Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9012334t1h6586.jpg)
Doma laukums savu tagadējo izskatu ieguva 1935. gadā, kad toreizējam Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim ienāca prātā ideja Vecrīgas centrā šo to nojaukt, padarot Doma laukumu netipiski plašu vecpilsētai.
Toties tagad Doma laukumam tuvīnajai Tirgoņu ielai ir visas cerības tikt pie apbūves — ja ne tādas, kā tur bija kādreiz, tad vismaz tajā vietā, kur savulaik jau atradusies ēka. Vieni nojauc, citi ceļ no jauna...
Taču senos laikos Doma laukuma vietā bija lībiešu kapsēta. Par to netieši atgādina Rīgas Doma Lībieša kapitelis. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis norāda, ka šajā tēlniecības darbā iemūžināts «it kā lībietis» — vīrs ar apaļu saktu, lai pieminētu smagā darbā strādājušos pamatiedzīvotājus, kuri cēla dievnamu. Kad Rīgā ienāca vācu krustneši, kapu teritorijā uzcēla Doma baznīcu. Viduslaikos tagadējo Doma laukumu pa vidu šķērsoja Domkapitula sēta. Vācieši turpināja apbedīt Rīgas pilsoņus un mācītājus gan pašā baznīcā, gan tās pakājē un ziemeļos un austrumos no Doma izveidoja kapsētu. Kad Rīgas arhibīskapa īpašumus pārņēma pilsēta, gar bijušo robežmūri izveidoja Jaunielu, rietumos no Doma — Mūku ielu. Vietām dzīvojamie nami tika piebūvēti tieši pie baznīcas un Doma klostera sienām. Domu no cieši sabūvētajām «kaimiņienēm» sāka atbrīvot 19. gadsimta 60. gados, kad izbūvēja tagadējo baznīcas rietumu ieeju. Tātad ne visu laukuma vēsturisko apbūvi nojauca tikai pēc Kārļa Ulmaņa ierosinājuma. Arī ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs bija tas, kurš panāca, ka rietumu fasādei piebūvētie dzīvojamie nami tika nojaukti.
Tagadējais Doma laukums ir mākslīgi radīts 1935. gadā un atklāts 15. maijā ar mērķi skatam pavērt majestātisko Domu. Līdz tam dievnamu apjoza līkumotas ieliņas, kuru izkārtojumu mēģināts atveidot laukuma bruģī, un nelieli kvartāli. 20. gadsimta 30. gados noplēsa divus dzīvojamos kvartālus ziemeļos no Doma un pie baznīcas tuvu pieceltās ēkas. Pēc Otrā pasaules kara postījumiem laukums paplašinājās vēl vairāk. Līdz ar to tagad Doma laukums ir Vecrīgai netipiski liels, atzīst arhitekts Andrejs Holcmanis. Salīdzinājumam — tas ir trīsreiz lielāks par Rātslaukumu.
«Dienvidaustrumos pret Tirgoņu ielu vērstā laukuma telpa ir formā visai neizteikta. Pēc Otrā pasaules kara nodarītajiem postījumiem šeit iekārtots skvērs un radies tāds kā Doma laukuma paplašinājums. Šī jaunā telpa nav orientēta uz Domu, no tās Domu nevar redzēt. Uz Doma laukumu vedošām ielām vajadzētu būt nepārprotami orientētām uz Domu — šo dominanti, kas visumā arī notiek, bet Zirgu iela ir izņēmums,» grāmatā «Vecrīga — pilsētbūvniecisks ansamblis» raksta A. Holcmanis. Ir pagājuši sešdesmit gadu, un Tirgoņu iela ir jaunas apbūves gaidās.