Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9006152t1h62ed.jpg)
Amerikas Savienotajās Valstīs pagājušajā nedēļā notika politiska zemestrīce. Vēlētāji pirmoreiz 12 gadu laikā Demokrātu partijai nodrošināja vairākumu Tautas pārstāvju namā, bet pirmoreiz kopš 2002. gada — vairākumu arī ASV Senātā. Lasītāji zinās, ka ASV prezidents Džordžs Bušs ir Republikāņu partijas pārstāvis, tas nozīmē, ka atlikušos divus gadus Baltajā namā viņš būs spiests pavadīt ar opozicionāru Kongresu, tas prezidentam varētu nozīmēt ievērojamas nepatikšanas.
Aptaujas vēlēšanu dienā rādīja, ka galvenais iemesls, kāpēc amerikāņi atteicās no Republikāņu partijas vienvaldības, ir karš Irākā. Jau sen visiem zināms, ka Bušs un viņa pakalpiņi laikā pirms kara prasti meloja, ka irākiešu rīcībā esot masu iznīcināšanas ieroči. Bojā gājušo amerikāņu kareivju skaits nu jau ir tuvu trim tūkstošiem, un procesa beigas ir pavisam tumšā miglā tītas. Irākā turpina plosīties gandrīz vai pilsoņu karš, Amerikā arvien skaļākas ir balsis, kas apgalvo, ka amerikāņu vadītā okupācija principā bijusi haotiska, ja arī tautas vairākums neuzskata, ka laiks tīt makšķeres un Irāku pamest, tad pārliecība par veiksmi Irākā ļoti lielā mērā sabrukusi.
Protams, Irāka nebija vienīgais jautājums, kas nodarbināja amerikāņu prātus vēlēšanu dienā. Daudziem apnicis tas, ka Republikāņu partija Amerikā staigā tā dēvēto «evaņģēlisko kristiešu» pavadā, tie ir ļaudis, kuriem galvenie ir sociālie un it īpaši seksuālie jautājumi. Viņi noliedz sievietes tiesības pašai lemt par aborta veikšanu vai neveikšanu, tāpat viņi pretojas jebkādiem zinātniskiem pētījumiem ar cilvēka cilmes šūnām, lai arī ir labs pamats domāt, ka šādi eksperimenti ar laiku varētu palīdzēt ārstēt patlaban neārstējamas vai grūti ārstējamas slimības. Ne velti kāds asprātis reiz teicis, ka evaņģēliskajiem kristiešiem cilvēka mūžs sākas ar augļa ieņemšanu un beidzas ar bērna piedzimšanu.
Tāpat daudzi amerikāņi bija sašutuši par Buša valdības lēno reakciju viesuļvētras «Katrīna» seku likvidēšanā, Ņūorleāna joprojām nav ne tuvu atjaunota tādā līmenī, kādu pilsēta baudīja laikā pirms vētras. Nav sevi pierādījusi Buša politika nodokļu politiku veidot tā, lai lielākie labumi nāktu pirmām kārtām pašiem bagātākajiem amerikāņiem.
Amerikas Kongresa iekārta ir tāda, ka partija, kuras rokās ir vairākums, nosaka visu Kongresa politiku. Komiteju priekšsēži visi ir attiecīgās partijas pārstāvji, vadošajiem partijas pārstāvjiem ir iespēja noteikt abu Kongresa palātu darba kārtību. Nav gaidāms, ka krasi mainīsies Amerikas politika jautājumā par Irāku, ja nu vienīgi veidosies plāni par amerikāņu kareivju skaita pakāpenisku samazināšanu. Demokrāti tāpat kā republikāņi saprot, ka nebūtu prāta darbs Irāku pamest likteņa varā, viņiem nav vieda padoma, ko darīt tālāk.
Taču Buša valdība var sagaidīt, ka ne vien jautājumā par Irāku, bet arī daudzās citās jomās likumdevēja pārraudzība tagad kļūs daudz stingrāka. Gaidāms, ka Kongresa komitejas uz nopratināšanu izsauks daudzus valdības pārstāvjus, ievērojami plašākas iespējas būs valdības kritizētājiem, tajā skaitā militārpersonām, kurām par notikumiem Irākā ir lielas šaubas.
Latvijai nav pamata domāt, ka mainīsies ASV politika pret mūsu valsti. Der atcerēties, ka ļoti draudzīga mums bija Demokrātu partijas pārstāvja Bila Klintona valdība, ne bez tās palīdzības no valsts tika aizvākts Krievijas karaspēks. Turklāt jāatceras, ka Amerikā ārpolitiku pirmām kārtām veido prezidents, nevis Kongress, nav gaidāms, ka mainīsies Buša valdības pārliecība, ka karš Irākā jāturpina un Amerikas sabiedrotajiem jāpiedalās arī tālāk.
Tas, protams, nenozīmē, ka Latvijai būtu automātiski jāpagarina valsts piedalīšanās Irākas notikumos. Ne viena vien Eiropas valsts no turienes jau aizgājusi, tas pats iespējams arī mums. Taču nepārprotams ir fakts, ka Amerika Latvijai joprojām ir būtiska sabiedrotā, kā arī svarīga partnervalsts ekonomiskā nozīmē. Ne bez amerikāņu piekrišanas jaunnedēļ Latvijā notiks NATO galotņu tikšanās, Amerikas atbalsts Latvijai ir svarīgs arī citās jomās.
Taču kopumā par demokrātu uzvaru Amerikā es priecājos. Tas pats jautājums par cilmes šūnu izmantošanu medicīnas nolūkos ir ļoti svarīgs, personīgi nevaru saprast ārkārtīgi tuvredzīgo pārliecību, ka tās izmantot nedrīkst. Turklāt jebkurai valdībai nāk par labu pārraudzība, to derētu atcerēties arī mūsu 100 «gudrajām galvām», kuras nesen likvidēja Saeimas Pretkorupcijas komisiju un vienlaikus nav darījušas neko, lai izpildītu likuma prasības par tiesībsarga (ombuda) institūcijas izveidošanu. Šo to no Amerikas Latvijas politikāņi var mācīties joprojām.