Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laulātie arvien biežāk slēdz līgumus par mantas piederību. Tā ir iespēja nosargāt īpašumu iespējamas šķiršanās gadījumā, kā arī noteikt precīzas mantiskās attiecības laulības laikā. Tātad - kopš 1993. gada 1. septembra, kad tika atjaunots Civillikums, var slēgt arī laulības līgumus.
Risks pastāv
«Laulības līgumu var slēgt gan pirms, gan pēc laulībām. Tomēr arī šis līgums ir laimes spēle, tāpat kā laulātā drauga izvēle. Tā līguma forma, kas ir izdevīga šobrīd, var kļūt par īstām lamatām pēc vairākiem gadiem,» skaidro zvērināta notāre Sandra Jakušenoka.
Laulātie var izvēlēties likumiskās mantiskās attiecības vai arī slēgt laulības līgumu. Ekonomisks risks pastāv jebkurā gadījumā, jo mantas vērtība var gan augt, gan kristies.
Ja līgums nav noslēgts, laulības laikā iegādāto šķiroties dala uz pusēm. Ja tiesas ceļā viens vai otrs laulātais var pierādīt, ka viņa ieguldījums ir lielāks, mantu dala atkarībā no katra ieguldījuma. Netiek dalīts īpašums, ko viens no laulātajiem ir saņēmis bez atlīdzības - kā dāvinājumu vai mantojumu.
Laulības līgums bieži tiek slēgts, ja uz pēdām min kreditori vai vienam no laulātajiem draud mantas konfiskācija.
Šādos gadījumos visu mantu parasti noraksta uz otra laulātā vārda un laulība tiek šķirta - protams, fiktīvi. Tas ir ļoti riskants solis, jo šādi «apdāvināts» šķirtenis var sagādāt smagu vilšanos - nozust ar visu. Cilvēks paliek kā pie sasistas siles - izputināts; kreditori min uz pēdām, un arī ģimene izpostīta.
Otrs laulības līguma slēgšanas iemesls ir nodrošināšanās pret ilgstošu mantas dalīšanu iespējamas šķiršanās gadījumā. Ja nav līguma un pāris šķiras, cilvēki dažkārt gadiem ilgi nevar sadalīt mantu, jo ir grūti pierādīt, kam pieder tās vai citas lietas.
Laulības līgumu veidi
Par mantas šķirtību – sadalīta pilnīgi visa laulāto manta.
Ja viens no laulātajiem nestrādā, bet audzina bērnus, viņš nevar pierādīt savu materiālo ieguldījumu ģimenes labklājības celšanā un nevar pretendēt uz savu mantas daļu.
Par mantas kopību - pilnīgi viss, izņemot atsevišķo mantu, pieder abiem laulātajiem (pat ja vienam ir lielāki ienākumi).
Tas, protams, ir liels uzticības apliecinājums, taču šajā gadījumā ir vājāka aizsardzība pret kreditoriem. Ja vienam no dzīvesbiedriem ir parādi, tos attiecina uz visu mantu - arī pirms laulībām iegādāto.
Šajā līgumā var paredzēt katra laulātā mantas daļu. Mantas kopībā ietilpstošais īpašums laulības šķiršanas gadījumā var tikt sadalīts gan vienādās daļās, gan vienam no laulātajiem paredzot lielāku mantas daļu.
Mantas šķirtība
Visbiežāk laulātie slēdz līgumus tieši par mantas šķirtību. Proti, tas, kas katram pieder, šķiroties viņam arī paliek. Piemēram, ja dzīvoklis reģistrēts uz vīra vārda, sieva uz to nevar pretendēt pat tad, ja viņa to pirkusi par savu naudu. Ja ir noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību, arī kopdzīves laikā katrs ar savu mantu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, neprasot otra laulātā piekrišanu.
Līgumu par laulāto mantas šķirtību parasti slēdz turīgi cilvēki. Bērni un ģimenes saimniecība tad katram jāuztur samērā ar savu mantu.
Nekustamais īpašums, kas ierakstīts zemesgrāmatā uz viena laulātā vārda, šķiršanās gadījumā viņam arī paliks. Ja šis īpašums ir iegādāts uz kredīta, kas ticis apmaksāts kopīgiem spēkiem, otram laulātajam ir jāpierāda savs ieguldījums kredīta dzēšanā, lai varētu atgūt otra īpašumā ieguldīto naudu.
Kā rīkoties?
Līgumu var slēgt jau pirms laulāšanās, un tad tas būs spēkā ar laulības noslēgšanas brīdi, gan arī laulības laikā.
Kad pie notāra noslēgts laulības līgums, laulātie to reģistrē Laulāto mantisko attiecību reģistrā. To, kas attiecas uz nekustamo īpašumu – zemesgrāmatā.
Kamēr līgums nav reģistrēts, tas ir spēkā tikai starp pašiem laulātajiem un neattiecas uz trešajām personām.
Pēc līguma reģistrēšanas Laulāto mantisko attiecību reģistrā to publiski izziņo laikrakstā «Latvijas Vēstnesis».
Mantošanas tiesības
Laulības līgums par mantas šķirtību ietekmē arī mantošanas tiesības. Ja viens no laulātajiem miris un viņam ir piederējis nekustamais īpašums, otrs laulātais nevar pretendēt uz savu daļu šā īpašuma. Ja līguma nav, otram laulātajam pienākas puse no īpašuma, bet otra puse tiek sadalīta vienādās daļās starp pārējiem tiešajiem mantiniekiem un laulāto.
Lietišķa darījuma emocionālā puse
«Protams, laulības līgumam ir ne vien juridiskā, bet arī emocionālā puse. Nereti gadās, ka pie notāra ierodas topošā jaunā ģimene, taču potenciālās kopīgās mantas dalīšana noved pie attiecību sabrukuma. Jāuzsver, ka laulības līgumu nevajag uztvert kā neuzticēšanos, bet gan - nodrošināšanos. Katra jaunā ģimene cer, ka izdosies laimīgi nodzīvot mūžu kopā. Ja nu tomēr dzīvē gadās citādi, ir taču daudz patīkamāk, ja nav jāpiedzīvo ilgs un nepatīkams tiesas process, lai varētu atgūt savu mantu,» norāda zvērinātā notāre Sandra Jakušenoka.