Pirmie pipari saldo glaimu ķīselī. Virtuālā romāna 2. sērija

Pamazām sāku iejusties liktenīgās sievietes lomā...

FOTO: EPA - AFI

Romāns aizsākās atvaļinājuma laikā un virtuāli. Tam sekoja turpinājums klātienē.

Es ik pa brīdim mēģināju ieraudzīt viņa sejā to, kas varētu aiz visa tā slēpties, un klusībā gaidīju, kurā brīdī parādīsies kāds mūsdienu ciniķu pilnajai pasaulei piedienīgs patiesības grauds un atklās to, kas slēpjas aiz uzsaldinātās gaisotnes.

Piesardzību izraisīja arī tas, ka tikai pēc stundu ilgušas tikšanās puisis sāka ļoti mērķtiecīgi un konkrēti bīdīt tekstus par kopīgo nākotni, kopīgajām mājām, par to, kā labāk iekārtot mūsu kopīgo guļamistabu, kurš pie kura pārcelsies utt. Mani centieni ik pa brīdim puisi nocelt no rozā mākoņa un atgādinājumi, ka nav pagājušas pat 24 stundas kopš mūsu iepazīšanās, tikai vēl vairāk sakaitēja gaisotni, un arī man jau sāka šķist, ka varbūt tiešām nevajag būt tik piesardzīgai, jo varbūt pats liktenis man ir piespēlējis šo veiksmi, kas tobrīd sēdēja man blakus.

Pamazām sāku iejusties liktenīgās sievietes lomā. Tajā dienā šķīrāmies kā patiesi samīlējies pāris, kuriem atliek vienīgi pieņemt izšķirīgo lēmumu par kopīgo dzīvesvietu un nākotni. Šeit vajadzētu viegli ievilkt elpu un apmierināti pasmaidīt. Tik tālu viss šķita vienkārši burvīgi.
 
* * *
 
Nākamā nedēļa pagāja mīļu īsziņu birumā. Dienišķā rīta īsziņa uzreiz pēc pamošanās, tad pāris desmitu īsziņu dienas laikā un noslēgumā – mīļš ar labu nakti un mīļas bučas visneiedomājamākajās ķermeņa vietās... Izjūtas bija patiesi lieliskas, jutos apčubināta, apmīļota visas dienas garumā. Un tā veselu nedēļu. Lai teiktu pilnīgi godīgi, nebiju radusi pie tik intensīvas uzmanības apliecinājumiem, un brīžiem pārņēma izjūta, ka kāds mani uzrauga un kontrolē. Nodomāju, ka tas droši vien tā ir tikai sākumā un ar laiku pāries.

Nedēļas nogalē puisis pieteicās atbildes vizītē uz Rīgu, kuru tad arī pie manis pavadīja līdz svētdienas vakaram. Tā kā gribējās atstāt labu iespaidu, biju sagādājusi dažādas delikateses, augļus un našķus, iepirkusi labu labo baltvīnu un pat ieskrējusi tirdziņā pēc vairākiem ziedošiem puķupodiem, ko izvietoju uz lodžijas un dzīvoklī.

Brīvdienas aizritēja draiski nebēdnīgā gaisotnē, un laikam būtu lieki piebilst, ka tik pārsātināta ar mīļuma, maiguma un uzmanības apliecinājumiem sen nebiju jutusies, nemaz nerunājot par atraktīvo seksu divu nakšu un dienu garumā. Otrās dienas pēcpusdienā jutos tik ļoti pārēdusies no visām šīm aktivitātēm, ka pie sevis nodomāju – cik labi, ka ir tikai divas brīvdienas. Iesēdināju puisi autobusā, jo kaut kas bija noticis ar viņa bembi, un atviegloti devos mājās.

Šeit seko PAUZE, jo tikai tad VISS TĀ PA ĪSTAM SĀKĀS... 

(Nobeigums sekos.)

Uz augšu