Dzīvnieks izjūt sāpes, izmantojot jebkuru kaušanas metodi, taču sāpju intensitāte ir atkarīga no kāvēja profesionalitātes, stāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs gaļas inspekcijā un kaušanas higiēnā.
Veterinārārsts: Dzīvnieks izjūt sāpes, izmantojot jebkuru kaušanas metodi (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Dzīvnieku kaušanai izmanto gan tradicionālas, gan netradicionālas metodes. Rietumu kultūrā tradicionālās kaušanas metodes ietver dzīvnieka apdullināšanu, atasiņošanu un turpmāku apstrādi. Pēc Eiropai netradicionālas kaušanas metodes košera gaļas iegūšanai vispirms tiek veikts grieziens.
"Veicot abas kaušanas metodes, var izraisīt vienādi lielas sāpes. Kaujot dzīvniekus pēc vienas vai otras metodes, svarīgākais ir pareizi, korekti nokaut un kontrolēt kaušanas metodes. Arī, apdullinot dzīvnieku ar kādu no apdullināšanas metodēm - strāvu, ogļskābo gāzi, pistoli -, tam tiek nodarītas sāpes. Es gribu oponēt. Izdarot griezienu dzīvniekam, šī nav ilgstoša un mokoša nāve. Kaujot ar griezienu, svarīgākais ir tas, ka dzīvnieks ir pie samaņas, izdarot griezienu, bet pēc tam viņu var apdullināt. Būtiskākais jautājums ir par to, kā un kas kontrolēs, lai kaušana notiktu korekti," uzsver Bērziņš.
Viņš uzskata, ka pašlaik būtu lieki sākt diskusiju par to, vai kaušana ir ētiska vai ne, jo sabiedrības lielākā daļa ikdienā uzturā lieto dzīvnieku gaļu. Dzīvniekam sāpes tiek nodarītas, kaujot pēc jebkuras metodes, tāpēc lopu kāvējiem ir jābūt apmācītiem, lai viņi, kaujot dzīvniekus, tiem nodarītu pēc iespējas mazākas sāpes.
"Starp 27 Eiropas valstīm tikai četrās valstīs netiek regulēta kaušana ar griezienu, tāpēc mums nacionālajā likumdošanā ir jābūt konkrēti noteiktai kārtībai un kontrolei, kas un kā uzraudzīs kaušanu, kādas ir prasības kāvējiem, lai neciestu mūsu valsts gaļas industrijas konkurētspēja," sacīja Bērziņš.
Jau ziņots, ka turpmāk Latvijā būs atļauts kaut dzīvniekus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām, paredz šodien Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi dzīvnieku aizsardzības likumā.
Par atļaušanu nobalsoja 45 Saeimas deputāti, pret - 40, bet divi deputāti atturējās.
Likuma grozījumi paredz, ka kaušanu drīkstēs veikt, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās prasības, tikai šim nolūkam aprīkotās kautuvēs ar dzīvnieku fiksēšanu, kā arī būs jāpiedalās veterinārārstam.