Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9003266t1h063d.jpg)
Vakar pirmo reizi pēc ievēlēšanas tikās 9. Saeima. Deputāti noklausījās Valsts prezidentes uzrunu un izveidoja parlamentāro struktūru — gan Saeimas Prezidiju, gan arī pietiekami daudzās parlamentārās komisijas.
Šajā kontekstā konstatējamas divas lietas. Pirmkārt, valdošās koalīcijas paziņojums, ka «Jaunajam laikam» (JL) Saeimā nekādas teikšanas nebūs, stipri atgādina bērnudārza apmeklētāju plosīšanos smilšu kastē. Turklāt konkrēts spļāviens JL virzienā bija paredzētais lēmums, vienu vietu Saeimas Prezidijā tomēr uzticēt pārstāvim no citas opozīcijas partijas — no Alfrēda Rubika pārstāvētā «Saskaņas centra». Tātad — partnerattiecības ar valsts nodevēja aliansi veidot var, bet ar «Jauno laiku» nevar. Jauki gan. Tiesa, JL lielā mērā sevi var uzskatīt par vainīgu, jo laikā pēc 8. Saeimas vēlēšanām 2002. gadā partija uzvedās precīzi tāpat, taču vienalga nebūtu par daudz prasīts, lai bērnišķīgums valsts pārvaldes darbā ietu mazumā.
Nopietnāks jautājums ir par Saeimas komisijām un to vadītājiem. Nepārprotami pats trakākais lēmums — Saeimas Cilvēka tiesību komisijas vadībā likt Latvijas Pirmās partijas (LPP) pārstāvi Jāni Šmitu. Te nu absolūtā mērā jādomā par āzi, kuram piešķirts dārznieka amats. Gan LPP, gan it īpaši Šmits pazīstami ar visu ko, bet ar sabiedrisku iecietību un atbalstu cilvēka tiesībām nudien ne. Kad Saeima debatēja par Eiropas Savienības darba likuma apstiprināšanu, lai novērstu diskrimināciju pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem, Šmits bļaustījās par Amerikā rakstītu dokumentu, kurā geji it kā sola pārņemt visu pasaules varu. Ja šis cilvēciņš būtu pavadījis kaut piecas minūtes internetā, viņš ļoti ātri būtu konstatējis, ka šis teksts tika rakstīts kā satīra par homofobu pārliecību, nevis kā kaut kāds manifests. Ja Jānis Šmits to zināja, tad viņš ir liekulis, ja nezināja, tad viņš ir pamatīgi neinformēts, un ne viena, ne otra Saeimas komisijas vadītājam nav īpaši vēlama rakstura īpašība.
Vakar laikraksts «Diena» citēja LPP īpašnieku Aināru Šleseru apgalvojam, ka Šmits «centīsies izvēlēties pareizos izteicienus, mēs viņam uzticamies, un esmu pārliecināts, ka viss būs kārtībā». Lai nu kā, bet tik bagāts cilvēks kā Šlesers nevar būt tik ļoti dumjš, lai nesaprastu, ka būtība jau nav tajā, ko cilvēks saka, bet gan tajā, kāda ir viņa pārliecība. Protams, tas ir tas pats Šlesers, kas visas priekšvēlēšanu kampaņas garumā rāvās satiksmes ministra amata virzienā, it kā vairs nebūtu svarīgs iemesls, kādēļ viņš tika padzīts no iepriekšējās valdības, proti — bēdīgi slavenais Jūrmalgeitas skandāls, un ne tikai tas. Tiesa, gan Šlesers, gan Šmits darbosies valdībā, kuras vadošā partija jau sen pateikusi, ka morālei valsts pārvaldē nav nekādas vietas, tāpēc acīmredzot neviens nesaskata problēmu tajā, ka cilvēka tiesības Saeimā pārraudzīs cilvēks, kuram cilvēka tiesības ir ļoti tāls jēdziens. Nožēlojami.
Kas attiecas uz jauno valdību, nekādus lielus pārsteigumus nevaram gaidīt. Pietiekami liels skaits ministru turpinās darbu. Tautas partiju pārstāvošie Artis Pabriks un Helēna Demakova savu darbu darīja labi iepriekšējā un savu darbu darīs labi arī šajā valdībā. Izglītības ministres amatā Baiba Rivža (ZZS) bijusi visnotaļ nepārliecinoša, bet varbūt attīstīsies. Būs interesanti skatīties, ko iekšlietu ministra amatā sadarīs kādreizējais premjerministrs, bet pēc tam vairāk ar mūzikas lietām saistītais Ivars Godmanis. Pavisam jauna seja ir TB/LNNK pārstāvis Jurijs Strods ekonomikas ministra amatā («Dienas Biznesā» viņš vakar teica, ka patlaban joprojām «skatās kafijas biezumos», lai spriestu par darāmo) un Normunds Broks, kas kļūs par «Eiropas Savienības naudas apguves lietu» ministru. Šis darbiņš, protams, tika radīts tikai tāpēc, ka «tēvzemiešiem» valdībā bija vajadzīgi trīs portfeļi. Katrā ziņā vēl viens birokrātijas līmenis ES finansēšanā nekādi nav vajadzīgs, būs jāskatās, ko Broks šajā amatā darīs.
Valdošās koalīcijas pārstāvji sakās esam pārliecināti, ka valdība nostrādās visus nākamos četrus gadus. Pārsteigums tas nebūtu, it īpaši ņemot vērā, ka vienmēr kašķīgie «tēvzemieši» valdību var pamest un tai vienalga būs vienas balss vairākums Saeimā. Masīvais cinisms, kāds pavadīja Tautas partijas un LPP/LC priekšvēlēšanu kampaņu, neko labu nesola, ja domājam par tādām politikas kategorijām kā godīgums un atklātība. Taču ar visu to valsts izaugsme turpinās, un tas nav mazsvarīgi. Šeptēties šī valdība pratīs — galvenais būs nodrošināt modru sabiedrības uzraudzību, lai dažādi nesmukumi tomēr nāktu gaismā.