Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9000333t1h3b56.jpg)
Loģiski, ka jebkurās vēlēšanās zaudētāji ir neapmierinātāki par uzvarētājiem. Cita lieta, vai tie, kas zaudē, ir gatavi pieņemt vēlētāju spriedumu un paiet malā līdz nākamajām vēlēšanām vai arī pazust pavisam.
Lielākoties tas tā arī ir noticis — laikā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Saeimas vēlēšanās piedalījušās tādas partijas kā Pretkomunistu apvienība, «Republikas platforma», «Saimnieciskās rosības līga», «Liberālā alianse», «Latvijas laime», tautsaimnieku politiskā apvienība «Tautsaimnieks», Demokrātu partija un pietiekami daudzas citas, kuras aizmirsušās pavisam. Tāpat malā pagājušas redzamākas partijas, kurām vēlētāji nav uzticējušies, tajā skaitā jārunā par kādreiz vareno Demokrātisko partiju «Saimnieks», par nu jau tandēmā ar Latvijas Pirmo partiju Saeimā atgriezušos «Latvijas ceļu» un citām.
Taču tajā pašā laikā reizēm uzrodas arī tik neapmierināti partiju pārstāvji, ka ar vēlēšanu rezultātiem samierināties viņi vienkārši nespēj un tāpēc dodas uz tiesu. Šogad tas tā noticis ar vairākām partijām. Vēlēšanu rezultātus apstrīdējis partijas «Mūsu zeme» aktīvists Ilmārs Ančāns, kā arī «Jaunie demokrāti» un vēl dažas partijas. Jāsaka, ka politiķi pacēluši jautājumu, par kuru vismaz vērts padomāt.
Ančāna arguments ir tāds, ka Saeimas savulaik noteiktā 5% vēlēšanu barjera ir pretrunā ar Satversmi, jo tajā noteiktas proporcionālas vēlēšanas un paredzēta tautas nobalsošana par vēlēšanu kārtības mainīšanu. Ančāns presē stāstījis, ka šo jautājumu viņš rosinājis jau pirms 8. Saeimas vēlēšanām, bet, tā ziņo portāls «delfi.lv», «šī lieta izskatīta rakstveidā un tādēļ esot tikusi noklusēta plašsaziņas līdzekļos». Būtu jādomā, ja Satversmes tiesa sūdzību būtu uzskatījusi par pamatotu, tā būtu atklājusi savu domāšanu, tāpēc grūti ticēt, ka šoreiz Ančānam izdosies lietu iekustināt.
Vēl vairāk jāsaka, ka 5% barjera tomēr sevi ir pierādījusi. Barjeras trūkums pašvaldību vēlēšanās nodrošinājis paredzamo rezultātu — daudzviet pilsētu Domes ir sašķeltas daudzās daļās, tas rada iespēju dažādām mahinācijām un neprognozējamiem notikumiem. Kas attiecas uz Saeimu, nekādā gadījumā nebūtu vēlama atgriešanās pie pirmskara Saeimas, kurā darbojās neskaitāmas sīkpartijas ar to pašu rezultātu — kā nekā Kārļa Ulmaņa lēmums valstī veikt nekonstitucionālu apvērsumu bija daļēji pamatots pārliecībā, ka tautas vēlētais parlaments bijis neefektīvs un pārmēru ķildīgs. Šogad notikušajās vēlēšanās Ančāna «Mūsu zeme» saņēma «veselas» 2065 balsis, tātad — 0,23% balsu. Aiz tās palika vien četras partijas, tāpēc nav īsti pārliecības, ka arī bez barjeras partija saņemtu vienu vai vairākas vietas Saeimā. Barjera ir pamatota, ne velti paredzēts tādu ieviest arī pašvaldību vēlēšanās, vismaz lielāko pilsētu gadījumā.
Savukārt «Jaunie demokrāti» un to līderis Māris Gulbis apgalvo, ka vēlēšanas bijušas negodīgas, jo Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmās partijas un «Latvijas ceļa» (LPP/LC) alianse izmantojušas trešās puses reklamēšanas pasākumus, lai nodrošinātu labākus vēlēšanu rezultātus. Lasītāji atcerēsies, ka šīm partijām «pozitīvisma» kampaņas attiecīgi organizēja toreizējā premjerministra biroja vadītāja Jurģa Liepnieka un reklāmista Ērika Stendzenieka veidotas «nevalstiskas organizācijas».
Par to, ka šis process nepārprotami saistījās ar priekšvēlēšanu finansēšanas likuma apiešanu, nav ne mazāko šaubu, it īpaši Liepnieka gadījumā. Kā esmu rakstījis citreiz, grūti saprast, kā premjera biroja vadītājs atradis pietiekami daudz brīva laika, lai nodarbotos ar «nevalstiskas organizācijas» darbu, turklāt TP apgalvojumi, ka process nekādi nav saistāms ar pašu partiju, ir vienkārši muļķīgi. Stendzenieka gadījums ir cits — viņējā tomēr ir privātfirma, taču princips ir viens un tas pats.
Tomēr, vai tas nozīmē, ka būtu atceļami vēlēšanu rezultāti un veidojama jauna priekšvēlēšanu kampaņa? Protams, ka ne. Tad jau būtu jāatceļ visi iepriekšējie vēlēšanu rezultāti, jo finanšu nebūšanas notikušas allaž. Lai atceramies «Saimnieka» līdera Ziedoņa Čevera visnotaļ atklātās pārdomas par savas partijas «melno kasi», kā arī PCTVL reklamēšanu futbola spēļu laikā televīzijā.
Runa te ir par likuma aizsardzības organizāciju un pirmām kārtām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu. Ļoti ceru, ka KNAB ar laiku konstatēs, ka «pozitīvisma» kampaņas tomēr ir pieskaitāmas attiecīgo partiju kampaņas izdevumiem un tāpēc nauda atmaksājama valsts budžetā, taču tas nebūt nenozīmē, ka vajadzīgs tas haoss, kāds rastos, ja piepeši būtu jārīko jaunas vēlēšanas.
«Jaunie demokrāti» vēlēšanās ieguva 11 505 balsis (1,27%), partijas aktīvistiem tomēr būtu jāsamierinās ar faktu, ka viņi vienkārši neprata iedvesmot vēlētājus un pārliecināt viņus, ka partijai lielajā politikā ir kas sakāms un darāms. Godīgi atzīties, ka šoreiz nesanāca, — tas tomēr būtu pareizais lēmums, tā laikā kopš 7. oktobra tomēr darījušas pietiekami daudzas vēlētāju atbalstu nesaņēmušas partijas.