14. sērija. Jaunās vēsmas un jaunie aprēķini

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFI

Nacionālās partiju īpatnības. 4. sērija

Uz brīdi jaunu partiju dibināšanas vilnis pierimst, lai ar jaunu sparu atsāktos 2004. gadā: uz partijas Tautas mantojums bāzes tiek izveidota Tēvzemes savienība (priekšsēdētājs – Mārtiņš Draudiņš, kurš Satversmes tiesā izcīnījis strādājošajiem pensionāriem tiesības saņemt pensiju pilnā apmērā), politiskā apvienība Par brīvību, sociālo taisnīgumu un vienlīdzību apvienojas ar Jurija Žuravļova vadīto Sociāldemokrātiskās labklājības partiju, dibinot apvienību Dzimtene, Rīgas vicemēra Sergeja Dolgopolova vadītā sabiedriskā organizācija Cita politika pārveidojas par partiju Jaunā politika, pēc tam pārdēvējoties par Jauno centru, visbeidzot miljonārs Valdis Kalnozols un bijušais Rīgas domes Finanšu departamenta direktors Raimonds Krūmiņš izveido partiju Latvijas kalve (tiesa, pirmais no viņiem pēc caurkrišanas vēlēšanās atskārst arī to, ka viņa politiskās aizraušanās laikā paša vārdā nosauktā būvkompānija svešās rokās pamatīgi izsaimniekota).

Turklāt, gadiem ejot, jaunu partiju radītāji apķeras arī par nepieciešamību meklēt vienai vai otrai sabiedrības daļai tīkamas un simpātiskas idejas. Tā, piemēram, kad 1997. gada oktobrī parādās ideja, ka vajadzētu veidot vēl kādu jaunu partiju, sākotnēji tiek runāts par idejas autoriem – gados jauniem un turīgiem uzņēmējiem. Kad 1998. gada sākumā parādās Jaunā partija, jau tiek runāts par politisko spēku, kas nevis šķelšot, bet vienošot – te ir gan Raimonds Pauls (kurš sakās izvēlējies šo partiju, jo tieši šeit darbošoties jaunās paaudzes politiķi, bet vēlāk pārmūk uz Tautas partiju) un vēlākais Jaunā laika kauna traips – ķirurgs Āris Auders, gan Silvija Dreimane, Jānis Peters, Jānis Āboltiņš, Jānis Zaržeckis un, protams, toreizējais jaunais biznesmenis Ainārs Šlesers.

Taču izrādās, ka citu vienošanas vietā partijas vadība šķeļas pati, 2000. gadā A. Šleseram sakašķējoties ar Ingrīdu Ūdri un S. Dreimani, pēc tam par partijas tēla graušanu izslēdzot Aivaru Markotu, bet vēl pēc tam no partijas priekšsēdētāja posteņa atkāpjoties R. Paulam. Un… nekas: lai gan jau iepriekš vēl viena «staigātāja» Andra Saulīša un citu kungu izpildījumā kristīgā ideja jau pavalkāta, 2001. gada sākumā partija tiek pārdēvēta par Jau¬no kristīgo par¬ti¬ju, tās vadībai lielā vienprātībā nolemjot vienošanas vietā tagad pievērsties kristīgajām vērtībām un par partijas priekšsēdētāju ievēlot mācītāju Gunti Dišleru. Savukārt 2002. gada martā jau tiek paziņots, ka tiekot dibināta pilnīgi jauna, uz kristīgām vērtībām balstīta Latvijas Pirmā partija, kuras priekšgalā būšot mācītāji Ēriks Jēkabsons (vēlāk vīlies partijā un to pametis), Jānis Šmits un Ainārs Baštiks, ministrs un kādreizējāis Jaunās partijas „pelēkais kardināls” Jānis Krūmiņš, izbijušais Latvijas krājbankas prezidents Arnolds Laksa (vēlāk tāpat pametis partiju) un J. Peters, kā arī, protams, A. Šlesers…

Nelaime ar visiem šiem jaunu un jaunu partiju rašanās procesiem ir tikai viena: kā rada ANO Attīstības aģentūras tautas attīstītības pētījumi, starp 1988. un 1991.gadu, kad Latvijas Tautas frontē bija 250 tūkstoši biedru un atdzima liels skaits citu organizāciju, 54% Latvijas iedzīvotāju apliecināja, ka piedalās kādas sabiedriskās organizācijas darbā. 1995. gadā šis skaitlis bija samazinājies jau līdz 20% (rēķinot arī arodbiedrību biedrus), savukārt 2001. gadā savu darbību kādā nevalstiskajā organizācijā, tostarp partijā apliecināja tikai 6% Latvijas iedzīvotāju.

Ielauzumam
Latvijas politiskie nelaiķi: oficiāli likvidētās partijas

Latvijas Kristīgo demokrātu savienība
Reģistrēta 05.03.1993.
Likvidēta 28.06.1997.

Latviešu partija
Reģistrēta 10.03.1993.
15.02.2006. uzsākts likvidācijas process.

Latvijas Sociāldemokrātiskā partija
Reģistrēta 22.03.1993.
Likvidēta 29.05.1999.

Latvijas Liberālā partija
Reģistrēta 26.03.1993.
Likvidēta 15.01.2001.

Latvijas Demokrātiskā partija
Reģistrēta 20.09.1993.
Likvidēta 09.03.2005.

Latviešu Neatkarības partija
Reģistrēta 29.10.1993.
Likvidēta 18.01.1998.

Latgales Demokrātiskā partija
Reģistrēta 28.03.1994.
Likvidēta 29.05.1999.

Pretkomunistu apvienība
Reģistrēta 12.05.1994.
Likvidēta 06.03.2003.

Maznodrošināto politiskā apvienība
Reģistrēta 08.09.1994.
Likvidēta 27.09.1997.

Partija Tautas kustība Latvijai (Zīgerista partija)
Reģistrēta 02.12.1994.
Likvidēta 22.06.2005.

Latvijas Krievu pilsoņu partija
Reģistrēta 15.01.1995.
Likvidēta 29.08.2001.

Latvijas apkrāpto cilvēku aizstāvības partija Taisnība
Reģistrēta 27.03.1995.
Likvidēta 11.01.1997.

Vienotā tautas partija Sadraudzība
Reģistrēta 06.09.1995.
Likvidēta 25.11.2003.

Kristīgā tautas partija
Reģistrēta 02.05.1996.
Likvidēta 28.06.1997.

Latvijas Konservatīvā savienība
Reģistrēta 03.01.1997.
Likvidēta 05.06.2003.

Nacionālā progresa partija
Reģistrēta 16.01.1997.
Likvidēta 06.05.2003.

Latvijas Nacionālā reformu partija
Reģistrēta 07.07.1997.
Likvidēta 17.05.2005.

Nacionālā savienība Namejs
Reģistrēta 04.02.1998.
Likvidēta 20.04.2005.

Jaunā Kristīgā partija
Reģistrēta 16.04.1998.
13.12.2005. uzsākts likvidācijas process.

Latvijas Sociāldemokrātu apvienība
Reģistrēta 26.05.1998.
Likvidēta 25.08.1999.

Latvijas Leiboristu partija
Reģistrēta 07.04.1994.
Likvidēta 03.07.1995.

Apvienība Ziemeļkurzeme
Reģistrēta 07.04.1994.
Likvidēta 03.07.1995.

Daugavpils patriotiskā partija Cerība
Reģistrēta 04.04.1994.
Likvidēta 03.07.1995.

Tautsaimnieku politiskā apvienība
Reģistrēta 28.03.1994.
Likvidēta 29.11.1996.

Latvijas Tautas nacionālsociālā savienība
Reģistrēta 24.09.1993.
Likvidēta 03.07.1995.

Brīvā pilsoņu konservatīvā partija
Reģistrēta 22.04.1993.
Likvidēta 03.07.1995.

Latvijas Jaunatnes progresa savienība
Reģistrēta 26.03.1993.
Likvidēta 12.12.1996.

Latvijas Nacionāli konservatīvo politisko organizāciju apvienība Tēvzemei un Brīvībai
Reģistrēta 18.08.1993.
Likvidēta 03.02.1995.

Latviešu kristīgi nacionālā savienība
Reģistrēta 19.03.1993.
Likvidēta 03.07.1995.

18.novembra savienība
Reģistrēta 01.03.1993.
Likvidēta 03.02.1995.

Latvijas Nacionālā apvienība Tēvzeme
Reģistrēta 08.02.1993.
Likvidēta 03.02.1995.

Latvijas Nacionāli konservatīvā partija LNNK
Reģistrēta 08.02.1993.
Likvidēta 01.07.1997.

Apvienība Tēvzemei un Brīvībai
Reģistrēta 03.02.1995.
Likvidēta 01.07.1997.

Demokrātiskā partija
Reģistrēta 19.03.1993.
Likvidēta 20.09.1993.

Politiskā apvienība Centrs
Reģistrēta 06.02.2002.
Likvidēta 26.11.2002.

Partija Latvijas brīvībai
Reģistrēta 07.05.2002.
Likvidēta 29.09.2005.

Brīvības partija
Reģistrēta 18.06.2002.
Likvidēta 05.05.2006.

Progresīvā centriskā partija
Reģistrēta 16.07.2002.
Likvidēta 31.08.2005.

Mūsdienu Latvijas vēstures seriāla jaunākās sērijas katru nedēļu lasāmas žurnālā ŽZL.

Turpmāk vēl...

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu