Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/8983902t1h7be9.jpg)
Vai pašvaldība – pagasta padome – drīkst pārdot izsolē savā īpašumā esošu dzīvokli, ja pastāv arī rinda uz dzīvokļiem?
Likums «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» paredz, ka ir vairāki palīdzības veidi – pašvaldībai piederošas vai pašvaldības lietojumā esošas dzīvojamās telpas izīrēšana, sociālā dzīvokļa izīrēšana, nodrošināšana ar pagaidu dzīvojamo telpu, kā arī palīdzība īrētās telpas apmaiņai pret citu telpu, pabalsta piešķiršana īres maksas un komunālo pakalpojumu segšanai, vienreizēja pabalsta piešķiršana dzīvojamās telpas vai mājas remontam, kā arī vienreizēja dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta piešķiršana.
Šī likuma 12. pantā noteikts, ka pašvaldībai jāveic tai piederošo neizīrēto dzīvojamo telpu uzskaite. Ja atbrīvojas pašvaldībai piederoša dzīvojamā telpa, tās apsaimniekotājs septiņu dienu laikā par to paziņo attiecīgās pašvaldības institūcijai, kas šo dzīvojamo telpu nekavējoties ņem uzskaitē kā neizīrētu un iekļauj neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā. Ikvienai personai, kas reģistrēta attiecīgās palīdzības saņemšanai vai kurai neatliekami sniedzama palīdzība, ir brīvi pieejams neizīrēto dzīvojamo telpu saraksts. Šajā sarakstā ir jānorāda telpu adrese, platība, istabu skaits, stāvs, labiekārtojuma līmenis un īres maksa.
16. pantā norādīts, ka dzīvojamai telpai, kura tiek izīrēta, jābūt dzīvošanai derīgai – apgaismojamai (jābūt elektrībai) un apkurināmai, piemērotai cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, jāatbilst Ministru kabineta noteikumos paredzētajām būvniecības un higiēnas prasībām.
Ja atbrīvojusies telpa nav dzīvošanai derīga, pašvaldība lemj, kā ar to rīkoties, – vai nu izremontēt, lai tā kļūtu dzīvošanai derīga, un izīrēt, vai arī pārdot izsolē.
Rīgas pašvaldības aģentūras «Rīgas mājoklis» juridiskā departamenta vecākais konsultants Jānis Balodis paskaidroja, ka Rīgā atbrīvojušos dzīvokļus nodod Rīgas domes Komunāla departamenta Dzīvokļu pārvaldes pārziņā. Ja Dzīvokļu pārvalde atzīst, ka telpa nav dzīvošanai derīga, tad Rīgas dome šo telpu var pārdot izsolē.
Likuma «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» 18. pants nosaka dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību. Ikvienu neizīrētu pašvaldībai piederošu vai tās lietojumā esošu dzīvojamo telpu vispirms piedāvā īrēt cilvēkiem, kuriem neatliekami sniedzama palīdzība, – viņu mājoklis gājis bojā vai daļēji sabrucis stihiskas nelaimes vai avārijas rezultātā.
Ja pašvaldības teritorijā šādu cilvēku nav vai arī viņi visi rakstveidā atsakās īrēt attiecīgo telpu, to piedāvā īrēt personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām:
- maznodrošinātajiem, kurus izliek no dzīvojamās telpas, ja viņi ir pensijas vecumā vai invalīdi, vai viņu apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns;
- politiski represētajiem, kurus izliek no dzīvojamās telpas;
- bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kad beigusies viņu uzturēšanās bērnu aprūpes iestādē, audžuģimenē vai pie aizbildņa;
- repatriantiem, kuri izceļojuši no Latvijas līdz 1990. gada 4. maijam un kuriem nav iespējams iemitināties telpā, kurā viņi dzīvoja pirms izceļošanas;
- maznodrošinātajie, kuri atbrīvoti no cietuma, ja viņiem nav iespējams iemitināties agrāk aizņemtajā telpā.
Ja arī šādu cilvēku pašvaldībā nav vai viņi visi rakstveidā atsakās īrēt attiecīgo telpu, tad to piedāvā īrēt personām, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas vispārējā kārtībā. Šo personu kategorijas katra pašvaldība nosaka savos saistošajos noteikumos. Tā kā lielākajai daļai pašvaldību nepietiek dzīvokļu, ko izīrēt cilvēkiem, kuri ar dzīvojamām telpām jānodrošina pirmām kārtām, tad daudzās pašvaldībās šādas vispārējas rindas vispār nav.
Tātad – ja atbrīvojies dzīvoklis bija dzīvošanai derīgs, pašvaldībai to vajadzēja piedāvāt īrēt cilvēkiem, kuri reģistrēti dzīvokļu rindā. Ja pašvaldība to nav darījusi, tā ir pārkāpusi likumu. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas komunikāciju nodaļā paskaidroja, ka par šādiem gadījumiem var rakstīt iesniegumu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai Rīgā, Lāčplēša ielā 27, LV-1011. Ministrija pieprasīs informāciju no pagasta un triju nedēļu laikā sniegs rakstisku atbildi.
Protams, pašvaldība savu rīcību argumentēs ar to, ka atbilstoši Civillikumam īpašnieks (pašvaldība) ar savu īpašumu (dzīvokli) var brīvi rīkoties un to pārdot. Taču tiesību aktu hierarhijā speciālais likums ir augstāks par Civillikumu. Šajā gadījumā likums «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» ierobežo pašvaldības tiesības pārdot brīvos dzīvokļus.