Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9010953t1h36b4.jpg)
Šķiet, pamazām arī pie mums popularitāti sāk iekarot tā sauktais kultūras tūrisms — iespēja uz pāris dienām aizbraukt uz kādu no Eiropas valstu galvaspilsētām noklausīties labus koncertus un apmeklēt kādu interesantu izstādi. Ka tas ir iespējams, pārliecinājās arī «Vakara Ziņas», pie viena gūstot arī dažu labu mācību.
Brokastis var arī nebūt cenā
Kad bijām izdomājuši, kurus koncertus gribam apmeklēt, un kad bija rezervētas biļetes lidojumam (turp lidojām ar aviokompāniju «easyJet», atpakaļ — ar mūsu pašu «airBaltic»), sapratām, ka ir beidzamais laiks rezervēt arī viesnīcu — galu galā trīs naktis taču negulēsi kādā stacijā uz soliņa. Pēc krietnām pūlēm un vienas otras tūrisma firmas iesaistīšanas šajā akcijā viesnīca beidzot tika rezervēta. Pozitīvais faktors — tā atradās piecu minūšu brauciena attālumā no Šēnefeldes lidostas, negatīvais faktors — lai aizlidošanas dienas rītā tiktu uz Tēgelas lidostu, mums nācās celties pulksten četros no rīta, jo bija jāšķērso teju visa Berlīne. Un vēl guvām mācību, ka, rezervējot viesnīcu, jāprecizē, vai brokastis iekļautas cenā. Citādi par savām naudiņām jūs dabūjat tikai «only room», bet par brokastīm atsevišķi jāmaksā desmit eiro, turklāt piedāvājums ir tāds — nu, ne visai... Un vēl viena mācība par viesnīcu: tas, ka esat rezervējis numuru un viesnīcā ieradies laikus, neko nenozīmē — dažās viesnīcās atbraucējs savā numuriņā var tikai pulksten trijos dienā. Tas nozīmē, ka vai nu ir jābrauc uz centru, vai jāizdomā citas izklaides.
Transportā orientēties ir viegli
Grūti pateikt, kā šajā ziņā klājies citiem tūristiem, kas uz Berlīni nolēmuši doties uz savu roku, bet mēs Šēnfeldes lidostas informācijas centrā ātri vien tikām pie pilsētas transporta shēmas kartes. Jāteic, ka ar to apieties ir gaužām vienkārši: jānoskaidro punkts, kurā atrodaties, un jāizdomā, kurp gribat nokļūt. Iespējas to izdarīt ir vairākas: gan ar «S bahn» jeb piepilsētas vilcienu, gan «U bahn» jeb metro; protams, var izmantot arī autobusu vai tramvaju. Ļoti daudzās stacijās ir iespējama pārsēšanās no viena transporta veida citā, turklāt visur izvietotas ļoti ērtas un pārskatāmas norādes, kādā virzienā jādodas, lai atrastu nepieciešamo objektu. Piemēram, lai no mūsu viesnīcas (tā atradās netālu no Šēnefeldes lidostas) nokļūtu līdz centram, ar «S bahn» braucām kādas 30 minūtes un tad ar kādu no «U bahn» — vēl apmēram 10 minūtes.
Toties vesels piedzīvojums mūs sagaidīja, mēģinot stacijās izvietotajos automātos iegādāties braukšanas biļetes. Uzreiz jāpiebilst: ja esat nolēmuši vizināties krustu šķērsu visu dienu ar visiem pieejamajiem transporta veidiem, pērciet dienas biļeti, kas maksā 5,80 eiro. Tā tiešām der visos transportos līdz pulksten trijiem naktī. Taču te ir viens liels «bet» — ja biļešu automātam nepatiks jūsu naudiņas, paies krietns brīdis, kamēr tiksit pie biļetes. Pirmajā dienā biļešu automātam «nepatika» ne mūsu 20 eiro naudas zīmes, ne sīknauda. Kad procesā iejaucās citi rindā stāvošie, ar kopīgām pūlēm pie biļetēm tomēr tikām. Un tomēr arī citās dienās nācās secināt, ka automāts var neņemt pretī jūsu eiro naudas zīmes, nemaz nerunājot par sīknaudu... Tādēļ labi vien, ka starp vilcienu atiešanas laikiem bija vismaz desmit minūtes, kuras pavadījām, mēģinot iegādāties biļeti. Starp citu, tā jākompostrē turpat stacijās speciāli izvietotajos automātos, lai nerastos problēmas ar kontroli (mēs gan neko tādu nemanījām).
Garšīgās berlīniešu kūkas un Āzijas uzkodas
Neapšaubāmi ceļojumā nevar iztikt bez ēšanas. Tiesa, šā iemesla dēļ nav jāapmeklē Berlīnes dārgākie krogi, jo, kā secināja «Vakara Ziņas», paēst itin labi var ieskrietuvēs metro stacijās (jāteic, ka tā ir vesela pazemes pilsēta ar itin plašu servisa piedāvājumu). Te var apēst gan lielisku, karstu itāliešu picu, gan ceptas tīģergarneles par 3,85 eiro porcijā (tās meklējamas ātro uzkodu veikaliņā «Fish&Chips»). Bet, ja kārojas nogaršot īstu Berlīnes kūku, jādodas uz Operas kafejnīcu, kas meklējama netālu no Berlīnes Valsts operas ielā «Unter den Linden». Gabals kārtīgas kūkas un dubultā espresso porcija izmaksā apmēram sešus eiro. Apmēram tikpat maksā slavenā vācu ābolu strūdele ar vaniļas mērci un kafiju, ko vislabāk nobaudīt kafejnīcā «Einstein», kas atrodas turpat «Unter den Linden» — vienā no Berlīnes slavenākajām ielām.
Ja jums sirds kāro nobaudīt kaut ko no ķīniešu vai citu Āzijas valstu virtuves, «Vakara Ziņas» iesaka pameklēt nelielu Āzijas ēdienu krodziņu, kas atrodas netālu no slavenā kontroles punkta «Charlie». Jādomā, daudzi joprojām atceras, ka šī bija teju vienīgā vieta, kur no Austrumberlīnes nokļūt Rietumberlīnē tolaik, kad abas pilsētas daļas atdalīja Berlīnes mūris. Krodziņa ēdienkarte piedāvā gan asas, gan mazāk asas zupas, gan otros ēdienus — piemēram, kraukšķīgo cāli ar nūdelēm. Milzīga porcija, kuru tik tikko izdodas pieveikt, maksā vien trīsarpus eiro.
Jāpošas uz Garančas pirmizrādi
Un visbeidzot par šā brauciena galveno mērķi — koncertiem un izstādēm. To nu Berlīnē netrūkst, un piedāvājums ir patiešām izcils. Protams, pirms tam internetā vajadzētu pameklēt informāciju, lai apjaustu, ko īsti te gribat darīt. Viena iespēja ir apmeklēt patiešām lieliskus klasiskās mūzikas koncertus Berlīnes filharmonijā, tikai jārēķinās, ka, piemēram, uz «Berlīnes filharmoniķu» koncertu biļetes jāiegādājas vismaz trīs četrus mēnešus iepriekš un ka tās maksās 35 eiro un pat vairāk. Starp citu, internetā var iegādāties tikai daļu biļešu, tādēļ nenāks par ļaunu, ja biļetes jums nopirks kāds Berlīnē dzīvojošs paziņa. Un jau laikus varam informēt, ka 3. jūnijā gaidāma operas «Tita žēlsirdība» pirmizrāde, kurā galvenā loma uzticēta samtainās balss īpašniecei, latvietei Elīnai Garančai... Bet brīvajā laikā var izstaigāt Berlīnes centru, kas īpaši interesanti varētu būt tiem, kas šajā pilsētā nav bijuši vismaz pēdējos piecus gadus, jo, kā teic zinātāji, pārmaiņas esot patiešām grandiozas.