/nginx/o/2018/07/14/9000067t1h8f93.jpg)
Itin bieži, ieraugot vates kociņus, bērns instinktīvi saraujas – viņš nevēlas, ka atkal mamma vai oma tīrīs ausis. Vecāki gan parasti no saviem nodomiem neatkāpjas.
«Sāksim ar to, ka ausis nav jātīra, nav jāmazgā nevienā vecumā,» priekšstatus par ausu tīrīšanu apgāž Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste Silva Rozenberga. «Liela daļa pacientu, atnākot uz vizīti, tā arī uzreiz pasaka: «Es vakar tīrīju ausis, bet tagad nedzirdu.» Kad es viņiem stāstu, ka tas nav nepieciešams, viņi izbrīnā taujā, kur tad tas rakstīts.
Ausij ir trīs daļas: ārējā, vidusauss un iekšējā auss. Svarīgākā ir iekšējā auss, jo tajā atrodas skaņu uztvērēji un līdzsvara receptori. Ārējā auss un vidusauss tikai uztver un pārvada skaņas svārstības. Ārējai ausij ir gliemežnīca un ārējā auss eja. Auss gliemežnīca pāriet apmēram 25–30 mm garā ārējā auss ejā. Tās sākumdaļu veido skrimslis, kas tālāk pāriet gandrīz divreiz garākā kaulainajā daļā. Skrimšļainā un kaulainā daļa veido nelielu leņķi. Ārējo auss eju klāj āda, kurā ir tauku dziedzeri un auss sēra dziedzeri (pārveidojušies sviedru dziedzeri), kā arī īsi matiņi. Gan dziedzeri, gan matiņi aiztur putekļus. Ārējās auss ejas galā atrodas bungplēvīte, tajā ir daudz nervu, tāpēc tā ļoti jutīga.»
– Vai ar vates kociņiem nedrīkst bakstīt ārā sēra kunkuļus?
– Sēra korķi veidojas tikai tiem cilvēkiem, kas tīra un mazgā ausis. Sēram ir baktericīda darbība, tas aizsargā auss ādu no iekaisumiem. Agrāk gados vecāki cilvēki ņēma sēru no auss, lika uz aukstuma pumpām, jo speciālas ziedes tolaik nebija.
Ja nopirkti vates kociņi, tas nenozīmē, ka ar tiem jābaksta ausis – tas uz iepakojuma nav rakstīts, manuprāt, tie piemēroti kosmētikas noņemšanai. Sēra korķis atrodas tālākajā auss ejā, tas nav jāiztiek. Ja sāksim to bikstīt, mēģinot izņemt ārā, panāksim pretējo efektu, iespiedīsim to tālāk, līdz tas nonāks uz bungplēvītes, izraisot diskomforta sajūtu. Ja vecāki par daudz ielīduši auss ejā, sēra korķis tiek uzstumts uz bungplēvītes, tas kļūst sauss, sacietē. Sērs, kas iztecējis uz gliemežnīcas, jānoņem ar vates piciņu nost, bet nekādā gadījumā nedrīkst stumt iekšā. Ir tādi speciāli pilieni «Cerustop», kas šķīdina sēru, bet tos drīkst lietot tikai tad, ja bungplēvīte vesela. Gadījumā, ja pacients netiek pie ārsta, bet auss aizkritusi, var to papilināt, lai nav jāmokās.
Mazgājoties mēs parasti ļaujam ūdens strūklai tecēt uz galvas, tas aizplūst gar ausīm, kur ir sakrājušies sviedri. Gliemežnīcu nevajag mazgāt ar ziepēm, arī ar mitru dvieli slaucīt nav ieteicams. Jāpaņem sauss dvieļa stūris, jāuzliek uz mazā pirkstiņa un rūpīgi jāizslauka ārējā auss un gliemežnīca. Galvenokārt auss iekaisumi rodas tiem, kas tās mazgā. Cilvēkiem parasti nav pilnīgi vienādas acis, arī ausis, leņķis vienai var būt šaurāks, trakāk klientiem, kam šauras auss ejas, viņiem pie ārsta, kad ir problēmas, jānāk divas reizes gadā.
Noteikti jāsargā auss āda, to tāpat nedrīkst noskrāpēt. Sērs ir dabīgs auss krēms, ja tā nav, ir pārāk sauss, kas izsauc niezi. Cilvēks sāk kasīt, un tā var ievainot ādu. Ja tā bojāta, var sākties ekzēma, bet mitrā vidē – sēnīšu problēmas.
– Kā tad rīkoties pēc peldes jūrā, ezeros, baseinos?
– Peldoties ūdenī, ausīs nekad neieiet ūdens. Gadījumā, ja sērs būs noslīdējis lejā uz bungplēvītes, var rasties diskomforta sajūta, tāds kā troksnis – ar vienu nedzird, skan kā mucā. Ja vienreiz jau tā gadījies, cilvēks parasti nestreso, atnāk pie ārsta. Ilgstoši uzturoties ūdenī, auss izmirkst, varam viegli to ievainot un inficēties ar mikrobu dabas vai sēnīšu slimībām.
Aptiekās nopērkami pilieni Normizons, kas izsusina ausis, taču tos drīkst lietot cilvēki, kam ir veselas bungādiņas. Tiklīdz tajās kāds caurums, kas lielākoties rodas traumu rezultātā, var iedzīvoties hroniskās auss kaitēs. Dažkārt gadās, ka, lecot upē vai ezerā, ausī iekļūst auksts ūdens un cilvēkam sareibst galva, viņš var pat nokrist, ja blakus nav neviena, kas pietur. Tiem, kam jau bojāta bungplēvīte vai ir citas problēmas, peldoties ausīs jāliek speciāli ieliktņi.
Parasti ievaino to auss daļu, kur ir matu maisiņš, un tieši tur var veidoties augoņi. Mēs labi zinām, kā izplešas augonis, bet ausī nav tik daudz vietas, tāpēc sāpes ir neciešamas, slimnieks var līst pat pa sienu augšā.
Derīgi padomi
Iesaka Rīgas pilsētas 1. slimnīcas ausu, kakla un deguna ārste Silva Rozenberga
- Ja bojāta bungplēvīte, sēru no auss izvelk ar speciālu āķīti. Skalojam tās ausis, kuras veselas.
- Gadījumā, ja vidusauss iekaisums bijis gada vecumā, līdz 14 gadiem jāuzmanās, tiklīdz saaukstējies, ir iesnas un klepus.
- Gados vecāki ļaudis ausī liek ģerānijas, tās palīdzēs tikai tajā brīdī, kad ir sapūsta auss. Nevajadzētu stūķēt iekšā lapas, bet gan izspiest sulu, uzpilināt to uz vates un ielikt vieglītiņām ausī.
- Pilieni «Otipax» atsāpina ausis.
- Daļa cilvēku nepanes aukstu vēju vai vaļējus logus, sēžot transporta līdzekļos, citus tas absolūti neietekmē. Kondicionētāji darbavietās ne visiem tīkami – pie manis nāk pacienti, kam pēc to ilgstošas ieslēgšanas sāp visa galvas puse. Vajag uzmanīties.
- Tiem, kam niez ausis, ar mitrinošu krēmu jāiesmērē gliemežnīca, nedaudz jāuzspiež uz ārējas ejas, jo arī tā ir āda.
- Sejas ādu kopjam un nebakstām, gluži tāpat jāizturas pret ausīm.
- Ieteicams no septembra līdz maijam lietot zivju eļļu vielmaiņas uzlabošanai, asinsvadiem, divas reizes gadā iziet B grupas vitamīnu kursu.