Jauna kārtība

Pirms uzsākt nepieciešamo formalitāšu kārtošanu, vajadzētu kopā ar kompetentu speciālistu skaidri definēt, kādā veidā notiks novecojušās meliorācijas sistēmas atjaunošana. Vai tā būs:

- meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju rekonstrukcija – meliorācijas sistēmas, hidrotehnisko būvju vai to daļu pārbūve, saistīta ar meliorētās vai ietekmētās zemes platības maiņu, citu meliorācijas sistēmu pievienošanu vai funkcijas maiņu;

- meliorācijas sistēmas un hidrotehnisko būvju renovācija – meliorācijas sistēmas, hidrotehnisko būvju vai to daļu atjaunošana iepriekš projektētos parametros, kas uzlabo meliorētās zemes vai apkārtējās teritorijas ūdens režīmu, meliorācijas sistēmas, hidrotehnisko būvju vai to daļu darbību;

- meliorācijas sistēmas vienkāršota renovācija – viena īpašuma meliorācijas sistēmas renovācija, kas nepasliktina citu būvju un inženierkomunikāciju darbību un uzturēšanas apstākļus, citu īpašumu zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību;

- meliorācijas sistēmu vienkāršota rekonstrukcija – viena īpašuma meliorācijas sistēmas rekonstrukcija, kas nepasliktina citu būvju un inženierkomunikāciju darbību un uzturēšanas apstākļus, citu īpašumu zemes ūdens režīmu un meliorācijas sistēmu darbību.

Bez liekām formalitātēm

Jaunie Meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtības noteikumi paredz, ka būvniecības (arī būves nojaukšanas) iesniegums – uzskaites karte, būvprojekts un būvatļauja nav nepieciešama, ja:

- veic meliorācijas sistēmu vienkāršotu rekonstrukciju vai vienkāršotu renovāciju;

- viena zemes īpašuma robežās veic būvdarbus, kuru apjoms un būvvieta ir saskaņota Lauku atbalsta dienesta (LAD) teritoriālajā struktūrvienībā. Tas var būt: iepriekšējās nosusināšanas grāvju (pioniergrāvju) rakšana; seklu (līdz 1,2 m) susinātājgrāvju vai kontūrgrāvju, kuri neveido sistēmu un kuru kopējais garums nepārsniedz 0,5 km, rakšana; raktu dīķu ierīkošana bez līmeņa regulēšanas būvēm, ja dīķa virsmas laukums nepārsniedz 0,1 ha; aizsprostiem uz atsevišķiem sekliem (līdz 1,2 m) susinātājgrāvjiem vai kontūrgrāvjiem ūdens noteces aizturēšanai purvos un palieņu pļavās, ja to izveidi paredz īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un ja būves apjoms un būvvieta papildus saskaņota ar Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, Valsts meža dienesta virsmežniecību (ja darbība plānota meža zemēs) un ar meliorācijas sistēmu īpašnieku vai tiesisko valdītāju, kā arī par to informēta attiecīgās pašvaldības būvvalde.

Visos iepriekš minētajos gadījumos zemes īpašnieks, nomnieks, lietotājs vai tā pilnvarota persona (projekta vadītājs) LAD teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz zemes robežu plāna vai zemes īpašuma meliorācijas pases izkopējumu (ja zeme ir meliorēta) divos eksemplāros ar iezīmētām būvju atrašanās vietām un pierakstītiem galvenajiem parametriem (garums, platums, dziļums). Dienesta teritoriālā struktūrvienība būvniecības ieceri saskaņo vai sniedz rakstiski pamatotu atteikumu par būvniecības ieceres saskaņošanu.

Dokumenti

Meliorācijas sistēmu vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas ierosinātājs LAD teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz:

- apliecinājuma karti;

- ieceres tehnisko dokumentāciju, kas sastāv no teksta daļas (tehniskās apsekošanas atzinums, veiktie izpētes darbi, paredzētie pasākumi, vides un darba aizsardzības prasības, darbu apjomi) un grafiskās daļas (meliorācijas sistēmas būvju un ierīču izvietojuma plāns, garenprofili, šķērsprofili, projektēto būvju zīmējumi);

- īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas;

- zemes īpašuma meliorācijas pases kopiju;

- ekonomisko aprēķinu.

LAD ieceri izskata 10 darbdienu laikā pēc tās reģistrācijas un izdara apliecinājuma kartē atzīmi par ieceres akceptēšanu vai sniedz rakstisku pamatotu atteikumu. Ja minētajā termiņā no dienesta teritoriālās struktūrvienības nav saņemts atteikums, ierosinātājs ir tiesīgs uzsākt meliorācijas sistēmu vienkāršotas renovācijas vai vienkāršotas rekonstrukcijas būvdarbus.

Būvprojektēšana

Ja nepieciešams būvprojekts, lai uzsāktu meliorācijas sistēmu vai hidrotehnisko būvju projektēšanu, vajadzīgi šādi dokumenti:

- zemes robežu plāns vai izkopējums no nekustamo īpašumu kadastra kartes, zemes vienības situācijas plāna vai meža zemju plāna (ja būvobjekts skar meža zemi), kur iezīmēta zemes vienība, kurā notiek būvprojektēšana;

- zemes īpašuma meliorācijas pase (ja zeme meliorēta);

- meža inventarizācijas dokumenti (ja būvobjekts skar meža zemi);

- būves inventarizācijas lieta, ja būvprojektu izstrādā esošai būvei;

- plānošanas un arhitektūras uzdevums;

- Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izdotie tehniskie noteikumi paredzētajai darbībai, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, vai Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par darba ziņojumu, ja veikts ietekmes uz vidi novērtējums;

- zemes transformācijas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē par lauksaimniecībā neizmantojamu zemi;

- meža zemes transformācijas atļauja, kas izsniegta saskaņā ar normatīviem aktiem par meža zemes transformāciju;

- zemes gabala topogrāfiskais plāns vai ūdensteču, ūdenstilpju gultņu, līnijas būvju trašu uzmērījuma plāns pēc standartiem noteiktā mērogā;

- situācijas pārskata plāns pasūtītāja noteiktā mērogā;

- esošo meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju tehniskās apsekošanas atzinums un citi papildu dokumenti.

Pasūtītājs būvprojektu (ar atbilstošiem izpildītāju parakstiem) saskaņo ar būvvaldi. Ja grāvju atbērtnes projektētas kā ceļu klātnes ar meža ceļa nozīmi, būvprojektu saskaņo ar VAS «Latvijas valsts ceļi» rajona nodaļu.

Ja būvniecību kopumā vai daļēji veic par valsts vai pašvaldību līdzekļiem, kā arī tad, ja būvniecību vismaz 40% apmērā finansē starptautiskās finanšu institūcijas, ES vai tās dalībvalstis, būvprojektu iesniedz LAD ekspertīzes veikšanai.

Ja būvniecību veic par juridisko vai fizisko personu līdzekļiem, būvatļaujas izdevējs var no pasūtītāja pieprasīt sertificēta speciālista, būvkomersantu reģistrā reģistrēta komersanta vai LAD veiktas ekspertīzes atzinumu par būvprojektu.

Pirms būvdarbu uzsākšanas pasūtītājs saņem būvatļauju.

Svarīgi

Būvētājam nav vajadzīgs būvprakses sertifikāts, ja viņš savā zemes īpašumā (valdījumā) būvē, rekonstruē vai renovē viena īpašuma meliorācijas sistēmas vai hidrotehniskās būves, kuru būvniecībai nav nepieciešams būvprojekts un būvatļauja.

Uzziņa

Šo noteikumu prasības neattiecas uz meliorācijas sistēmu renovāciju, kura līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim (2006. gada jūlijam) saskaņota normatīvajos aktos par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecību noteiktajā kārtībā.