Televizors katra gaumei

Kas labāks - plazma vaI LCD...

«Plānos TV» tautā visbiežāk kļūdaini sauc par LCD. Nav gluži nepareizi viņus saukt par LCD, jo tā ir tikai viena no šādu televizoru veidošanas tehnoloģijām. Otra izplatītākā ir plazmas paneļi.

Abas tehnoloģijas ir zināmā mērā līdzīgas – kristāltīri attēli, sulīgas krāsas, apbrīnojami plāni ekrāni. Spītējot līdzībām, šīs tehnoloģijas ir ļoti atšķirīgas ar veidu kā attēls nonāk pie skatītāja. Plazmas paneļi sastāv no simtiem tūkstošiem pikseļu šūnu (pixel cells), kurās plūst elektriskā strāva, kas liek izgaismoties inertajām gāzēm. Skatoties ļoti tuvu plazmas televizoram, var redzēt katru individuālo pikseli, var arī redzēt melnas «ribas», kas šķir šos pikseļus vienu no otra. LCD savukārt ir matrica ar TFT (thin-film tranzistors), kas piegādā strāvu šūnām, kas pildītas ar šķidrajiem kristāliem, kas iespiesti starp divām plēves kārtām.

Kontrasts

Plazmas tehnoloģija ir sasniegusi gana augstu kontrasta līmeni (kontrasta līmenis ir melnā punkta salīdzinājums ar balto). Daudziem plazmas paneļiem ražotājs šo attiecību ir novērtējis ar tādiem skaitļiem kā 3000:1, 2700:1 un citiem gana augstiem. Testos ar speciālām mērierīcēm gan šis skaitlis nav tik milzīgs, bet vienalga ir diezgan iespaidīgs. Panasonic, kas ilgu laiku ir līderis plazmas paneļu tirgū, tika izmērīts šis cipars dzīvē – 42 collu HD plazmas panelim šis skaitlis bija 1450:1. Kaut arī tas nav tik, cik sola ražotājs, tas ir pietiekami labi. Plazmas ekrāniem šis rādītājs ir ļoti labs, jo melnās krāsas iegūšanā tiek izmantoti algoritmi, kas pavisam bloķē strāvas padevi nepieciešamajiem pikseļiem, tos būtībā izslēdzot. Plazmas televizori visvairāk strāvu patērē brīžos, kad tiek attēlots pilnībā balts attēls. Tā rezultātā var dzirdēt tādu kā sīkšanu no ekrāna puses. Tiesa gan – otrās šķiras ražotājiem, nevis augstākajai klasei.

LCD (liquid crystal display) pretēji plazmas paneļiem visvairāk strāvu patērē tieši brīžos, kad tiek attēlota melnā krāsa. Tikai labākie LCD televizoru modeļi (Sharp un Sony ražoti) ir sasnieguši kontrastu 1000:1. Pēdējie pilnveidojumi LCD tehnoloģiju ir pietuvinājuši plazmas tehnoloģijai.

Šajā ziņā pārāks: plazmas televizors. LCD TV ražotāji ir ieguldījuši milzu pūles, lai panāktu melno krāsu patiešām melnu, kā arī uzlabotu kontrastu. Lai vai kā, plazmas ekrāni vēl joprojām valda šajā lauciņā.

Precizitāte

Plazmas ekrānos katrs pikselis satur sarkanu, zaļu un zilu elementu, kas, saskanīgi strādājot, spēj parādīt 16,77 miljonus krāsu. Katrs pikselis satur visus nepieciešamos elementus, kas ir vajadzīgi, lai parādītu visu krāsu spektru. Krāsas vienmēr ir bijušas akurātākas plazmas ekrānos. Taču krāsas dzīvīguma ziņā plazmu jau gandrīz ir noķērusi LCD tehnoloģija. Plazmas tehnoloģijas uzlabotāji nav apstājušies un turpina palielināt krāsas dabīgumu.

Savukārt LCD vienkārši nav vienlīdz iespaidīgs kā plazma. LCD veido gaišāku attēlu. Zaļā krāsa reizēm var izskatīties spilgti zaļa un sarkans var būt pārāk krītošs acīs. Tomēr gaišām telpām LCD TV būtu īstā izvēle.

Šajā ziņā pārāks: drīzāk plazma, bet precīzi nevar pateikt, jo tas ir atkarīgs no telpas apgaismojuma, televizora ražotāja un modeļa. Plazma vairāk iederēsies telpās ar zemu vai normālu apgaismojuma līmeni, LCD – ļoti gaišās telpās.

Skata leņķi

Plazmas ražotājiem lielākoties tehniskajā specifikācijā figurē 160 grādu skaitlis. Gan horizontāli, gan vertikāli. Tas izriet no fakta, ka katrs pikselis var rādīt jebkuru krāsu, tādējādi tas var būt tuvāk ekrāna malai nekā LDC pikseļi. Skata leņķi nosaka skatoties tumšu bildi (visbiežāk DVD) no malām. Starp citu, jau daudzkārt pieminētā melnā krāsa plazmas ekrāniem no sāna ir vienlīdz spilgta kā skatoties no vidus, bet LCD ekrāniem krāsas intensitāte zūd skatoties no lielāka leņķa.

LCD TV ražotāji ir darījuši daudzas iespējamās lietas, lai palielinātu skata leņķi ekrāniem. Jaunākās paaudzes materiāli, kas izmantoti Sony un Sharp ekrānos, ir palīdzējuši skata leņķim palielināties (līdz aptuveni 130 grādiem), taču līdz plazmas ekrānu noķeršanai. Šajā ziņā pārāks ir Plazmas TV.

Kā savienot ar datoru

LCD plakanie ekrāni no datora vai VGA avota attēlo statiskus attēlus patiešām labi – laba krāsu detalizācija, bez ņirboņas un praktiski bez ekrāna ???iededzināšanas” iespējas. Pikseļu skaits vienā kvadrātcentimetrā ir augstāks kā citās tehnoloģijās, tāpēc arī LCD ekrānus izmanto datoros. Šo iemeslu dēļ videospēļu spēlēšanai labāks būs LCD televizors.

Plazmas tehnoloģija ir daudz paveikusi, lai mazinātu ekrāna iededzināšanas iespēju. Taču šeit nevar teikt, ka tas viennozīmīgi ir izslēgts, jo iededzināšanas apkarošana atkarīga no TV ražotāja un modeļa. Labāks variants - LCD.

Lietošanas ilgums

LCD televizoru ražotāji apgalvo, ka viņu produkti strādās apmēram 50 līdz 65 tūkstošus stundu. Sliktākā lieta ir tāda, ka LCD var mazliet mainīt krāsas ejot gadiem. Šādos gadījums var būt nepieciešamība pārkalibrēt monitora krāsas, vai arī, sliktākajā gadījumā, mēģināt nomainīt monitora fona apgaismojumu. Informāciju par iespēju nomainīt fona apgaismojumu ir diezgan grūti atrast, jo ražotāji par to nerunā.

Daudzi ražotāji apgalvo, ka plazma strādās aptuveni 120’000 stundas. Tam gan īpaša pamata ticēt nav, pamatojoties uz plazmas attēla veidošanu. Pusmūžā plazmas ekrāns sāks spīdēt uz pusi vājāk nekā iepriekš un nav nekāda iespēja nomainīt panelī esošās gāzes. Ekrāns vienkārši turpinās kļūt tumšāks.

Cenas un izmēri

Visi TV izmēri tiek mērīti collās pa diagonāli – no stūra līdz stūrim, neiekļaujot rāmi.

Gan plazma, gan LCD TV ir kļuvuši arvien lielāki un lielāki. Plazmas ekrāni vēl joprojām ir līderos izmēru ziņā. Pioneer un LG izgatavo 61 collu lielus ekrānus, savukārt Panasonic jau gatavo 65 collu lielu modeli (tirgū vēl nav parādījušies). Samsung ziņo, ka tiek izstrādāts gigantisks plazmas ekrāns 100 (aptuveni 2,5 metri) collu izmērā. Protams, šādi ekrāni ir ļoti dārgi, pietam tie patērē arī ļoti daudz elektroenerģiju – 675 vatus 65 collu displejam un 330 vatus 42 collu plazmas ekrānam.

Materiāls, no kā taisa LCD TV, ir diezgan grūti izveidojams lielā izmērā bez pikseļu defektiem. Samsung ražo vienu no lielākajiem LCD TV (46 collas pa diagonāli), kam seko Sharp ar 45 collas lielu modeli. Sony un NEC pašlaik ražo līdz 40 (1 metrs) collām lielus ekrānus. Ja šī gada ieceres noritēs kā plānots, tad šie mazie izmēri varētu būt vēsture un LCD TV varētu pakāpties krietnu soli uz priekšu izmēra ziņā.

Šajā ziņā pārāks: Plazma.

Strāvas patēriņš

Tā kā LCD izmanto fluorescējošu fona apgaismojumu, lai izgaismotu attēli, tiem ir nepieciešams stipri mazāks enerģijas daudzums nekā plazmai. LCD TV patērē apmēram uz pusi mazāk enerģijas – plazmai ir jāpatērē elektrība katram pikselim, lai to izgaismotu (ieskaitot melnos pikseļus). Izdevīgāks - LCD.

Izšķirtspēja un cena

LCD HDTV ekrāniem būs augstāka izšķirtspēja nekā vienāda izmēra plazmas ekrānam. Zemākā izšķirtspēja 40 collu LCD būs 1366x768 pikseļi (pilnībā savietojams ar 1080 interlaced standartu). Tajā pat laikā 42 collu HD plazma būs tikai 1024x768 punkti collā. Kaut arī šī nav HD izšķirtspēja, ar šo būs pietiekami, lai nejustu atšķirību starp LCD un plazmu skatoties HD ierakstus. Starp citu, 50 collu plazmai izšķirtspēja būs 1366x768, kamēr 45 collu LCD – 1920x1080 (1080 progressive standarts).

Šī lielā izšķirtspēja un ražošanas process liek LCD TV maksāt vairāk nekā plazmai. Var pat būt, ka par LCD tiek maksāts par trešdaļu vairāk kā par plazmas ekrānu.

Kā izvēlēties televizoru? (pēc Boot.lv materiāliem)

Kas labāks - plazma vaI LCD...

Daudzi mūsdienās grib mājās plānu televizoru, kuram ir liels ekrāns, tajā pašā laikā neaizņemot daudz vietu. Risinājums ir «plānie» TV ar plazmas vai LCD tehnoloģiju, bet visbiežāk nonākam krustcelē pie izvēles, kura tehnoloģija mums būtu vispiemērotākā. Tāpēc BOOT.Lv nolēma apskatīt atšķirību starp vienu un otru, kā arī palīdzēs tev izvēlēties atbilstošāko.

«Plānos TV» tautā visbiežāk kļūdaini sauc par LCD. Nav gluži nepareizi viņus saukt par LCD, jo tā ir tikai viena no šādu televizoru veidošanas tehnoloģijām. Otra izplatītākā ir plazmas paneļi.

Abas tehnoloģijas ir zināmā mērā līdzīgas – kristāltīri attēli, sulīgas krāsas, apbrīnojami plāni ekrāni. Spītējot līdzībām, šīs tehnoloģijas ir ļoti atšķirīgas ar veidu kā attēls nonāk pie skatītāja. Plazmas paneļi sastāv no simtiem tūkstošiem pikseļu šūnu (pixel cells), kurās plūst elektriskā strāva, kas liek izgaismoties inertajām gāzēm. Skatoties ļoti tuvu plazmas televizoram, var redzēt katru individuālo pikseli, var arī redzēt melnas «ribas», kas šķir šos pikseļus vienu no otra. LCD savukārt ir matrica ar TFT (thin-film tranzistors), kas piegādā strāvu šūnām, kas pildītas ar šķidrajiem kristāliem, kas iespiesti starp divām plēves kārtām.

Kontrasts

Plazmas tehnoloģija ir sasniegusi gana augstu kontrasta līmeni (kontrasta līmenis ir melnā punkta salīdzinājums ar balto). Daudziem plazmas paneļiem ražotājs šo attiecību ir novērtējis ar tādiem skaitļiem kā 3000:1, 2700:1 un citiem gana augstiem. Testos ar speciālām mērierīcēm gan šis skaitlis nav tik milzīgs, bet vienalga ir diezgan iespaidīgs. Panasonic, kas ilgu laiku ir līderis plazmas paneļu tirgū, tika izmērīts šis cipars dzīvē – 42 collu HD plazmas panelim šis skaitlis bija 1450:1. Kaut arī tas nav tik, cik sola ražotājs, tas ir pietiekami labi. Plazmas ekrāniem šis rādītājs ir ļoti labs, jo melnās krāsas iegūšanā tiek izmantoti algoritmi, kas pavisam bloķē strāvas padevi nepieciešamajiem pikseļiem, tos būtībā izslēdzot. Plazmas televizori visvairāk strāvu patērē brīžos, kad tiek attēlots pilnībā balts attēls. Tā rezultātā var dzirdēt tādu kā sīkšanu no ekrāna puses. Tiesa gan – otrās šķiras ražotājiem, nevis augstākajai klasei.

LCD (liquid crystal display) pretēji plazmas paneļiem visvairāk strāvu patērē tieši brīžos, kad tiek attēlota melnā krāsa. Tikai labākie LCD televizoru modeļi (Sharp un Sony ražoti) ir sasnieguši kontrastu 1000:1. Pēdējie pilnveidojumi LCD tehnoloģiju ir pietuvinājuši plazmas tehnoloģijai.

Šajā ziņā pārāks: plazmas televizors. LCD TV ražotāji ir ieguldījuši milzu pūles, lai panāktu melno krāsu patiešām melnu, kā arī uzlabotu kontrastu. Lai vai kā, plazmas ekrāni vēl joprojām valda šajā lauciņā.

precizitāte

Plazmas ekrānos katrs pikselis satur sarkanu, zaļu un zilu elementu, kas, saskanīgi strādājot, spēj parādīt 16,77 miljonus krāsu. Katrs pikselis satur visus nepieciešamos elementus, kas ir vajadzīgi, lai parādītu visu krāsu spektru. Krāsas vienmēr ir bijušas akurātākas plazmas ekrānos. Taču krāsas dzīvīguma ziņā plazmu jau gandrīz ir noķērusi LCD tehnoloģija. Plazmas tehnoloģijas uzlabotāji nav apstājušies un turpina palielināt krāsas dabīgumu.

savukārt LCD vienkārši nav vienlīdz iespaidīgs kā plazma. LCD veido gaišāku attēlu. Zaļā krāsa reizēm var izskatīties spilgti zaļa un sarkans var būt pārāk krītošs acīs. Tomēr gaišām telpām LCD TV būtu īstā izvēle.

Šajā ziņā pārāks: drīzāk plazma, bet precīzi nevar pateikt, jo tas ir atkarīgs no telpas apgaismojuma, televizora ražotāja un modeļa. Plazma vairāk iederēsies telpās ar zemu vai normālu apgaismojuma līmeni, LCD – ļoti gaišās telpās.

Skata leņķi

Plazmas ražotājiem lielākoties tehniskajā specifikācijā figurē 160 grādu skaitlis. Gan horizontāli, gan vertikāli. Tas izriet no fakta, ka katrs pikselis var rādīt jebkuru krāsu, tādējādi tas var būt tuvāk ekrāna malai nekā LDC pikseļi. Skata leņķi nosaka skatoties tumšu bildi (visbiežāk DVD) no malām. Starp citu, jau daudzkārt pieminētā melnā krāsa plazmas ekrāniem no sāna ir vienlīdz spilgta kā skatoties no vidus, bet LCD ekrāniem krāsas intensitāte zūd skatoties no lielāka leņķa.

LCD TV ražotāji ir darījuši daudzas iespējamās lietas, lai palielinātu skata leņķi ekrāniem. Jaunākās paaudzes materiāli, kas izmantoti Sony un Sharp ekrānos, ir palīdzējuši skata leņķim palielināties (līdz aptuveni 130 grādiem), taču līdz plazmas ekrānu noķeršanai. Šajā ziņā pārāks ir Plazmas TV.

Kā savienot ar datoru

LCD plakanie ekrāni no datora vai VGA avota attēlo statiskus attēlus patiešām labi – laba krāsu detalizācija, bez ņirboņas un praktiski bez ekrāna ???iededzināšanas” iespējas. Pikseļu skaits vienā kvadrātcentimetrā ir augstāks kā citās tehnoloģijās, tāpēc arī LCD ekrānus izmanto datoros. Šo iemeslu dēļ videospēļu spēlēšanai labāks būs LCD televizors.

Plazmas tehnoloģija ir daudz paveikusi, lai mazinātu ekrāna iededzināšanas iespēju. Taču šeit nevar teikt, ka tas viennozīmīgi ir izslēgts, jo iededzināšanas apkarošana atkarīga no TV ražotāja un modeļa. Labāks variants - LCD.

Lietošanas ilgums

LCD televizoru ražotāji apgalvo, ka viņu produkti strādās apmēram 50 līdz 65 tūkstošus stundu. Sliktākā lieta ir tāda, ka LCD var mazliet mainīt krāsas ejot gadiem. Šādos gadījums var būt nepieciešamība pārkalibrēt monitora krāsas, vai arī, sliktākajā gadījumā, mēģināt nomainīt monitora fona apgaismojumu. Informāciju par iespēju nomainīt fona apgaismojumu ir diezgan grūti atrast, jo ražotāji par to nerunā.

Daudzi ražotāji apgalvo, ka plazma strādās aptuveni 120’000 stundas. Tam gan īpaša pamata ticēt nav, pamatojoties uz plazmas attēla veidošanu. Pusmūžā plazmas ekrāns sāks spīdēt uz pusi vājāk nekā iepriekš un nav nekāda iespēja nomainīt panelī esošās gāzes. Ekrāns vienkārši turpinās kļūt tumšāks.

Cenas un izmēri

Visi TV izmēri tiek mērīti collās pa diagonāli – no stūra līdz stūrim, neiekļaujot rāmi.

Gan plazma, gan LCD TV ir kļuvuši arvien lielāki un lielāki. Plazmas ekrāni vēl joprojām ir līderos izmēru ziņā. Pioneer un LG izgatavo 61 collu lielus ekrānus, savukārt Panasonic jau gatavo 65 collu lielu modeli (tirgū vēl nav parādījušies). Samsung ziņo, ka tiek izstrādāts gigantisks plazmas ekrāns 100 (aptuveni 2,5 metri) collu izmērā. Protams, šādi ekrāni ir ļoti dārgi, pietam tie patērē arī ļoti daudz elektroenerģiju – 675 vatus 65 collu displejam un 330 vatus 42 collu plazmas ekrānam.

Materiāls, no kā taisa LCD TV, ir diezgan grūti izveidojams lielā izmērā bez pikseļu defektiem. Samsung ražo vienu no lielākajiem LCD TV (46 collas pa diagonāli), kam seko Sharp ar 45 collas lielu modeli. Sony un NEC pašlaik ražo līdz 40 (1 metrs) collām lielus ekrānus. Ja šī gada ieceres noritēs kā plānots, tad šie mazie izmēri varētu būt vēsture un LCD TV varētu pakāpties krietnu soli uz priekšu izmēra ziņā.

Šajā ziņā pārāks: Plazma.

Cik patērē strāvu

Tā kā LCD izmanto fluorescējošu fona apgaismojumu, lai izgaismotu attēli, tiem ir nepieciešams stipri mazāks enerģijas daudzums nekā plazmai. LCD TV patērē apmēram uz pusi mazāk enerģijas – plazmai ir jāpatērē elektrība katram pikselim, lai to izgaismotu (ieskaitot melnos pikseļus). Izdevīgāks - LCD.

Izšķirtspēja un cena

LCD HDTV ekrāniem būs augstāka izšķirtspēja nekā vienāda izmēra plazmas ekrānam. Zemākā izšķirtspēja 40 collu LCD būs 1366x768 pikseļi (pilnībā savietojams ar 1080 interlaced standartu). Tajā pat laikā 42 collu HD plazma būs tikai 1024x768 punkti collā. Kaut arī šī nav HD izšķirtspēja, ar šo būs pietiekami, lai nejustu atšķirību starp LCD un plazmu skatoties HD ierakstus. Starp citu, 50 collu plazmai izšķirtspēja būs 1366x768, kamēr 45 collu LCD – 1920x1080 (1080 progressive standarts).

Šī lielā izšķirtspēja un ražošanas process liek LCD TV maksāt vairāk nekā plazmai. Var pat būt, ka par LCD tiek maksāts par trešdaļu vairāk kā par plazmas ekrānu.