Sabrukušās mīlas mīļais auglis

Un šie nemitīgie jautājumi: «Kāpēc tad tētis vēl nav atbraucis?» Kāpēc, kāpēc — tāpēc, ka viņš izliekas, ka šis nemaz nav viņa bērns. Lai gan viss taču iesākās tik skaisti, tik jauki, tik romantiski.

Mīla kā melodrāmās

Viņai bija 18 gadu — jauna, interesanta, tikko no vidusskolas sola cēlusies meitene. Nevarētu gan teikt, ka viņai pietrūka uzmanības apliecinājumu no vienaudžiem, skolasbiedriem, taču tie bija tik nemākulīgi un primitīvi — gluži citādāki, nekā rāda filmās. Jā, kur tad vēl meitēnam smelties priekšstatu, ja ne no melodrāmām, kurās ir liktenīgā mīla no pirmā acu skatiena... Māte ar tēvu izšķīrās jau tad, kad viņai bija četri gadiņi. Normālu ģimenes dzīvi viņa tā arī nepiedzīvoja.

Tad kādā vasarā viņa iepazinās ar Viņu — pieredzējušu cilvēku, salīdzinoši turīgu, izskatīgu, ar izcilu talantu savaldzināt sievietes. Saulīte, Pelīte, Minka, Sirsniņa — šādi viņš uzrunāja jauno meiteni. Un viņa viņu dēvēja par Susuriņu. Tas šķita kaut kas ārkārtīgi mīļš un jauks.

Kā princese, uz kuru atskatās

Saulīte jutās kā septītajās debesīs. Viņai bija savs sapņu princis! Viņš viņu dievināja, lutināja. Reiz kādā pievakarē piebrauca ar savu lepno «BMW» pie viņas mājas un aicināja doties izbraucienā. Viņa nedomājot piekrita. Mašīna aiztraucās uz... iepirkumu centru. Viņi kopā izstaigāja dažus veikalus, un Saulīte tika pie jaunām, skaistām mantām. Vislabāk viņai patika vakarkleita sūnu zaļā krāsā ar atkailinātiem pleciem — tā lieliski izcēla viņas raganīgi zaļo acu krāsu un ziloņkaula krāsas ādu. Apavu veikalā viņš viņai nopirka skaistas kurpītes (ieraugot cenu, Saulīte gandrīz nokrita augšpēdus), bet juvelierizstrādājumu stendā izvēlējās brīnišķīgu kaklarotu.

«Uzvelc šo tērpu,» viņš mudināja. Un Saulīte paklausīja padomam, lai gan īsti nesaprata, kādēļ — nekāda balle taču nebija paredzēta. Balle gan nebija, taču abi izbaudīja brīnišķīgu vakaru kādā restorānā. Un Saulīte jutās gluži kā princese — skaista, sapucēta. Viņa pat sajuta, ka restorānā esošie vīrieši viņu pamatīgi nopēta, bet sievietes velta nedaudz greizsirdīgus skatienus.

Viņš ar sievieti zem rokas

Dzīve ritēja kā pasakā. Saulīte izbaudīja lielo mīlu. Nedaudz gan traucēja fakts, ka viņas izredzētais varēja tikties labi ja reizi nedēļā vai divās. Reiz piezvanījis, viņš paziņoja, ka randiņš diemžēl jāatceļ, jo radušās problēmas darbā. Viņa saskuma, jo bija nolēmusi izklaidēties. Labi, ka pēc dažām minūtēm piezvanīja draudzenes un aicināja doties uz Vecrīgu. Saulīte piekrita.

Meitenes sēdēja Līvu laukumā, dzēra kokteilīšus un mēļoja par dzīvi. Meitene neslēpa savu lielo laimi, kas negaidot pienākusi. Bet tad... tad viņa pamanīja savu izredzētu zem rociņas vedam kādu dāmu turpat, pašā Vecrīgas sirdī. Viņi abi līksmi sarunājās. Abu izturēšanās bija ļoti familiāra. Viņa bija skaista. Daudz vecāka par Saulīti, taču ļoti skaista un kopta, ar izsmalcinātu gaumi. Viņi viens otram pat ļoti piestāvēja.

Saulīte pārvarēja pirmo impulsu celties kājās un skriet klāt. Pārvarēja arī vēlmi uzreiz viņam piezvanīt. Viņa mēģināja pārvarēt savu īgnumu un izmisumu, taču vakars bija neglābjami sabojāts.

500 latu, un uz redzi

«Redzi, Saulīt, es esmu precējies. Jā, zinu, ka man vajadzēja tev to jau pateikt, bet es grasos šķirties. Padomāju, kāpēc gan man tevi lieki sāpināt?» viņš aukstasinīgi stāstīja meitenei nākamajā satikšanās reizē. Taču sieva vēl pagaidām neesot gatava laulības šķiršanai, turklāt esot problēmas ar mantas dalīšanu. «Nesatraucies, es mīlu tikai tevi, mēs būsim kopā. Mazliet tikai jāpaciešas,» viņš mierināja meiteni. Viņa noticēja.

Pēc mēneša Saulīte saprata, ka ir gaidībās. Pie ārsta uzzinājusi priecīgo vēsti, viņa traucās kā vēja spārniem mājās. Šķita, laimīgākais brīdis dzīvē ir klāt. Beidzot viņš pateiks sievai ardievas un abi dzīvos kopā!

Taču laimīgākais brīdis izvērsās par pašu briesmīgāko. Susuriņš sāka kliegt, ka viņa ir padauza, ka viņš nevar būt pārliecināts, ka tas ir viņa bērns. Turklāt šobrīd viņa sieva gaida mazuli, tā ka lai viņa nemaz necerot, ka viņš tādas sīkaļas dēļ jauks ģimeni.

Katrs vārds bija kā pātagas cirtiens. Saulīte nepazina savu mīļoti vīrieti — tas bija kāds cits — ļauns, pretīgs nezvērs! Tā nevarēja būt īstenība! Nē, nē, nē! Bet bija. Viņas mīļotais iegrūda viņai rokās 500 latus, pateica, lai fiksi taisa «cauri» un nekad vairs viņu netraucē.

Saglabāsim bērniņu

Lielā mīla bija pazudusi, šķietamā laime sabrukusi pīšļos. Saulīte sēdēja savā gultiņā un raudāja, nesaprazdama, ko darīt tālāk. Ārsti bija brīdinājuši meiteni, ka aborts var izrādīties liktenīgs un vairāk bērniņu var arī nebūt. Nekad. Iespējams, šī ir vienīgā iespēja.

Izšķirties palīdzēja mamma. Pēc pirmā dusmu brīža viņa apskāva savu meitu un, asarām ritot, teica: «Saglabāsim bērniņu. Par abām jau tiksim galā!» Lēmums bija pieņemts. Nekad vēl Saulīte nebija jutusies tik tuva un mīļa mammai un nekad nebija sajutusi tik lielu mīlestību pret savu radītāju.

Viņa labi apzinājās, ka nebūs viegli. Susuriņa dārgās dāvanas viņa pārdeva. Iedotos 500 latus nolika maliņā. Kopumā sanāca visai iespaidīga summa — pāri par tūkstoš latiem. Lai gan bija skaidrs, ka ar šo naudiņu ilgam laikam nepietiks. Kamēr vēl puncis bija mazs, Saulīte paguva iekārtoties darbā kādā veikalā par pārdevēju. Paveicās, priekšniece bija ļoti iejūtīga. Uzzinājusi par Saulītes nelaimi, viņa bija ar mieru maksāt lielāku algu un valstij ziedot lielākus nodokļus, lai meitenei būtu daudzmaz pieklājīgs bērnu audzināšanas pabalsts.

Viņa tiks galā

Liktenīgais brīdis bija klāt. Viņa skatījās, kā citām topošajām māmiņām vīri saudzīgi pamasēja muguriņas, glaudīja punčus un sarunājās ar vēl vēderā esošajiem mazuļiem. Sirds sāpēs sarāvās, jo viņas bērniņš tā arī nekad neuzzinās, kas ir viņa tēvs. Nedzirdēs viņa balsi, nesajutīs viņa rūpes. Kā pārmetumus viņa uztvēra topošo māmiņu jautājumus un nedaudz nievājošo attieksmi.

Kad mazulis piedzima, viņa sajutās laimīga. Viņai bija kāds, par kuru rūpēties, kāds, kuru mīlēt. Par spīti tam, ka nebūs šā cilvēka līdzās. Saulīte pēkšņi sajutās stipra un, skatīdamās uz mazo cilvēciņu līdzās, juta, kā ieplūst spēki. Viņa tiks galā! Viņa darīs visu, lai abi būtu laimīgi!