/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2022/09/04/14808349t1h3cbf.jpg)
Šonedēļ ASV izziņoja kārtējo piedāvājumu miera noslēgšanai Ukrainā. Tā galvenā jēga ir atzīt Krievijas kontroli pār Krimu un frontes līniju iesaldēšana. Eksperti uzskata, ka tas nav pieļaujams, jo tas dotu iespēju Krievijai atgūties un ar jaunu sparu uzbrukt Ukrainai vai arī skatīties citu valstu virzienā. Par to brīdina arī vairāku valstu izlūkdienesti, prognozējot, ka Eiropai ir labākajā gadījumā 10, bet sliktākajā tikai pāris gadi, lai sagatavotos atvairīt uzbrukumu, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).
2021. gada sākumā izskanēja ziņas, ka Krievija uz Ukrainas pierobežu pārvieto lielas karaspēka vienības. Novembra vidū tur jau bija savilkti aptuveni 100 000 kareivju. ASV izlūkdienesti brīdināja, ka Krievija gatavojas iebrukt Ukrainā. Mēnesi vēlāk Krievijas diktators Vladimirs Putins prasīja ASV drošības garantijas - lai ASV neielaiž NATO aliansē bijušās PSRS valstis.
Februāra sākumā Baltkrievijā, netālu no Ukrainas robežas, Krievija uzsāka lielākās militārās mācības kopš Aukstā kara, kurās piedalījās vairāk nekā 30 tūkstoši karavīru. 21.februārī Putins atzina Doneckas un Luhanskas tautu republikas un paziņoja par miera uzturēšanas misijām tajās. 2022.gada 24.februāra rītā krievu tanki un karavīri iesoļoja Ukrainā.
Putina plāns bija ieņemt Kijivu trīs dienās, taču trīs gadus vēlāk ukraiņi joprojām cīnās par savu un Eiropas brīvību. Eksperti brīdina, ka Krievijas ambīcijas neapstāsies ar Ukrainu un jautājums vairs nav, vai Krievija uzbruks NATO, bet gan, kad tas notiks.
Par iespējamu Krievijas uzbrukumu NATO jau pagājušā gada sākumā brīdināja bijusī Igaunijas premjere, tagadējā Eiropas Savienības pārstāve ārlietās, Kaja Kallasa. Viņa rēķināja, ka aliansei ir trīs līdz pieci gadi, lai sagatavotos atvairīt militāru uzbrukumu. Nedaudz vēlāk to atbalsoja arī Polijas prezidents Andžejs Duda. Kallasa balstījās uz Igaunijas izlūkdienestu ievākto informāciju.
Igaunijas ārējā izlūkdienesta vadītājs ir optimiskāks. Pērn viņš izteicās, ka konflikts ar NATO varētu izcelties tuvāko 10 gadu laikā. Šogad publicētajā darbības pārskatā par 2024.gadu izlūki konkrētu laika rāmi vairs nenosauc.
Arī mūsu Satversmes aizsardzības birojs brīdina par konflikta iesaldēšanas sekām. Līdzīgi kā igauņi, birojā uzskata, ka tādā gadījumā nākamo piecu gadu laikā, visticamāk, varētu sagaidīt lielāku Krievijas militārā spēka koncentrāciju pierobežā. SAB ir pārliecināts, ka pamiers Krievijai ir vajadzīgs, lai atjaunotu spēkus, nevis pārtrauktu karu.
Savas prognozes ir arī Vācijas Fedrālajam izlūkdienstam.
Līdz 2026.gadam Krievija plāno palielināt bruņoto spēku sastāvu līdz 1,5 miljoniem kareivju un militārie tēriņi jau šogad varētu pieaugt līdz 146 miljardiem dolāru, kas ir aptuveni 7,5% no valsts IKP. Tas ir par gandrīz 40% vairāk nekā Krievija militārajā varenībā ieguldīja pērn.
Konkrētākas aplēses ir Dānijas Izlūkdienestam. Tas atslepenojis ziņojumu par Krievijas apdraudējumu, kurā raksta: ja beigsies karš Ukrainā vai frontes līnijas iesaldēs, Krievija varētu pārvietot resursus, un pusgada laikā varētu būt gatava vietēja mēroga karam ar kādu pierobežas valsti; divu gadu laikā – izvērst karu Baltijā, un, ja ASV neiesaistītos, piecu gadu laikā Krievija varētu nodrošināt pietiekamu militāro spēku plaša mēroga karam Eiropā.
Ne Vācijas, ne Dānijas izlūkdienesti uz Nekā personīga lūgumu komentēt secinājumus plašāk neatsaucās.
ASV Kara izpētes institūta Krievijas pētniecības komandas vadītāja Karolīna Hirda: "Līdzīgi savās prognozēs ir arī Lietuvas Valsts drošības dienesta izlūki. Tur aplēsuši, ka mazāka mēroga karam ar vienu vai dažām NATO valstīm Krievija varētu būt gatava trīs līdz piecu gadu laikā, bet plašam karam ar visu aliansi tai jaudas trūks."
Līdzīgi savās prognozēs ir arī Lietuvas Valsts drošības dienesta izlūki. Tur aplēsuši, ka mazāka mēroga karam ar vienu vai dažām NATO valstīm Krievija varētu būt gatava trīs līdz piecu gadu laikā, bet plašam karam ar visu aliansi tai jaudas trūks.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija šonedēļ nākusi klajā ar jaunu piedāvājumu kara pārtraukšanai. Ekspertu vērtējumā, tas ir izdevīgs tikai Krievijai. Tas paredz, ka ASV atzītu Krimas okupāciju. Faktiski tas nozīmētu, ka amerikāņi atzītu Krievijas centienus ar militāru spēku mainīt robežas Eiropā.
Ukrainas prezidents Zelenskis plānu uzreiz noraidīja, sakot, ka tas ir pretrunā valsts konstitūcijai. Tas sadusmoja Trampu, kurš vainoja Zelenski par nevēlēšanos panākt mieru. Eiropas Savienības galvenā diplomāte Kallasa atgādina, ka Krima pieder Ukrainai un savienība to nekad neatzīs par Krievijas daļu.
Eksperte neizslēdz, ka konflikta iesaldēšanas gadījumā Krievija varētu izšķirties par uzbrukumu citai kaimiņvalstij, taču viņas vērtējumā primārais mērķis ir pakļaut visu Ukrainu.
Savu drošības situācijas vērtējumu šogad pirmo reizi publicēja arī mūsu Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Tur ir pārliecināti, ka militāri draudi Latvijai ir zemi, un Krievija izšķirtos uzbrukt NATO valstij tikai tādā gadījumā, ja būtu pārliecināta, ka nedarbosies alianses 5.pants. Sarunā ar Nekā personīga dienesta vadītājs apliecināja, ka alianse joprojām ir vienota un sabiedrotie mums nāktu palīgā, ja būtu vajadzība.
Plašāk "Nekā personīga" sižetā: