bruģi. Bruģēt sāk no vienas celiņa malas līdz otrai, sekojot, lai raksts būtu taisns. Šim nolūkam izmanto nostieptu auklu vai taisnu dēli. Likšanas gaitā jāseko līdzi, lai celiņa vai laukuma plakne būtu vienāda, lai nerastos bedres vai pauguri un akmeņi būtu vienā līmenī ar apmali. Bruģakmeni ievieto vajadzīgajā vietā un nostiprina, uzsitot pa to ar āmuru. Spraugas granīta bruģim aizpilda ar smalkām granīta šķembām, bet betona bruģim ar smiltīm.
Vai spējam paši?
Vai bruģi var ieklāt cilvēks bez pieredzes pats? «Var, protams, nekas labs arī nesanākt. Pats kā uztaisīs, tā uztaisīs. Nebūs vajadzīga kvalitāte,» brīdina bruģa meistars Andžejs. Lai arī galvenos bruģēšanas darbus pārsvarā veic bez motorizētas tehnikas, vienam cilvēkam tas ir diezgan smags darbs, jo akmeņi ir smagi un visu laiku jāseko bruģējuma līmenim. «Būs baigi jāskraida,» saka Andžejs.
Parasti brigādē strādā pa četriem pieciem cilvēkiem. Viens bruģieris ar palīgstrādnieku dienā var nobruģēt ap divdesmit kvadrātmetriem. Bruģa likšanu labāk uzticēt meistariem, bet, ja tomēr vēlaties ieekonomēt, tad pašam labāk likt betona bruģi, nevis granītu. Tomēr, pirms likt bruģi pašam, nevajadzētu pārvērtēt savas spējas un neizvēlēties sarežģītu rakstu vai kombinētu bruģakmeņu kompozīciju, kā arī plašus laukumus vai slīpas vietas.