Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jaunu klientu piesaistīšanai bankas piedāvā arvien zemākus procentus un vilina ar pārfiCeļu satiksmes drošības direkcijaalīdzēt ietaupīt pat tūkstošiem latu. Tomēr daudziem tas neizdodas?– pirmā kredītiestāde ieslēgusi viņus gluži kā roku dzelžos.
Hipotekārā kredīta pārfinansēšana nozīmē to, ka banka saņem savu naudu pirms termiņa, bet pircējs atlikušo summu aizņemas no citas bankas, pārmaksājot mazāk.
Izdomā maksājumus
Patērētāju tiesību aizsardzības likums liedz prasīt procentus par agrāku naudas atmaksu. Taču, lai apietu prasību, bankas izdomājušas maksas pakalpojumus, kas aizņēmējiem ir obligāti, ja viņi vēlas pārkreditēties. Iekasē, piemēram, «komisiju par pirmstermiņa ķīlas atbrīvošanu», maksu par dokumentu noformēšanu u.c. Rezultātā, lai tiktu pie lētākā kredīta, nākas izdot simtus vai pat tūkstoti. Tā klientam vēlme saņemt izdevīgāku kredītu var ātri vien pāriet.
Patērētāju sargi saņem sūdzības
Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbinieki vairumā gadījumu nespēj palīdzēt šiem kredītņēmējiem, RB saka centra pārstāve Sanita Biksiniece. Centrā vērsušies seši klienti, kuriem pārkreditācija izmaksājusi 500 - 700 latu. Sūdzības bijušas par lielākajām Latvijas bankām, piemēram, par «DnB NORD Latvija» un «SEB Unibanku», un dažos atsevišķos gadījumos pieņemts lēmums, ka maksas iekasētas nepamatoti. Vienā reizē arī izdevies vienoties ar banku par ieturēto sodu procentu atdošanu.
Tomēr šādi precedenti daudz nedod, jo bankas var izdomāt jaunus, vēl slīpētākus formulējumus, lai iekasētu papildu maksu. S. Biksiniece uzsver: šobrīd iespējams apstrīdēt tikai tiešu procentu pieprasīšanu, bet banka var noteikt jebkādus citus maksājumus, piemēram, pārsimts latu par dokumentu pārrakstīšanu.
ES grib reglamentēt kreditēšanas lietas
Situāciju varētu labot vienīgi ES direktīva par hipotekāro kreditēšanu, ko šobrīd apspriež Briselē. Tajā sākotnēji bija plānots, ka bankas vispār nevarēs noteikt nekādus papildu maksājumus pārkreditācijas gadījumā. Tagad gan situācija mainījusies. Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts (TB/LNNK) RB teic, ka papildu maksājumus varēs noteikt, taču tiem visiem jābūt atrunātiem jau līguma slēgšanas brīdī.
Vienlaikus tiek gatavota arī direktīva par patēriņa kredītiem, kuras mērķis ir noteikt vienotu izsniegšanas kārtību visās dalībvalstīs. Šo direktīvu varētu pieņemt pusgada laikā, bet par hipotekāro kreditēšanu – mazliet vēlāk. Dokumenta pamatmērķis turklāt nav regulēt banku darbu, bet gan dot iespējas, meklējot izdevīgākus mājokļu kredītus, izmantot jebkuras dalībvalsts bankas pakalpojumus. Direktīvas ieviešot, to prasību iestrāde dalībvalstu likumos būtu obligāta. Skeptiskāks ir G. Krasta kolēģis Roberts Zīle, kurš uzskata, ka hipotekārās kreditēšanas direktīva ir vēl nesagatavots dokuments un diez vai tiks pieņemts.
Finanšu uzraugi – par kārtību
Tādējādi Latvijas kredīta ņēmēju cerības atbrīvoties no banku piekārtajām maksu un komisiju svaru bumbām ir samērā vājas, vismaz tuvākajā laikā.
Galvenās komercbanku darbību kontrolējošās iestādes – Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas – pārstāve Ieva Upleja gan atzīst RB, ka noteikti atbalstītu direktīvas ieviešanu, jo tas tikai veicinātu patērētāju uzticību Latvijas finanšu tirgum.
Mierinājumam var pateikt vienīgi to, ka pirms vairākiem gadiem, sākoties «hipotekārās kreditēšanas laikmetam» Latvijā, patērētāji bija vēl neaizsargātāki: vairākas komerciestādes neļāva atmaksāt aizdevumus pirms termiņa.
RB iesaka
Ja banka prasa procentus no pirms termiņa atmaksātās kredīta summas, prasība jāapstrīd Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
Pirms pārkreditācijas uzsākšanas vajag precīzi noskaidrot, kādi būs ar to saistītie pakalpojumi un cik par tiem jāmaksā.
Aprēķināt, vai jaunais piedāvājums ir tik izdevīgs, ka segs arī lielos pārkreditēšanas izdevumus, un pieņemt atbilstošu lēmumu.
Kredītlīgumā jāiekļauj nosacījumi, kas notiek pārkreditēšanas gadījumā.
Vērtējums
Vai atbalstāt banku augstās komisijas maksas pārkreditējoties?
PAR – ekonomists Uldis Osis:
– Tas ir bizness. Par dokumentu noformēšanu vairums banku prasa samaksu. Cits jautājums – cik tā ir liela. Nekādos likumos vai noteikumos tas nav atrunāts. Kurš gan var pateikt, kas ir samērīgi un kas – nav? Kas izspriedīs, vai par darbu jāņem 20 vai 200 latu? Klientam pašam jāizvērtē, kas ir izdevīgāk. Pat Hipotēku banka, kas pieder valstij, prasa zināmu samaksu par papildu pakalpojumiem. Ja ES vēlas paredzēt kaut kādus ierobežojumus, tas nebūtu pareizi. ES institūcijās tomēr joprojām ir daudz sociālisma daudzās lietās. Tirgū, kur ir brīva konkurence, un banku tirgū tāda ir, nevajadzētu tā darīt.
PRET – Eiropas Parlamenta deputāts Guntars Krasts:
– Bankas tādējādi nodrošinās pret riskiem, jo klienta aiziešana tām rada ekonomiskus zaudējumus. Taču tā atgūto naudu uzreiz atkal var izmantot. Papildu maksas pārkreditācijas gadījumā nav ekonomiski attaisnojamas. Nekādu papildu darbu banka neiegulda. Nauda kopumā ir kļuvusi lētāka, un šo apstākli jāļauj izmantot arī klientam. Pelnīt ar šādām situācijām – tas nav normāls bizness, tas ir monopolistu bizness. Jebkurām maksām ir jābūt precīzi noteiktām līgumā. Citādi tas ir tas pats vecais triks ar kabeļa ierakšanu – pieci metri maksā tik un tik tūkstošus. Ja saimniekam nepatīk, racējs atbild: «Tādas ir cenas.
Fakti
Dažu banku prasības pārkreditēšanās gadījumos:
«Hansabanka» – komisijas nauda par dokumentu sagatavošanu hipotēkas dzēšanai 30–50 latu apjomā un komisija par pārējo dokumentu sagatavošanu 500 latu apjomā.
«Parex» banka arī ietur komisijas maksu par pārkreditācijas darījuma formēšanu. Tās apmērs ir 1% no atlikušās kredīta summas, minimālā summa ir 300 latu, bet maksimālā – 1000 latu.
«DnB Nord banka» – komisijas maksa par kredīta saistību refinansēšanas dokumentācijas sagatavošanu un/vai izskatīšanu līdz 1% no neatmaksātās kredīta summas, mazākais – 200 latu.