Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9020610t1hef71.jpg)
Jāatceras, ka jumta siltināšana dod 20% no kopējās mājas siltuma ekonomijas. Bēniņu pārseguma siltināšana aukstajiem bēniņiem – 10%. Siltināšanai tradicionāli lieto akmens vates, stikla vates, putu polistirola, putuplasta, sulfopora, fibrolīta, aminoplasta u.c. materiālus.
Tiek piedāvāta ekovate, kas ražota no kokšķiedrām un būs sevišķi interesanta tiem, kas vēlas ekoloģisku māju. Jāpiebilst, ka materiāli, kurus iegādāsieties pie oficiāliem izplatītājiem, visi ir sertificēti un arī ekoloģiski droši.
Tā kā jumta siltinošajam slānim nav vertikālās slodzes un berams materiāls tur nav piemērojams, būs jāizvēlas materiāli, kas piedāvāti plākšņu vai ruļļu veidā. Līderi siltināšanas materiālu tirgū šobrīd ir Paroc un Isover, kuriem ir izstrādāta aprēķinu metodika jebkurai konstrukcijai, tāpat arī piedāvāto materiālu biezums un plākšņu izmēri. Tomēr arī Latvijas ražotāji sāk sekmīgi konkurēt būvmateriālu tirgū un viņu produkcija ne par matu nav sliktāka par tirgus līderu piedāvāto. Dobeles ražotājs TENAX piedāvā siltumizolācijas putupolistirola materiālu Tenapors, kuram metodiku izstradājuši Lauksaimniecības akadēmijas zinātnieki un pat nespeciālistam ir vienkārši aprēķināt nepieciešamo izolācijas biezumu. Līdzīgu produkciju uzsākuši aržot arī Cēsīs. Tomēr kā visinteresantāko siltumizolācijas materiālu, kas kopš 2002. gadā ienācis Latvijas tirgū, jāmin Aliso. Materiāla 8mm biezs slānis dod tikpat lielu siltuma ekonomiju kā 200mm bieza akmens vates plāksne. Tas ļauj samazinat spāru biezumu, vai arī, ja tāda ir jūsu vēlme, atstāt telpas interjerā spāres redzamas, kas nebūs iespējams, ja siltinās ar tradicionālajiem biezajiem materiāliem. Aliso būvmateriālu tirgū ienācis no kosmosa industrijas un ar to izskaidrojams materiāla neparastais plānums un siltumizolācijas spējas.
Pēdējā laikā Vacijā, Austrijā, Nīderlandē un vēl citur ir izplatījusies mums neierasta slīpo jumtu siltināšana virs spārēm. Konstruktīvais risinājums ir sekojošs: virs spārēm ir izveidots ciešs dēļu, ūdensizturīga saplākšņa vai kāda cita materiāla klājums. Pa to var staigāt un tas ir pamatne tvaika un siltumizolācijas slāņiem. Virs šī klāja liek tvaikizolāciju. Visbiežāk izmanto uzkausējamos bitumena materiālus, bet var izmantot arī polietilēna plēvi vai citus ruļļmateriālus.
Aizsargslāni liek ar pārlaidumu un salaiduma vietas pārlīmē ar līmlenti vai nostiprina ar līstēm. Ļoti rūpīgi jāseko tvaikizolācijas hermētiskumam ap skursteņiem, jumta logiem un citām vertikālām virsmām. Pēc tam pa jumta perimetru virs dzegām un galos pienaglo siltumizolācijas slāņa biezuma latas. Šīs latas pilda arī jumta seguma latu balstu funkcijas.
Tiek piedāvāta arī metāla balstu sistēma, kurus 1 m attālumā pienaglo pie jumta klāja. Pēc tam ieklāj siltumizolāciju, pie tam mīkstās akmens vates plāksnes elastīgi piekļaujas metāla balstiem, tā neradot spraugas un samazinot siltuma zudumus. Kad ieklāta izolācija, pienaglo latas. Pēc tam jumta izveidošanu pabeidz kā parasti: virs latām nostiepj pretvēja plēvi, ko piespiež ar 25 mm biezām un 50 mm platām līstēm, tā garantējot ventilējama slstarpslāņa veidošanu, pienaglo latas un ieklāj jumta segumu. Ja jumtu siltina bez metāla balstiem, izmanto cietās akmens vates vai putupolistirola plāksnes.
Vēl gribētos atgādināt, ka siltinājums vasarā pilda pretējas funkcijas, jo vasarā, kad jumts uzkarst līdz 50 un vairāk grādiem, it sevišķi, ja tas ir no metāla, mansarda telpās uzturēties faktiski ir neiespējami. Ja ir tāda vasara, kā 2002. gadā, tad nesiltinātā mansardā temperatūra var sasniegt pat 80 grādus.
Ierīkojot mansardu, sevišķa uzmanība jāpievērš jumta ventilācijai. Gaisa šķīrējslānim starp jumta segumu un pretvēja plāksni ir ļoti liela nozīme ekspluatācijas procesā – tas neļauj no iekštelpām cauri izolācijas slānim nākošajam gaisa mitrumam uzkavēties pie jumta materiāliem un kondensēties uz tiem.