Baltijas jūras dzīlēs aizvien jūtamāk samazinās skābekļa daudzums, tāpēc jūras flora un fauna izmirst, un vairākās Somu līča vietās jūras dibens jau atgādina tuksnesi, liecina Eiropas valstu pētījums, kurā piedalījušies arī Latvijas zinātnieki.
Tikai četros no 47 apskatītajiem punktiem atrasta bagātīga un daudzveidīga jūras dibena fauna, bet 37 punktos tās faktiski vispār nav.
Šo pētījumu, kura rezultātus ceturtdien nodevuši atklātībai Somijas Vides institūts un Somijas Jūras pētījumu institūts, Baltijas ziemeļdaļā veikuši sešu valstu — Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Itālijas un Latvijas — eksperti.
«Jūras dibena fauna ir labs rādītājs, kas raksturo jūras dibena stāvokli ilgākā laika posmā un īpaši pārmaiņas skābekļa režīmā,» norāda pētnieki.
Visā izpētītajā rajonā jūras dibena tuvumā, 50–60 metru dziļumā, skābekļa ūdenī faktiski vairs nav, toties gandrīz visur atrodamas toksiskās gāzes — sērūdeņradis, slāpeklis un fosfors, norādīts pētījumā.
Kā ziņu aģentūrai AFP sacījis viens no ekspedīcijas vadītājiem, Somijas Jūras pētījumu institūta pārstāvis Hari Kankānpē, lai gan situācija ir bijusi vēl sliktāka, arī pašlaik tā uzskatāma par ļoti nopietnu. «Runājot par skābekļa daudzuma samazināšanos, mēs esam tādā pašā vai pat sliktākā līmenī nekā deviņdesmitajos gados,» viņš piebildis.
Skābekļa samazināšanos ūdenī, ko izraisa lielais piesārņojums, kurš nonāk jūras dibenā no piekrastes valstīm, pastiprina arī dabas faktori. Proti, ūdeņi ar zemu skābekļa saturu no rietumiem, tas ir, no Baltijas jūras vidusdaļas, ieplūst Somu līcī, savukārt valdošie vēji tur dzen ar skābekli bagātos ūdeņus no austrumiem un rietumiem, skaidrojis Kankānpē.
Ekologu satraukumu par Baltijas jūras piesārņojumu īpaši vairo tas apstāklis, ka ūdeņu attīrīšanās Baltijā norisinās ļoti lēni, jo ūdens apmaiņa ar Ziemeļjūru faktiski norisinās vienīgi pa Ēresuna šaurumu, kas ir tikai nedaudzus kilometrus plats.