Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9034697t1h44dc.jpg)
Izrādās, ja grib dziļu un veselīgu miegu, spilvenam jābūt pusdūnu, segai – dūnu. Spalvas dod zināmu atsperīgumu, bet dūnas zem segas palīdz uzturēt nepieciešamo mikroklimatu, siltumu ieskaitot. Austrijā pēc gandrīz 20 dūnu izstrādājumu firmu bankrota palikušas tikai divas. Turpretim Daugavpils rajona Dubnas pagastā SIA «ARD» no zosu un pīļu spalvām un dūnām ražo arvien vairāk segu un spilvenu.
«Mēs ražojam triju veidu produkciju – spalvu, pusdūnu un dūnu,» stāsta firmas «ARD» valdes loceklis Ivans Dragūns. «Īsta dūnu sega skaitās tad, ja tajā ir ne mazāk par 90 procentiem dūnu un līdz 10 procentiem sīkspalvu un dūnveida spalvu. Spalvu spilvenā ir līdz 10 procentiem dūnu un 90 procenti sīkspalvu, pusdūnu spilvenā – 35 procenti dūnu un 65 procenti dūnveida spalvu un sīkspalvu.»
Šobrīd vidēji mēnesī Dubnā izgatavo 1000 – 1200 spilvenu un 100 – 200 segu. Daudzuma svārstības atkarīgas no pasūtījumu skaita. Dūnu produkciju var iegādāties Rīgā, Daugavpilī, Valmierā, Rēzeknē, Ventspilī, Talsos, Madonā, Cēsīs, Tukumā, Salaspilī. Daļa ražojumu aiziet uz Igauniju.
Ražotāja cenas ir ļoti pieņemamas: segai – no 10 līdz 60 latiem, spilvenam – no diviem līdz 30 latiem. Protams, veikali uzliek savus uzcenojumus, bet pircējam ir izvēle. Cena atkarīga gan no izstrādājuma izmēra, gan pildījuma, gan auduma. Piemēram, segas ir ne vien dažāda lieluma, bet arī dažāda biezuma – plānākās domātas vasaras, rudens un pavasara mēnešiem, biezākās – ziemas laikam.
I. Dragūns skaidro: «Dūnu segām un spilveniem nepieciešami speciāli audumi, kas nelaiž cauri sīkās spalviņas. Mēs iepērkam tikai augstvērtīgus audumus – no Austrijas firmas «HETEL» un Vācijas firmas «SANDERS». Esam gandarīti, ka Latvijā arvien vairāk cilvēku novērtē augstvērtīgu gultas piederumu nepieciešamību. Vācijas iedzīvotāji jau gadiem ilgi kopj un augstā godā tur gulēšanas kultūru. Nu arī citas valstis, Latviju ieskaitot, vairāk sāk pievērsties dabiskajiem materiāliem, kas no veselības viedokļa ievērojami pārspēj mākslīgos.»
Lai firma varētu normāli strādāt, tai dienā vajag aptuveni 100 kilogramu spalvu un dūnu. Tas nozīmē, ka dienā būtu jānokauj, piemēram, 500 zosis. Mēnesī – 10 000 zosu, gadā – 120 000 zosu. Tādu daudzumu mūsu valsts putnkopji nespēj nodrošināt, tāpēc spalvas un dūnas – augstas kvalitātes izejmateriālu – nākas ievest no ārzemēm.
«Protams, žēl, ka tā, taču gausties nedrīkstam,» saka Dubnas ražotnes saimnieks. «Lieta tā, ka spalvu un dūnu šķirošana, mazgāšana un žāvēšana ir sarežģīts darbs, un šajā procesā tiek atšķirta ceturtā daļa, reizēm pat 30 procentu nevajadzīgā materiāla. Mēs ievedam jau sašķirotas un izmazgātas spalvas un dūnas, taču, lai mūsu izstrādājumu kvalitāte būtu visaugstākā, tās izlaižam caur savu atputekļošanas mašīnu.»