Lai gan liela daļa sabiedrības gan morāli, gan materiāli atbalstījuši Rīgas dzīvnieku patversmes Labās mājas projektu, izrādās, ka ir privātpersona, kas cenšas tam iezāģēt. Turklāt visai sekmīgi: projekta realizāciju nācies pat apturēt uz dažiem mēnešiem.
Suņu patversmei uzradies nelabvēlis (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas domes Vides komitejā izskatīts jautājums par situāciju ar dzīvnieku patversmēm, kā arī informācija par Labo māju (LM) projektu. Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Šķirotavā, Sila ielā, izveides projekts pamazām virzās uz priekšu, bet LM radušās negaidītas problēmas.
Kā Neatkarīgajai pastāstīja Vides komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, pretenzijas pret patversmes būvniecību izteicis zemes īpašnieks, no kura pašlaik tiek nomāta zeme Juglas patversmes uzturēšanai un kura teritorija nākotnē atradīsies līdzās LM. Uz privātīpašnieka iesnieguma pamata projekta realizācija uz laiku pat apturēta. Komitejas sēdē pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis informējis, ka patversmes dokumentācija ir kārtībā un uz laiku apturētās būvatļaujas darbība atjaunota.
Kā zināms, Labās mājas atradīsies 300–400 metru nostāk no pašreizējās patversmes Juglā – uz pilsētas zemes. Pašreizējās telpas jāatstāj, jo jau minētais privātīpašnieks pieprasījis to atbrīvošanu. Labās mājas piederēs Latvijas Kinoloģijas federācijai (LKF), savukārt zeme paliks pilsētas īpašumā.
Būvatļauja patversmes celtniecībai tika izsniegta 20. aprīlī, bet 11. maijā uz jau minētā iesnieguma pamata tā apturēta, plašāk zināja stāstīt LKF Dzīvnieku aizsardzības grupas pārstāve Linda Zirdziņa. Pagaidām vēl nav saņemta oficiāla informācija par būvatļaujas apturēšanas anulēšanu, taču mutiski būvvalde par to jau informējusi.
Labajām mājām blakus esošo teritoriju īpašnieks uz savas zemes iecerējis būvēt daudzdzīvokļu namus: bijusī Juglas zvēraudzētavas teritorija šobrīd ir praktiski pamesta, taču visai ekskluzīva. "Īpašnieks, ar kuru mums līdz šim bija ļoti normālas attiecības – no viņa nomājām zemi arī pašreizējai suņu patversmei –, patversmes projektā ir saskatījis apdraudējumu savām nākotnes biznesa iecerēm, proti, cilvēki nevēlēsies pirkt dzīvokļus vietā, kurai blakus atrodas suņu patversme. Iesniegumā būvvaldei bija minēti dažādi fakti, no kuriem daudzi bija vienkārši no zila gaisa pagrābti," teica L. Zirdziņa. Viņa pauda cerības, ka īpašnieks nemēģinās atriebjoties LKF izlikt no pašreizējām telpām jau ātrāk, jo šādā gadījumā uz ielas paliks ap 30% klaiņojošo dzīvnieku – Rīgā ir tikai trīs patversmes.
Ar kavēšanos rit arī pilsētas dzīvnieku patversmes Sila ielā projektēšanas un būvniecības gaita. Kā norādīja Vides departamenta direktors Askolds Kļaviņš, "projektēšana tiešām atpaliek no grafika, taču ar projektētājiem jau vispār ir grūti".
D. Īvāns informēja, ka projektēšanai jau 2003. gadā no Vides aizsardzības fonda piešķirti 14 853 lati, bet 2006. gada sākumā no pilsētas investīciju programmas – vēl 40 000 latu. Pašlaik ir sagatavoti dokumenti patversmes skiču konkursa izsludināšanai.
Jaunajā patversmē ir paredzētas vietas 40 suņiem un 30 kaķiem, administratīvās telpas personālam, medicīniskās telpas, kā arī mūsdienīga krematorija.