Nedēļas laikā divi vīrieši neatkarīgi viens no otra man ierosināja uzrakstīt grāmatu «par mums». Par mūsu mīlas stāstu. Un vēl ir daži, ar kuriem man ir maigas attiecības. Tiesa gan, tikai internetā.
E-pasta bestsellers
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viens par maz, divi par daudz
Vienu no tiem vīriešiem es tiešām mīlu. Arī otru es mīlu. Tikai citādi. Es viņu pat neesmu satikusi. Mums ir e-pasta romāns. Vai mīlas stāsts. Tā viņš domā. Es vairs nezinu, ko domāt.
Esmu iepinusies starp viņiem. Un, kaut arī tikai viens no viņiem ir reāls, bet otrs ir tikai internetā, tātad it kā nereāls, man tik un tā šķiet, ka viņi abi ir ļoti īsti.
Kuru no abiem es mīlu? Kuru no abiem es krāpju?
Reizēm man šķiet, ka esmu pārkāpusi visas robežas. Gan starp mīlestību un krāpšanu, gan starp realitāti un virtuālo realitāti. Un galu galā — kāpēc tas viss vajadzīgs?
Gandrīz visām manām draudzenēm ir kāds mīļākais internetā. Un gandrīz visām ir mīļākais arī dzīvē. Un lielākajai daļai ir arī vīri.
Interneta komentāros droši vien par šo situāciju spriedums būtu divzilbīgs un sāktos ar burtu «m».
Vai tiešām nav iespējams iztikt tikai ar vienu? Mīlēt vienu, gulēt ar vienu, koķetēt ar vienu, rakstīt maigas vēstulītes tikai vienam? Kādēļ ar vienu nepietiek?
Uzraksti romānu par mums!
«Uzraksti grāmatu par mums,» vīrietis, kuru es mīlu, pēkšņi teica. Mēs ēdām vakariņas kādā mazā itāliešu restorānā.
Ne reizi viņš nebija teicis, ka mani mīl. «Tu gribi, lai es uzrakstu patiesību?» jautāju. «Kāpēc ne?» viņš paraustīja plecus.
Ha. Nezinu, vai tu gribēsi dzirdēt visu patiesību, mīļais. Jā, tā būtu grāmata par to, kā es tevī iemīlējos. Jā, tā būtu grāmata, kā mēs satikāmies. Jā, tā būtu grāmata par manu lieliskāko seksu mūžā. Ar tevi.
Bet tā būtu arī grāmata par to, kā tu mani nemīli. Tā būtu grāmata arī par to, kā es staigāju pa sienām, ilgodamās pēc tevis. Tā būtu grāmata arī par to, kā es tevi pirmoreiz piekrāpu. Kā atriebjoties tev par to, ka tu mani nemīli. Var jau būt, ka tev mana krāpšana nemaz nesāpētu. Vismaz ne tik ļoti, kā man sāp tava nemīlestība.
Pirmajā lappusē grāmatā būtu veltījums — tev, vīrietim, kurš mani nemīl.
Vācieša un latvietes mīlas stāsts
Es tevi piekrāpu internetā. Bet tas bija tikpat... tikpat ļoti. Jā, tagad man ir mīļākais internetā. Mums ir vēstuļu sekss, vēstuļu glāsti un vēstuļu skūpsti.
Kādu vakaru mana pienāca vēstule no mana mīļākā internetā: «Uzraksti grāmatu par mums! Vācieša un latvietes mīlas stāsts! Tas būs bestsellers!»
Mans dievs. Bestsellers! Iedomīgie vīrieši!
Tu mani nemīli — un tev šķiet, ka man tavai nemīlestībai par godu vajadzētu uzrakstīt grāmatu?
Tas otrais man regulāri apgalvo, ka mīl mani tādā vieglumā, kādā uz datora iespējams uzsist skūpsta simboliņus; es viņam arī rakstu, ka mīlu viņu, un tad mēs viens otram sūtām bezgalīgus seksa aprakstus. Un viņam šķiet, ka no šā interneta seksa sanāktu bestsellers.
Bet varbūt viņam ir tāpat kā man? Varbūt arī viņam pietrūkst kāda mīlas stāsta reālajā dzīvē? Varbūt arī viņš, sūtot man savas bučas un pornogrāfiskās fantāzijas, patiesībā laiza brūces?
* * *
Varbūt es tomēr uzrakstīšu to romānu. Par to, cik sapinušies mēs esam savās īstajās un virtuālajās attiecībās. Pat tad, ja sakāmies tajās meklējam tikai jautrību un vieglumu — gan dzīvē, gan internetā.