Virsrakstā lasāmais apgalvojums savulaik nācis no paša mākslinieka mutes. Par to, vai Keivam tik tiešām ir aste, katrs pats varēs pārliecināties jau 20. novembrī «Arēnā Rīga», kad Niks tur sniegs diezgan intīmu koncertu bez liela mūziķu sastāva. Mēs tikmēr atskatāmies uz neparastā dziesminieka svarīgākajiem biogrāfijas punktiem un ne tikai.
Pirmās iezīmes
Gan jau Nikolass Edvards Keivs tomēr piedzima bez astes. Tas notika 1957. gada 22. septembrī Vangaratā Austrālijā. Un savas dzīves laikā viņš kļuvis par vienu no visu laiku savdabīgākajiem un apjūsmotākajiem dziesmu sacerētājiem un izpildītājiem mūzikas vēsturē.
Laušanos populārās mūzikas pasaulē viņš sāka kopā ar grupu «The Birthday Party» septiņdesmito gadu beigās, kad Keivs no Melburnas ieradās Londonā un kopš tā brīža principā kļuva par britu. Niks kopā ar joprojām uzticīgo draugu un kolēģi Miku Hārviju, kā arī pārējiem pārtijiešiem radīja nelielu revolūciju, galvenokārt pateicoties saviem it kā astoņdesmito gadu popmūzikas tendencēm pakļautās, taču tajā pašā laikā protestantisma pārpilnās mūzikas koncertšoviem.
1983. gadā Keivs jau kā samērā zināms mūziķis devās uz Losandželosu, kur radīja scenāriju tā saucamajai cietuma filmai «Ghosts… Of The Civil Dead».
Tad arī radās pirmās tagadējās Niku pavadošās grupas «The Bad Seeds» sastāva iezīmes. Bez Mika Hārvija kopā ar Keivu sāka strādāt arī Bliksa Bārdželds no vācu gotisko dīvaiņu apvienības «Einsturzende Neubauten», piedaloties kā viesģitārists «The Birthday Party» dziesmā «Mutiny In Heaven».
1984. gadā nāca klajā «The Bad Seeds» debijas plate «From Her To Eternity», kas iezīmēja Keiva īpatnējā dziesminieka talantu, lai arī vēl visai jēlā formā.
Pārcēlies uz Berlīni, Keivs izteiktāk pievērsās arī literatūras žanram, uzsākot darbu pie sava tumšas mistikas un eksistenciālisma pārpilnā romāna «And The Ass Saw The Angel», kas tulkots arī latviešu valodā (Un ēzelis ieraudzīja eņģeli). Vairākas šā darba iezīmes atrodamas arī nākamajā kopā ar «The Bad Seeds» ierakstītajā platē «The Firstborn Is Dead».
Rokzvaigznes lomā
Viens no tā laika stiprākajiem «Slikto sēklu» («The Bad Seeds» nosaukuma tulkojums no angļu valodas) trumpjiem izrādījās labi zināmu dziesmu savdabīgu kaverversiju radīšana. Pieaicinājuši komandā «Die Haut» bundzinieku Tomasu Vaidleru, 1986. gadā Keivs un Ko laida klajā albumu «Kicking Against The Pricks», kurā atrodama gan «The Velvet Underground» dziesmas «All Tomorrow"s Parties», gan Džīna Pitnija grāvēja «Something's Gotten Hold Of My Heart», gan citu interesantu populārās mūzikas hitu versijas. Tajā pašā gadā nāca klajā arī oriģināldziesmu plate «Your Funeral... My Trial».
Piedzīvojuši visai ievērojamas sastāva izmaiņas, «sliktie sēklinieki» (izklausās labi, vai ne?) 1988. gadā laida klajā albumu «Tender Prey» ar līdz tam spēcīgāko singlu «The Mercy Seat» tajā.
Tajā pašā gadā tika izdota arī Keiva pirmā grāmata «King Ink», dzejoļu un īslugu krājums. Grupa piedalījās arī slavenā vācu režisora Vima Vendersa filmā «Wings Of Desire».
Jau nākamajā gadā tika laista klajā filma (līdz ar to arī saundtreks) «Ghosts... Of The Civil Dead», kurā Keivs piedalījās arī kā aktieris.
Starp citu, tas Niku pamudināja 1992. gadā filmēties galvenajā lomā arī Toma Dičillo lentē «Johnny Suede» rokzvaigznes Freak Storm lomā…
«Sēklinieki» nobāzējas
Keivs pameta Rietumberlīni īsi pirms 1989. gada rudens, lai pārceltos uz dzīvi Brazīlijā. Tas, protams, ietekmēja arī viņa mūzikas rakstīšanas stilu, kas atspoguļojās jau 1990. gadā klajā nākušajā platē «The Good Son». Tas gan nenozīmē, ka «The Bad Seeds» sāka spēlēt jautru latīņamerikāņu mūziku. Neaizmirstiet par to, ka Keivs piedzima ar asti…
Par šausmām jo daudziem kristīgiem ļautiņiem 1990. gadā dienasgaismu beidzot ieraudzīja romāns «And The Ass Saw the Angel». Tajā stāstīts par purva akacī slīkstošu cilvēku, kurš atminas savu nožēlojamo un izteikti nekristīgo dzīvi tā paša purva tuvumā. Keiva spēles ar bībeliskiem motīviem absolūti ne bībeliskā kontekstā vispār sagādājušas viņam nepatikšanas jau ne reizi vien, taču ir pilnīgi skaidrs, ka viņš turpinās to darīt aizvien kolorītāk...
Atkal pamainījās «sēklinieku» sastāvs, un grupai pievienojās gan basists Mārtins Keisijs, kurš atnāca no «The Triffids», gan taustiņmeistars Konvejs Sevedžs, lai piedalītos 1992. gadā iznākušā albuma «Henry's Dream» radīšanā.
Jaunā sastāva maģiskais dzīvais spēks vislabāk sajūtams nākamajā gadā iznākušajā koncertplatē «Live Seeds». «The Bad Seeds», šķiet, atrada savu īsto dzīslu, kas nav zudusi līdz pat mūsdienām. 1994. gadā nāca klajā «Let Love In».
Keivs atkal pārcēlās uz rokmūzikas norisēm daudz tuvāko Londonu, un 1996. gadā nāca klajā viena no viņa izcilākajām platēm «Murder Ballads», kurā netrūka ne šermuļus uzdzenošu tekstu (viena no dziesmām veltīta «And The Ass Saw The Angel» galvenā varoņa mātei ar iesauku Crow Jane), ne kolorītu muzikālo eksperimentu.
Tāpat nevar nepieminēt tajā iekļautos duetus gan ar Keiva tautieti Kailiju Minogu («Where The Wild Roses Grow»), gan ar grupas līderģitārista Mika Hārvija māsu un Keiva īslaicīgo draudzeni Polliju Džīnu Hārviju («Henry Lee»), kas «The Bad Seeds» vārdu pacēla vēl nepieredzētos augstumos.
Arī tas vēl nav viss, jo, sākot ar šo albumu, «sēkliniekiem» pievienojās vijolnieks Vorens Eliss un perkusionists Džims Sklavunoss. Tajā pašā gadā tika izdota arī Keiva otrā dzejoļu un eseju antoloģija «King Ink II».
Lirika priekšplānā
1997. gada martā nāca klajā līdz šim lieliskākais «The Bad Seeds» studijas albums «Boatman's Call», kurš reizē ir arī pēc skaita desmitais, tātad – sava veida jubilejas. Šajā darbā Keivs pēkšņi bija atmetis psiholoģisko uzbrukumu cilvēku dvēselēm un pašapmierinātībai, ļaujot izpausties savai saldsērīgā mīlas lirikas radītāja dabai. Plates muzikālais pavadījums ir tieši tik neuzbāzīgs, lai to bez vārdu klātbūtnes tikpat kā vispār nepamanītu, kas nebūt nenozīmē, ka bez tā varētu iztikt. Kā vienmēr – Keiva daiļradē visam ir sava vieta.
Vēl pēc gada tika laista klajā «The Bad Seeds» labāko dziesmu izlase «The Best Of Nick Cave And The Bad Seeds», kas perfekti atspoguļo visus grupas vēstures spilgtākos brīžus un vienā no tirāžām papildināta ar lielisku bonusdiksu – grupas koncertu «Londonas Royal Albert Hall».
1999. gadā Keivs nolēma laist klajā arī tā sauktos ierunātos albumus, viens no kuriem bija viņa pagaidām vienīgā garā prozas darba «And The Ass Saw The Angel» fragmentu lasījums. Un pareizi darīja, jo tā, kā tos lasa pats Keivs, droši vien nemācētu pat visrūdītākais aktieris.
Tikmēr Keiva popularitāte turpināja strauju augt un arvien vairāk fanu gaidīja nākamo lielo muzikālo projektu – jaunu «The Bad Seeds» albumu. Un sagaidīja.
15 minūtes izturīgajiem
2001. gadā nāca klajā Nika Keiva jaunais albums «No More Shall We Part», kas tika ierakstīts jau kopš bītlu laikiem izslavētajā Londonas Abbey Road studijā, un tajā bez «The Bad Seeds» piedalās arī bekgraunda vokālistes Keita un Anna Makgariglas. Jā, un vēl 12 cilvēku stīgu orķestris. Plate izdevās spēcīga un skaista. Ar gariem un epohāliem skaņdarbiem, kas mazliet jau sāka uztraukt viņa ilggadējos fanus, liekot domāt, ka Keivam vecumdienas klāt un nākamais, ko viņš sarakstīs, droši vien būs jau kāda opera.
Taču 2003. gada plate «Nocturama» bija kā svaiga ūdens šalts bažīgajiem prātiem. Tajā Keivs atrādās gan kā rūdīts tumsas balāžu meistars, gan... kā 20 gadus jaunāks skatuves dauzoņa. It īpaši tas attiecas uz albuma pēdējo skaņdarbu – 15 minūtes garo «Babe I'm On Fire», kurā ir 38 pantiņi un piedziedājums tiek atkārtots astoņas reizes!
«Nocturama» pieejams arī limitētā versijā, kurā albumam pievienots DVD ar «Babe I'm On Fire» videoklipu. Tajā visi «The Bad Seeds» dalībnieki tēlo dziesmā apdziedātos tēlus – visdažādāko tautību, profesiju un noslieču pārstāvjus...
Vēl pēc gada dienasgaismu ieraudzīja Keiva ražīguma progresa pierādījums – enerģisks dubultalbums «Abbatoir Blues/The Lyre Of Orpheus». Pēcāk Niks atkal ķērās pie savu tumšo vīziju izlikšanas uz papīra, un tādējādi radās gan scenārijs, gan mūzikas albums diezgan nežēlīgai, bet izjustai filmai «The Proposition». Keivs par tai sacerēto skaņu celiņu saņēma prestižo Austrālijas kino kritiķu balvu kategorijā «Labākā mūzika kinofilmai».
Kas tālāk? Turpinot saskumt par to, ka «The Bad Seeds» pēc albuma «Nocturama» ierakstīšanas vairs nevēlas atgriezties grupas ilggadējais dalībnieks Bliksa Bārdželds, Keivs licis uzsvaru uz intīmāko muzicēšanu, un iespējams, ka kādu brīdi mēs nesagaidīsim no viņa tādu plosīšanos kā vēl pirms dažiem gadiem. Taču to var tikai prognozēt, jo šis eņģelis vella tupelēs ir spējīgs uz jebko. Un, spriežot pēc 2001. gadā Vroclavā redzētā koncerta, uz kuru bija devusies arī latviešu fanu divīzija, Nikam vienmēr ir kāds pārsteigums kabatā. Vai nu tā būtu cigarete, ko aizkūpināt uz skatuves, vai arī rādītājpirksts, ar ko cītīgi bakstīt publikā, kā mēģinot iedzīt atnākušajiem faniem savu dziesmu raibās vārdu virtenes tieši pierē kā naglas.
Taču ir pilnīgi skaidrs, ka Rīgā Keivs uzstāsies ar mazāku pavadošo sastāvu, kurā būs tikai vijoles un mandolīnas meistars Vorens Eliss, basģitārists Martins Keisijs un sitaminstrumentu pārzinātājs Džims Sklavunoss.