«Arēnā Rīga» 5. decembrī viesosies pankroka ikona Igijs Pops. No vienas puses — viņš ir neiedomājami brutāls, bet no otras — maigs kā jērs. Savulaik aizrāvies ar heroīnu, Igijs tomēr atrada sevī spēku izķepuroties no šā purva.
Brutālais un maigais Igijs Pops Rīgā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Igijs Pops, īstajā vārdā Džeimss Ņūels Osterbergs, piedzima 1947. gada 21. aprīlī Mičiganā. Viņš uzauga skolotāju ģimenē, pabeidza prestižu skolu un iestājās Mičiganas universitātē. Studējot Pops iepazina rokenrolu, džezu un bītņiku dzeju. 1963. gadā viņš iemēģināja roku kā mūziķis un vēlāk kļuva par grupas «The Iguanas» pastāvīgo dalībnieku. Tolaik Ņūels arī ieguva iesauku jeb skatuves pseidonīmu — Igijs, kas ir saīsinājums no Iguana.
Izdomāja lēkšanu fanu pūlī
Savas karjeras laikā viņš sastrādājies ar Deividu Boviju, Goranu Bregoviču un citiem mūziķiem. Savu popularitāti Igijs sasniedzis ar tādām izcilām dziesmām kā «Lust For Life», «Real Wild Life», «Passangers» un daudzām citām. Pat tie, kas nekad nebūs klausījušies grupu «Stooges» vai Igija Popa soloprojektus, visticamāk, būs dzirdējuši par viņa neprātīgo uzvedību uz skatuves — viņš ar zobiem saplosīja jēlu vistu. Pops ir cilvēks, kurš izdomāja «stage diving» — lēcienu no skatuves pūlī, ko tagad rokmūziķi uzskata par labo toni koncertu laikā. Igija vārds noteikti ir zināms kinomīļiem — viņš rakstījis mūziku filmai «Batman Forever», «Trainspotting», «Coffe And Cigarettes», «The Life Aquatic With Steve Zissou». Kā aktieris viņš piedalījies Džima Džārmuša filmās «Coffe And Cigarettes» un «Dead Man», kā arī Džonija Depa filmā «The Brave». 90. gadu melomāni fanoja par Popa kaverversijām, kuras izpildīja «Guns"N"Roses» un «Rough Power».
Kulta filmā «Trainspotting» skanēja Igija dziesma «Lust For Life», un aktieri pēc scenārija apsprieda viņu pašu, tomēr mūziķis par šo filmu izsakās visai skeptiski: «Šī filma ir kā kokakola. Viss ir izdarīts ļoti labi — kamera, aktieri, jaunas sejas, bet filmā nav sirds. Tas, ka filmas varoņi kaut ko runā par mani..., man ir vienalga. Par mani daudz ko runā.» Neraugoties uz Popa skepsi, tieši viņa jau par klasiku kļuvušo dziesmu izmantošana kinofilmās un «Nike» reklāmā 90. gados nostiprināja mūziķa materiālo stāvokli.
Pārdzērās un nokļuva cietumā
Lai ko Igijs spēlētu, viņa māksla izceļas ar patiesumu un neatkārtojamību. Turklāt viņa imidžs nekad nemainās — gari mati, džinsi, veste. Faktiski viņam nav imidža, viņu raksturo kaulaina seja, stiegraini laucinieka muskuļi un platas acis. Taču Igijs ir slavens, tāpēc daudzi mēģina mūziķi atdarināt. Tiesa gan, nevienam tas īsti neizdodas, taču, ņemot vērā viņa alkoholiķa un narkomāna pieredzi, Igijs izskatās pat ļoti labi.
Pops savu karjeru sāka pankgrupā «Stooges», un laika gaitā iedziedāja saldus popakustiskus soloalbumus. Karjeras sākumā Igijs izteicās šādi: «Kad pabeidzu skolu, uzreiz aizgāju šovbiznesā — sāku spēlēt bungas. Katru dienu sešas stundas spēlēju krogos. Reiz mani uzcienāja ar dzērieniem... Pārdzēros un nokļuvu cietumā. Mani izmeta no grupas. Vēlāk šādas situācijas kļuva par manas dzīves sastāvdaļu.» Savukārt par mūsdienu pankgrupām Igijs saka: «Kad sāku, nekāda pankroka vēl nebija. Pēc tam parādījās «Sex Pistols», bet tā nebija mūzika, tā varēja darīt jebkurš, taču tajā bija šarms. Mūsdienās panku idejas mūziķiem un klausītājiem šķiet vilinošas tieši šo iemeslu dēļ. Piemēram, Britnija Spīrsa — viņai ir vajadzīgs stilists, frizieris, videoklipu režisors, videoklipa budžets un tamlīdzīgi. Taču — lai būtu «The Hives» (90. gadu šveices pankgrupa — I. Z.), jānopērk tikai ģitāra un jābūt tam, kas tu esi.»
Bovija mīlulis
Līkumotā roka taciņa Igiju aizveda pie avangarda pamatu pamatiem. Igijs iepazinās ar «Velvet Underground» un ar šajā vidē valdošo biseksuālo atmosfēru, kuru uzturēja Endijs Vorhols. «Stooges» laikos Igijs izcēlās ar īpaši izaicinošu uzvedību uz skatuves, atkārtojot Džima Morisona gājienu, — viņš atklāti demonstrēja faniem savus dzimumorgānus. Citiem vārdiem runājot, tieši šovs bija viņa stiprā puse. Diemžēl pārlieku lielā tieksme pēc apdullinošām vielām pamazām sāka iznīcināt Igija personību. Ierakstu kompānijas lauza līgumus, bet mūziķi vairs negribēja ar viņu sadarboties. Grūti spriest, ar ko būtu beigusies šī lejupslīde, ja vien biseksuālais Deivids Bovijs nebūtu ieķēries Igijā. Bovija ietekmē mūziķis sāka pat lietot kosmētiku. Pēc kāda laika viņi pašķīrās, un Igijs atkal «uzsēdās uz adatas», līdz nokļuva klīnikā. Kad Bovijs to uzzināja, viņš pameta visus projektus un steidzās paturēt rociņu izvārdzinātajam narkomānam. Pēc Igija atgūšanās no depresijas Bovijs palīdzēja viņam ierakstīt albumu «The Idiot», un abi devās tūrē uz Maskavu.