Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8969404t1h8e72.jpg)
«Esmu pārliecināts — ja arī ne pašam savā kabatā, tad Veselības ministrijā noteikti Gundars Bērziņš atradīs tos 100 tūkstošus, kurus pilnīgi pamatoti prasu man izmaksāt kompensācijā,» sarunā ar «Vakara Ziņām» prāto bijušais Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Māris Pļaviņš. Tiesa, ministra amatpersonas deklarācija liecina, ka Bērziņš nav īsti spējīgs šādu naudu maksāt — ja nu vienīgi pārdodot īpašumus. Taču diez vai līdz tam nonāks. Veselības ministrs jau strikti paziņojis, ka savu viedokli nemainīs, neko neatsauks un kaut kādas kompensācijas maksāt viņš arī netaisās.
Plašumā plešas bijušā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Māra Pļaviņa un viņa komandas domstarpības (maigi izsakoties) ar veselības ministru Gundaru Bērziņu. Vakar Pļaviņš veselības ministram Gundaram Bērziņam iesniedza pretenziju, kurā pieprasa atsaukt Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) ziņās izskanējušos «goda un cieņu aizskarošus apgalvojumus», kā arī samaksāt 100 tūkstošu latu lielu kompensāciju. Ziņas esot atsaucamas un kompensācija izmaksājama nākamo pāris dienu laikā — līdz 17. augustam. Ja tas netikšot darīts, Pļaviņš speršot nākamos soļus un savu taisnību ies izcīnīt tiesas ceļā.
Sarunā ar «Vakara Ziņām» Pļaviņš precizēja, ka pieprasa atsaukt paziņojumus, kurus veselības ministrs izteicis 26. jūlija LNT ziņās pulksten 20. «Savos nepamatotajos paziņojumos, kurus ministrs guvis, nevis iepazīstoties ar reālo situāciju un faktiem, bet saklausoties kaut kādus padomdevējus, Bērziņš radīja skatītājam priekšstatu, ka es, Māris Pļaviņš, pilnīgi brīvi un visatļautībā nelietderīgi esmu izlietojis valsts investētos 780 «miljonus», nodarot valsts budžetam ievērojamus zaudējumus — gandrīz miljardu latu. Šis apgalvojums neatbilst patiesībai, jo valsts ēdināšanai slimnīca investējusi 780 000 latu un šie līdzekļi izlietoti lietderīgi, rekonstruējot virtuves kompleksu un iegādājoties modernas iekārtas,» savu nostāju skaidro bijušais slimnīcas vadītājs. Raidījumā Bērziņš apgalvojis, ka noslēgtais līgums, kas paredz slimnīcas saistības par 4,1 miljonu latu ar privāto kompāniju, esot vismaz statūtu un vismaz procesuāls pārkāpums. Taču Pļaviņš uzskata, ka labākajā gadījumā, operējot ar nepilnīgu, nepārbaudītu un faktiski nepatiesu informāciju, ministrs drīkstēja izteikt pieļāvumu, nevis sabiedrību maldinošu apgalvojumu, kā tas tika darīts. Jo Paula Stradiņa slimnīcas noslēgtais līgums ar Vācijas privāto kompāniju SIA «P. Dussmann» esot noslēgts par aptuveni 600 tūkstošiem latu uz vienu gadu, turklāt pastāvot tikai viens juridiski spēkā esošs līgums ar Vācijas kompāniju, un tagad arī Veselības ministrijas izmeklēšanas komisija esot atzinusi šo faktu. Attiecīgi ministram vairs neesot nekāda pamata turēties pie saviem iepriekš izteiktajiem nepatiesajiem paziņojumiem.
Nepatiesi fakti esot minēti cits aiz cita
Tāpat Pļaviņš ministram pieprasa atsaukt Bērziņa apgalvojuma formā teikto, ka cenas, par kādām paredzēts ēdināt slimniekus, esot ievērojami — konkrēti, divarpus reižu — augstākas nekā patlaban. Ministrs apgalvoja arī, ka no šiem darījumiem «noteikti cietīs ārsti un pacienti». Taču ar faktiem šāds apgalvojums nekādi netiek pamatots. Turpretim Pļaviņš, atsaucoties uz iepriekš veiktiem aprēķiniem, apgalvo, ka Eiropas līmeņa ēdināšana slimnīcai būs lētāka nekā līdz šim — brokastis, pusdienas un vakariņas vienam slimniekam līdz šim izmaksāja 2,64 latus, bet SIA «P. Dussmann», ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, ēdinās par 2,40 latiem, atmaksājot slimnīcai rēķinus par elektrību un gāzi. Tas nozīmē, ka katru gadu slimnīca ietaupīs vismaz 30 tūkstošus latu. Attiecīgi Pļaviņš arī atkātroti uzsver, ka no šā līguma gan pacienti, gan arī ārsti tikai iegūs. «Beidzot arī Latvijā tiktu ieviesta normāla Eiropas līmeņa ēdināšanas filozofija, tehnoloģijas un menedžments. Ēdiens tiks gatavots saudzējošā režīmā, saglabājot vērtīgās uzturvielas un vitamīnus. To palīdzētu īstenot likumīgā ēdināšanas pakalpojumu iepirkuma procedūrā atrasts pieredzējis stratēģiskais partneris,» uzsver Pļaviņš.
Naudas avots nesatrauc
Apkopojot visus argumentus, Pļaviņš uzsver, ka ministram Bērziņam nebija nekāda pamata «izteikt šādus apmelojumus, rupji pārkāpjot nevainīguma prezumpciju, uzstājoties televīzijā ar nepārbaudītu un nepatiesu informāciju». Tāpēc Pļaviņš pieprasa publisku atvainošanos, apmelojošo ziņu atsaukšanu, kā arī samaksāt viņam kompensāciju 100 000 latu apmērā. «Vakara Ziņām» Pļaviņš gan tā īsti nemācēja pateikt, kā aprēķināts kompensācijas lielums. «Man jābūt lietas kursā par visiem notikumiem, jāvāc ziņas, kas pēc tam būs vajadzīgas, tāpēc tagad nav laika kļūt par juristu un jums skaidrot, kā tā kompensācijas summa veidojusies. Protams, tā sastāv no līdzekļiem, ko atstādināšanas dēļ nevaru nopelnīt, no piespiedu dīkstāves; ir arī morālais kaitējums,» sacīja Pļaviņš, taču detalizētāk savas prasības apmēru nevarēja argumentēt. Pļaviņš kompensāciju pieprasot gan no Bērziņa kā privātpersonas, gan arī kā ministra. «Mani īpaši nesatrauc avots, no kura šī summa tiks ņemta. Gan jau Bērziņam līdzekļu netrūkst, bet, ja trūkst, ministrijā tie noteikti atradīsies. Ja līdz 17. augustam gaidīto reakciju nesaņemšu, vērsīšos tiesā,» atklāj Pļaviņš.
Maksāt netaisās un faktiski arī nespēj
Veselības ministrs Gundars Bērziņš, garās diskusijās neielaižoties, «Vakara Ziņām» paziņoja, ka savu lēmumu nemainīšot, nekādas ziņas neatsaukšot un nekādu kompensāciju nemaksāšot. Turklāt viņš jau rīt esot gatavs ierasties tiesā, lai aizstāvētu savas pozīcijas. Uz jautājumu, kur vajadzības gadījumā tiktu rasta kompensācijā prasītā nauda, atbildēts netiek.
Saskaņā ar Gundara Bērziņa amatpersonas deklarāciju 2005. gadā viņš kopumā no Valsts kancelejas un Veselības ministrijas algā saņēmis 26789 latus un 32 santīmus. Deklarācijā nav publicētas ziņas par to, ka viņam būtu kādi skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumi vai īpaši vērtīgas akcijas. Viņam esot tik vien kā 184 «SEB Unibanka» akcijas, viena automašīna un astoņi traktori. Bērziņam piederošo nekustamo īpašumu kopējā platība Jēkabpils rajona Variešu pagastā ir 621 hektārs. Varbūt, to pārdodot, šo to izdotos sagrabināt.