/nginx/o/2018/07/14/9023742t1hf85e.jpg)
Lūdzu, pastāstiet par tādām diagnostikas metodēm kā Folla un Imago! Vai tās var uztvert nopietni? Ar ko abas atšķiras? Kā ar tām diagnosticē saslimšanas?
Nereti cilvēkam ir slikta pašsajūta – te ieduras sirdī, te spēki izsīkuši, bet analīzes un citi izmeklējumi izmaiņas neuzrāda. Ārsti sūta no viena kabineta uz citu, tiek tērēts laiks un līdzekļi, bet diagnozes un rezultātu nav. Izrakstītās zāles visbiežāk nepalīdz vai sniedz īslaicīgu atvieglojumu. Ko darīt? Meklēt zīlniekus vai citus gudriniekus, kas sola nekavējoties atbrīvot no visām kaitēm (tāpēc vēl kritiskāk jāizturas pret šādām reklāmām), vai varbūt izmēģināt netradicionālās medicīnas diagnostikas metodes, kas pārbauda ne vien atsevišķa orgāna, bet arī visa organisma stāvokli? Tādas metodes ir vairākas – ne tikai Folla un Imago, bet arī iridodiagnostika (nosaka saslimšanas pēc acs varavīksnenes stāvokļa), datordiagnostika, kura ir līdzīga Folla izstrādātajai metodei, biorezonanses metode un citas. Mūsu valstī tās nav tradicionālas, tomēr balstās uz nopietniem zinātniskiem pētījumiem, un šeit nav ne vēsts no mistikas vai šarlatānisma.
Folla diagnostika
Vācu ārsts Reinhards Folls radījis metodi, kura apvieno Ķīnas akupunktūras un modernās elektronikas iespējas. Tā pamatojas uz atklājumu, ka visi procesi, kas notiek cilvēka ķermenī, ir enerģētiski. Lai diagnosticētu saslimšanu, izmanto Ķīnas klasiskās medicīnas zināšanas par meridiāniem jeb enerģijas plūsmas ceļiem, pa kuriem tā nonāk uz ikvienu ķermeņa daļu. Meridiāni ietekmē cits citu, bet katrs ir saistīts ar savu organisma sistēmu. Kā zināms, Austrumu medicīna uzskata, ka cilvēka organisms ir vienots veselums, ko nevar apskatīt atsevišķi, proti, atdalīt saslimušo orgānu no pārējiem, jo visi notiekošie procesi ir savstarpēji saistīti. Tie ietekmē cits citu – pozitīvi vai negatīvi. Kamēr neatrod saslimšanas cēloni, atsevišķu orgānu ārstēšana bieži vien nedod vēlamos rezultātus, jo tikai viens nevar būt norobežoti slims, tas taču gan ņem enerģiju, gan ar to dalās. Piemēram, ja ir vāja sirds, tā visdrīzāk ņem enerģiju no aknām un dod to liesai. Ja palīdz aknām, lai tās sūtītu vairāk enerģijas, un gādā, lai liesa strādātu normālā režīmā, sirds lielākoties atveseļojas.
Ar šo diagnostiku slimību var atklāt daudz ātrāk, nekā to uzrāda laboratoriskie vai citi tradicionālās medicīnas izmeklējumi, jo, redzot enerģijas plūsmas traucējumus organismā, kas ilgstošā laika periodā izraisa saslimšanas, laikus var novērst arī attiecīgo orgānu funkcionālos traucējumus, kas vēl nav attīstījušies slimībā, proti, kamēr vēl cilvēkam nav radušies nopietni sarežģījumi, smagi simptomi. Ar šo diagnostiku var noteikt arī vielas, kuras cilvēkam izraisa alerģiju, kā arī nepieciešamības gadījumā ieteikt individuālo diētu. Pēc izmeklējumiem ir iespējams kopā ar ārstu risināt veselības sarežģījumus, turklāt ar dabas līdzekļiem, un pēc laika pārbaudīt, cik efektīvi tie iedarbojas.
Imago diagnostika
Šī diagnostika balstās uz pētījumiem, ka viss dzīvais uz mūsu planētas izstaro noteiktus viļņus. Proti, tādi ir katrai molekulai, šūnai (gan veselai, gan bojātai vai atmirušai), slimam orgānam un arī ārstniecības līdzekļiem. Ir izstrādāta tehnoloģija, kā ar datoru atpazīt un analizēt šo viļņu svārstības, tātad arī novērtēt katra orgāna stāvokli un noteikt iespējamo traucējumu cēloņus. Datora ekrānā var redzēt pētāmos objektus un dažādus krāsainus punktus, kas apzīmē noteiktu patoloģisko procesu attīstību. Šīs metodes izgudrotāji apgalvo, ka tā var noteikt slimības cēloni līdz pat šūnu līmenim, turklāt ļoti agrā stadijā, jo, piemēram, sirds un asinsvadu sistēmas un pat ļaundabīgās saslimšanas nevar atklāt ar ultraskaņu, rentgenu, datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, kamēr ir skartas tikai dažas šūnas vai nelielas to grupas. Ja pastāv pat tikai konkrētas slimības varbūtība, tad paveras arī iespējas nepieļaut tās sākšanos.
Datorā ir ievadītas programmas, kas veic dažādas analīzes, piemēram, nosaka patoloģisko mikroorganismu (vīrusu, baktēriju, sēnīšu) klātbūtni organismā, konstatē visu veidu parazītus, par kuriem cilvēks parasti pat nenojauš, lai gan bieži vien tie ir daudzu nopietnu saslimšanu patiesais cēlonis. Datora atmiņā ir ievadīti arī daudzu ārstniecības augu, homeopātisko līdzekļu, uztura bagātinātāju, bioloģiski aktīvo vielu attiecīgie viļņi. Atklājot patoloģijas un to viļņu raksturojumu, var piemeklēt atbilstošākos ārstniecības līdzekļus.
Praktiski veselie un hroniski slimie
Ārsti novērojuši, ka cilvēkus var nosacīti iedalīt divās grupās. Vieni bieži slimo, regulāri apmeklē ārstus, perfekti orientējas savās kaitēs, zina visu par ārstēšanu un katru stāvokļa paasinājumu uztver dramatiski. Šie pacienti tik pārliecinoši un izsmeļoši spēj stāstīt par konkrētām sūdzībām, ka ārsts izraksta recepti, pat īsti neiedziļinoties notikumu gaitā un attīstībā. Taisnību sakot, daļa no viņiem sirgst ar psihosomatiskām slimībām vai depresiju, kas dažkārt attīstās uz citu saslimšanu fona (no astmas līdz pat ļaundabīgiem procesiem), proti, slimība norit slēpti.
Otri, kurus varētu saukt par praktiski veseliem, parasti neslimo un lepojas ar to, viņi neapmeklē ģimenes ārstu un pat nezina, kur atrodas tuvākā poliklīnika. Viņus gribas apskaust par labo veselības stāvokli.
Tomēr ārstu praksē novēro paradoksālu likumsakarību – tie, kuri bieži slimo, dzīvo ilgāk. Mūsdienu medicīna spēj vismaz daļēji tikt galā pat ar hroniskām saslimšanām, ja vien tām laikus ir uzstādīta diagnoze. Tie, kuri neslimo, lielākoties netiek arī izmeklēti, tāpēc bieži vien mirst no tādām slimībām kā insults, infarkts un citām nopietnām kaitēm, kurām ne vienmēr ir tik izteikti simptomi, lai praktiski veselais cilvēks dotos pie ārsta. Nereti slimība jau ir tik ielaista, ka var tikai atvieglot pacienta ciešanas. Tāpēc ieteicamas ir tās izmeklēšanas, kas orientētas uz patoloģiskiem procesiem organismā, kamēr saslimšana vēl nav sākusies. Reizi gadā tādu iziet būtu ieteicams ikvienam. Izmeklēšanas cenas svārstās no 10 līdz 20 latiem.