Nākamnedēļ Rīgā gaidāmā NATO sammita laikā Valsts prezidentei un valdības vadītājam notiks arī vairākas divpusējas sarunas, visticamāk, ar visu NATO lielāko valstu līderiem.
Prezidentei un Kalvītim būs sarunas ar vairākumu NATO līderu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai arī šīs sarunas būs tikai kā piedeva pie sammita darba kārtības un lielā mērā notiks, pateicoties Latvijas kā uzņēmējvalsts statusam, tikšanās ar pasaules lielvaru līderiem nebūs tikai formāla cieņas izrādīšana mūsu valstij, bet tiks izmantotas divpusējo attiecību stiprināšanai un kopīgu plānu pārrunāšanai. To uzsver premjerministrs Aigars Kalvītis, kurš LNT raidījumā «900 sekundes» konkretizēja, ka tiksies ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Lielbritānijas premjerministru Toniju Blēru un Kanādas premjerministru Stīvenu Hārperu.
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas preses sekretāre Aiva Rozenberga informē, ka divpusējās sarunas, visticamāk, būs ar visiem NATO valstu vadītājiem, jo šādu iespēju dod Latvijas kā uzņēmējvalsts statuss. Tomēr atšķirsies sarunu forma – ar vieniem līderiem tā varot būt tikai apsveicināšanās un dažu teikumu pārmīšana, ar citiem – nopietnas divpusējas sarunas. Arī ārlietu ministrs Artis Pabriks otrdien pēc tikšanās ar Vīķi-Freibergu pavēstīja, ka gaidāmas prezidentes un premjera sarunas ar lielāko NATO dalībvalstu līderiem. Ārlietu ministra preses sekretāre Inga Saleniece precizēja, ka ministrs būs klāt arī, prezidentei un premjerministram tiekoties ar Bušu un ASV valsts sekretāri Kondolīzu Raisu. Tikšanos grafiks nemitīgi mainoties, tāpēc ne Saleniece, ne Rozenberga konkrēti vēl nevarēja nosaukt līderus, ar kuriem notiks divpusējās sarunas.
Lai gan sarunām kāda liela starptautiska foruma laikā nav tik liels svars kā divpusējas vizītes laikā, NATO sammita norise Rīgā ir efektīvi izmantojama arī mērķtiecīgām divpusējām sarunām, norādīja Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Andris Sprūds. Lai arī NATO sammita oficiālās darba kārtības pamatjautājumi skar organizācijai kopumā svarīgus jautājumus, pēc politologa domām, sammita laikā notiekošajās sarunās noteikti neiztikšot arī bez īpaši Latviju interesējošu tēmu apspriešanas, piemēram, par attiecībām ar Krieviju un ar to saistīto enerģētisko drošību. Tas, ka NATO militārās alianses darba kārtībā nonākusi enerģētiskā drošība, kas šobrīd vairāk tiek skatīta Eiropas un Krievijas attiecību kontekstā, parāda, kā transformējušies priekšstati par drošību un NATO lomu, spriež Sprūds.
Ārlietu ministrs Pabriks kā galvenās sarunu tēmas minēja deklarācijas parakstīšanu par NATO militārās alianses iespējamo paplašināšanos un sarunas par sadarbību ar Gruziju un Ukrainu. Tiek prognozēts, ka galvenie sammita darba kārtības jautājumi būs par NATO turpmāko darbību Afganistānā, uzsverot, ka militārajām aktivitātēm jāseko arī palīdzības sniegšanai šīs valsts attīstībai. Sagaidāms, ka, runājot par transatlantisko sadarbību, NATO līderi uzsvērs, ka kādreizējās domstarpības par Irākas karu ir pagātnē. Lai gan zināms, ka Rīgas sammitā neviena valsts nesaņems uzaicinājumu pievienoties aliansei, tiek prognozēts, ka pozitīvu signālu saņems Horvātija, Maķedonija un Albānija. Domstarpības, iespējams, gaidāmas par ASV un Lielbritānijas atbalstīto jauno partnerattiecību veidošanu starp NATO un Āzijas un Klusā okeāna reģiona demokrātiskajām valstīm, jo Francija varētu atbalstīt drīzāk politisku saišu stiprināšanu, nevis formālas partnerattiecības.