Politologs: Izplatīt nepamatotu paziņojumu par ārēju apdraudējumu vēlēšanu sistēmai ir fundamentāla kļūda

Centrālās vēlēšanu komisija (CVK) šīs nedēļas vidū izplatīja paziņojumu par ārējo apdraudējumu vēlēšanu sistēmai, taču vēlāk CVK šīs ziņas atsauca.

Taujāts, vai ķibeles ar Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru (ETVR) nemazinās cilvēku uzticēšanos vēlēšanu procesam, politologs atbildēja noraidoši. Viņš atzīmēja visai lielo vēlētāju aktivitāti iepriekšējā balsošanā Rīgā. Viņaprāt, tas parāda, ka cilvēki izmanto iespēju novēlēt iepriekš, lai pašā vēlēšanu dienā nebūtu jāstāv rindā. Rajevska ieskatā, ja vēlēšanas notiktu vienu dienu un tad būtu problēmas ar ETVR, tad gan negatīvā ietekme būtu lielāka.

Eksperts atzinīgi novērtēja, ka pilsoņiem ir dota iespēja nobalsot iepriekš, un pauda cerību, ka sestdien viss noritēs labi, jo ETVR ir jaunums. Viņš norādīja, ka, piemēram, salīdzinot ar Igauniju, Latvija salīdzinoši vēlu ieviesusi elektronisko sistēmu. Politologa ieskatā, nav tādas sistēmas, kas sākotnēji darbotos bez problēmām, it īpaši, ja ir pārdomāts vēlēšanu drošības aspekts.

Jautāts, kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte kopumā, Rajevskis norādīja, ka iepriekšējās vēlēšanās Rīgā novēlēja 45% pilsoņu. Politologs cer, ka šī gada pašvaldību vēlēšanās pilsoņu līdzdalība varētu sniegties pāri 45%. Viņaprāt, ja skatās uz pilsoņu aktivitāti reģionu pilsētās, dalība būs atkarīga no intrigas lieluma, piemēram, Rīgā intriga par to, kurš šajās vēlēšanās būs uzvarētājs, ir milzīga.

"Ja atceramies 2021.gada vēlēšanas, tās notika, ievērojot Covid-19 drošības pasākumus. Turklāt vēlēšanās nebija Rīgas, kas kopumā samazināja pašvaldību vēlēšanu tēmas klātesamību masu mediju telpā, tāpēc rezultāti bija gaužām slikti. Ņemot vērā intrigu, kas attiecas uz vēlēšanu rezultātiem galvaspilsētā, tas vārētu "aizdzīt" līdz iecirkņiem cilvēkus arī citviet Latvijā, jo arī viņi grib piedalīties šovā, ko sauc par vēlēšanām," teica politologs.

Kā ziņots, piecās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijas pašvaldību vēlēšanās provizoriski nobalsojis 16,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

Pašvaldību vēlēšanu iepriekšējās balsošanas laikā Latvijā kopumā nobalsojuši 221 949 jeb 16,12% vēlētāju.

Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur piecās dienās nobalsojuši 19,14% iedzīvotāju, kam seko Vidzeme ar 16,26%, Latgale ar 14,42% un Kurzeme ar 13,52% nobalsojušo. Viszemākā aktivitāte bijusi Zemgalē, kur iepriekšējā balsošanā nobalsojuši 13,57% vēlētāju.