Dārzi ar smaržu

Abus dārzus, ko šovasar kompetenta žūrija atzina par skaistākajiem Mežaparkā, režisējusi viena «roka» – apstādījumu projektēšanas un ierīkošanas uzņēmums «Monesis» daiļdārznieces Agritas Kalnozolas vadībā. Rīgas domes godinājumu par Mežaparka videi atbilstoša, skaista dārza uzturēšanu un izveidošanu saņēma Sandra un Olafs Brūveri (Bernātu iela 8) un Dace Motte (Visbijas prospekts 10a). Šis nav pirmais gads, kad daiļdārzu konkursos Agritas veidotie dārzi atzīti par labākajiem. Un šīs uzvaras viņas kolēģiem nav nekāds pārsteigums.

Agritas Kalnozolas uzņēmums, kurš ir arī autors 2004. gadā izdotajai «Lauku Avīzes» tematiskajai avīzei «No idejas līdz daiļdārzam», stādījumus veido, ņemot vērā ne tikai konkrētās teritorijas reljefu, dabas ainavu un dārza īpašnieku personību. Izpratne par modernu un mūsdienīgu dārzu Agritai ir pat filozofiska.

360 rozes radiem un draugiem

Pašlaik daudzi jaunnopirktu un atgūtu namu īpašnieki ir gatavi par skaistu un pareizu dārzu ierīkošanu maksāt uzreiz, nevis gadiem mācīties no pašu kļūdām.

«Agrāk latvieši uzskatīja zem sava goda kādam citam prasīt konsultāciju dārza ierīkošanā, bet tagad daudzi uzticas profesionāļiem. Cik cilvēku, tik arī atšķirīgu dārzu veidotāju. Katram ir iespēja dibināt kontaktus un slēgt vienošanos ar speciālistu, kura skatījums un ieceres līdzinās īpašnieka iecerēm. Vai arī vienkārši izvēlas speciālistu, kura viedokli respektē un uzticas,» stāsta Agrita Kalnozola. Cita lieta, ka dārzu projektēšanu piedāvā arī apšaubāmas firmas, jo šis pašlaik ir izdevīgs bizness. «Bet tie, kas ir cietuši no šādām firmām, daudzos gadījumos arī paši ir vainīgi, jo viņu izvēlē vienīgais kritērijs bijusi cena. Tomēr zemākā cena ir zemākā cena. Tad kaut kā pietrūkst – izglītības, pieredzes vai materiāla,» uzskata daiļdārzniece.

Jau no pirmās sarunas dārza plānotājs parasti nojaušot, kādas ir pasūtītāja vēlmes un dzīves stils, tātad to, kāds vajadzīgs dārzs. Cilvēks jau var izfantazēt, ka viņš grib milzīgu rožu dobi, bet, ja pats strādā 12 stundas dienā, maz cerību, ka pietiks laika pat rožu kārtīgai aplūkošanai. «Bija viens konkrēts gadījums, kad pie kādas mājas bija iestādītas 360 rozes – 120 baltas, 120 sarkanas un 120 rozā. Auga gadus trīs. Tad mums palūdza rozes sastādīt podos un tās tika izdāļātas radiem un draugiem,» Agrita atceras.

Lai kādu naudu maksātu par viskrāšņākajiem augiem un kādus kopējus algotu, dārzam vispirms jāatbilst mājā dzīvojošās ģimenes vajadzībām, jo viņiem izveidotajā vidē jādzīvo. Jo vairāk īpašnieks iesaistās dārza tapšanas procesā, jo lielākas cerības, ka tas būs nevis tikai perfekts standartveida dārzs kā māja pēc eiroremonta, bet gan īstā vide konkrētajai ģimenei.

Dārzam jābūt dabiskam

Cilvēki, kas dzīvojuši dzīvoklī, iegādājoties māju, nereti saskaras ar jaunām rūpēm, pavisam citām izjūtām. Viņi ik rītus iznāk nevis kopējā kāpņu telpā, bet gan savā pagalmā, kur ne tikai zied puķes, bet uz celiņiem birst arī lapas, skujas un čiekuri, bet ziemā krīt sniegs. Bet vasarā jāpļauj zāle un jākopj augi. «Ir daudz lielāks darba apjoms. To svarīgi saprast uzreiz, un teritorijas zonējums jāplāno tā, lai dzīvot ir ērti.

Lai būtu pietiekami daudz gaismas, tajā pašā laikā padomājot arī par vietu, kur paglābties no svelmes, lai ērti izmantotu saimniecisko zonu un būtu labi pārskatāms bērnu rotaļlaukums.

Puķu dobes nāk pēc tam kā krāšņuma akcenti, kam jāpiesaista acis visos gadalaikos,» skaidro Agrita. Daiļdārzniece uzsver, ka ļoti svarīgi, lai dārzs tiktu uztverts ar redzi, ar ožu, ar dzirdi, cilvēki ziedu un augu smaržu justu, lapu čabēšanu un stumbru šalkošanu sadzirdētu.

Daiļdārzniece labi apzinās, ka ne visiem ir aicinājums un pietiekami daudz laika, lai kļūtu par dārzkopības entuziastiem, tādēļ dārza ainavā iekļauj stādījumus, kas bez īpašas cilvēku piepūles vēlāk var dabiski augt un veidoties paši. It īpaši tas iederas vietās, kas piekļaujas mežam, reljefiem daudzveidīgajā Mežaparkā, teritorijās, kur saglabājami lieli koki. Mežā zāle nav pārmērīgi jāpļauj un augi nav jāformē. Brīvu un mājīgu vidi dārzā veido dabiskums, prieks par neparastām augu formām vai dažādu krāsu lapojumu.

Dārza plānošanas un izveides procesā arī cilvēks bez priekšzināšanām ļoti daudz iemācās un uzzina par augu izvēli un kopšanu, konstatējusi Agrita. Daļa no «Monesis» klientiem tālāk par dārzu rūpējas patstāvīgi, citi uztic stādījumu regulāru apkopi arī turpmāk vai arī, piemēram, pāris reizes sezonā, kad veicami lielāki darbi. Tas ļauj izsekot dārza attīstībai un projektu pilnveidot.

Uzņēmumam «Monesis», kas ir Agritas Kalnozolas lolojums un darbojas kopš 1997. gada, nav īpaši liels skaits objektu. Agrita to uzskata par lielu priekšrocību, jo nezūd kontakts ar pasūtītāju, visu var kontrolēt, projekti izdodoties sirsnīgāki un atbilstošāki klientu vēlmēm. To simbolizē arī firmas nosaukums. Vārds «moneses» ir ēnainos skujkoku mežos augošās vienzieda sūnactiņas latīniskais nosaukums. It kā mazais un necilais augs vasaras sākumā zied ar zvaigznītei līdzīgu īpatnēju ziediņu.

Trūkst «skolotu» augu

Ir vēlams, lai dārzs jau pirmajā gadā priecētu ar ziediem un zaļumu, tādēļ, ja ir iespējams, dārza «mugurkauls» jāveido jau no palieliem augiem.

«Cilvēki dzīvo šodienai. Kādēļ gaidīt, ja iespējams nopirkt jau izveidotu augu?» jautā Agrita, un šajos vārdos nav ironijas. Uzņēmums «Monesis» labprāt strādātu tikai ar Latvijas stādaudzētavu piedāvājumu, taču tas diemžēl ne vienmēr ir iespējams. Kaut gan atsevišķās audzētavās var vērot arī pozitīvas iezīmes un var iegādāties jau labu materiālu, ar ko sākt dārza veidošanu.

«Vienu un to pašu koku sugu var izveidot gan ar lietussarga vainagu, gan kvadrātveidīgu, gan piramidālu, gan vēl citādu. Bet šādi veidoti kokaugi Latvijas kokaudzētavās ir retums. Neviens no stādaudzētājiem šajā jomā nespecializējas. Pārdot apsakņotu spraudeni laikam ir ērtāk nekā ilglaicīgi rūpēties par augu un to «skolot», vairākkārt pārstādot, veidojot formu un dažādus vainagus. Ja kaut kur kādi lielāki stādi atrodas, tad tikai divi trīs, bet pat vienam dārzam bieži vajag desmit, divdesmit vai vairāk, nemaz nerunājot par modernajām daudzstāvu augstceltnēm pilsētās, kuru apstādījumiem nav iespējams izmantot jaunstādus. Manuprāt, ir bijis pietiekami ilgs laiks kokaudzētavu attīstībai, lai tās spētu pietiekamā daudzumā piedāvāt arī lielāku stādāmo materiālu,» saka daiļdārzniece.

***

Dažas Agritas Kalnozolas atziņas

- Mūsdienās nav noteikta dārzu modeļa, tādēļ katram īpašniekam ir iespēja izveidot individuālu, neatkārtojamu dārza vīziju, kas balstās uz viņa personīgo pieredzi, uzskatiem, personību un fantāziju.

- Cilvēkiem apkārtējā vidē vienlaikus ir nepieciešami divi pretrunīgi faktori – drošības apziņa un brīvības izjūta. Dārzam, it sevišķi atpūtas un dzīvojamai zonai, ir jābūt pasargātam no garāmgājēju skatieniem, lielceļu un pilsētas trokšņiem. Bet skatu līnijas uz vizuāli augstvērtīgām ainavām atbrīvo cilvēku domas un rada brīvības izjūtu.

- Viens no dārza plānošanas principiem ir vienota kompleksa radīšana, lai tas būtu uztverams no dažādiem skatpunktiem kā vienots veselums, nevis atsevišķi izvietoti dārza telpas elementi un augi. Tajā pašā laikā dārza telpa jāveido daudzslāņaina, lai katrs skatpunkts vai iekšējā skatu punkta robežlīnija dāvātu jaunu pārsteigumu. Veidojot dārza plānojumu, ir jāiztēlojas kustība cauri dārzam gan telpā, gan arī laikā, jo daba, cilvēks un dārzs pastāvīgi atrodas mainīgā kustībā un arī vide tā tiek uztverta. Neviens mirklis neatkārtosies līdzīgs kā iepriekšējais. To radīt, palīdzēt ieraudzīt, uztvert un izbaudīt dārzā ir dārza veidotāju uzdevums.

- Dārza plānošanā izšķiroša nozīme ir ne tikai formām, bet arī krāsām, faktūrai, smaržām, skaņām un citiem akcentiem, kas piesaista skatienu un rada īpašu atmosfēru.