TVNET mūzikas redaktora, mūziķa Jāņa Žildes sfinksa

Jāņa Žildes kaķis Iza

FOTO: no personiskā arhīva

Savu Kanādas sfinksas kaķeni Izu salīdzina ar sunīti vai pērtiķīti un piebilst, ka cilvēki ir pārāk aizspriedumaini uzskatos, kādam jāizskatās kaķim.

Kaķis ar austrumniecisko vārdu

Jāņa un Ilzes ģimenē Iza nonākusi pirms nedaudz vairāk kā gada, kad tai bija trīs mēneši. "Sievai ļoti patīk mājdzīvnieki. Viņai kādreiz ļoti tuvs bija sunītis. Man gan nekad bērnībā nav bijis mājdzīvnieka, turklāt ir alerģija no dzīvnieku spalvām. Ilgi nevarējām atrast kompromisu. Cerējām, ka bezspalvains kaķis varētu būt piemērots. Ar laiku izrādījās, ka neliela alerģija man ir, jo Izai nedaudz spalvu ir, bet es dzēru zāles un ar laiku pieradu." Ilzei gan ļoti gribējies franču buldogu, bet kaķis bez spalvas bijis vienīgais dzīvnieks, kam Jānis piekritis. "Pavisam nejauši kādā kaķu izstādē ieraudzījām Donas sfinksus, un mums tie iepatikās. Nodomāju, cik interesants dzīvnieks, cik skaists," atminas Ilze.

Kaķu saimnieki iepazīties atbraukuši ar kaķu mammu un visiem kaķēniem. Minkas izstaigājuši visu dzīvokli, izošņājuši. Kaķu mamma ierādījusi kaķēniem, kur jāēd, kur jānokārto dabiskās vajadzības... Beigās pie Žildēm palikusi Iza. Tiesa gan, kaķenītes dokumentos rakstīts pavisam cits vārds — Andrea. Bet jaunie saimnieki ķērušies pie kalendāra šķirstīšanas un meklējuši citu vārdu. Izvēle bijusi par labu Izai, jo šis vārds Jānim asociējas ar Ēģipti un sfinksām.

Gatavs atspēkot jebkuru stereotipu

Cilvēkiem ir daudz stereotipu par sfinksiem. Pat vislielākajiem kaķu mīlētājiem šķiet, ka tie ir neglīti, jo viņiem nav mīksta kažociņa. Citiem liekas, ka šie kaķi mūsu klimatiskajos apstākļos noteikti salst. Jānis ir gatavs atspēkot abus šos stereotipus. "Cilvēki nevar pierast pie kaut kā jauna. Protams, valda stereotips, ka kaķis ir pūkains kamoliņš. Bet šādi kaķi ir bijuši arī senajiem indiāņiem. Sfinksi kļūst arvien populārāki. Iespējams, bildēs izskatās atbaidoši, bet dzīvē sfinksi ir ļoti mīlīgi. Pēc rakstura viņi gan nav gluži kaķi tradicionālā izpratnē, bet kaut kas starp sunīti un pērtiķīti. Viņi nāk pretim saimniekam, aposta, iet tur, kur cilvēki. Viņiem patīk cilvēka klātbūtne.

Ja runājam par to, ka varētu būt auksti, arī tas ir izplatīts stereotips. Sfinksa ķermeņa temperatūra ir 40 grādu. Protams, šie kaķi meklē dzīvoklī siltu vietu — sēž uz datora, radiatoriem. Tā kā mūsu dzīvoklis ir saules pusē, Iza labprāt sēž uz palodzes. Ja nolaiž žalūzijas, tur ir vēl siltāk."

Pašlaik abi saimnieki mēģina kaķenīti pieradināt staigāt siksniņā, lai varētu ņemt sev līdzi. "Vasarā plānojam aizvest Izu uz laukiem, bet viss notiks pie siksniņas. Viņa tomēr ir dzīvokļa kaķis, nevar tā palaist pelēs." Izas mamma pie siksniņas staigājot neprotestēdama, viņas saimnieki kaķeni ņem pat līdzi uz Jūrmalu. "Mums pagaidām lieli pārgājieni nav bijuši, jo Iza pie siksniņas nav pieradusi. Viņai tā nav saprotama. Izvedām ārā, bet viņa nestaigā. Vienkārši apsēžas," skaidro Ilze.

Nemīl traukus

Stāstot par minča palaidnībām, Ilze smaida: Izai ir niķis — viņa gāž no galda nost glāzes. "Viņa ir saplēsusi jau ļoti daudz trauku. Sākumā, kamēr Iza bija maza, man likās, ka tas ir netīšām, pēc tam ievēroju, ka viņa apzināti ar ķepu nogrūž zemē glāzes." Otrs Izas niķis ilgu laiku bijis nagu asināšana pret paklāju, lai gan Izai ir sava mājiņa ar stabiņiem nagu asināšanai. Taču, kad saimnieki iegādājušies jaunu dīvānu, kaķene sākusi nagus asināt pret to. Tad gan Iza tiek apsaukta. "Vēl viņai patīk laistīties ar ūdeni — ar ķepu liet ārā ūdeni no dzeramā trauka. Nezinu, kādēļ viņa to dara. Tiklīdz ieleju svaigu ūdeni, viņa to izlej. Man tas ļoti nepatīk," nopūšas Ilze. "Ļaujam viņai gulēt gultā. Viņai gan ir savas mājiņas, taču viņa tās neatzīst. Iza ir kā dāma. Ja nāk ciemiņi, viņa mīl parunāties — vai nu šņāc, vai nu ņurd, vai murrā. Arī, kad es atnāku, viņa ar mani parunājas. Īsta personība.

Uz augšu