Bērna raksturs top mammas puncī

Pasaules reliģijas pauž uzskatu, ka cilvēkbērns aizsākas brīdī, kad sāk dalīties apaugļotā olšūna. Nu pie līdzīgiem secinājumiem nonāk arī modernā medicīna. Ar mūsdienīgu aparatūru ir izdevies nofotografēt tikai dažas stundas vecu, dalīties sākušu olšūnu, kas izstaro ap sevi īpašu auru. Tātad tur jau ir kaut kas, ko dažreiz apzīmē arī ar vārdu «dvēsele».

«Bērna raksturs un pasaules uztvere sāk veidoties jau pašās pirmajās viņa eksistences dienās. Liela nozīme ir emocijām, ko sieviete izjūt, uzzinot par grūtniecību. Pierādīts, ka no 16 nedēļu vecuma bērniņš dzird apkārtējos trokšņus. Viņam patīk Vivaldi un Mocarta mūzika, bet, atskaņojot Brāmsu vai Bēthovenu, izjūtas ir pretējas. Visnegatīvāk bērns reaģē uz rokmūziku un vecāku ķildīgajām sarunām. Par to liecina paātrināti augļa sirdspuksti,» savos novērojumos dalās Krievijas psihoterapeite Natālija Grafina.

Saglabāt vai...

Pirmā nozīmīgā ziņa no ārpasaules vēl tikai šūnu kamolam (apmēram 5–6 nedēļas vecam embrijam) ir brīdis, kad sieviete uzzina, ka ir stāvoklī. Ģimenes psihoterapeite Vita Kārkliņa norāda, ka šoks un neziņa par nākotni šādā brīdī pārņem ikvienu sievieti. Pat tad, ja grūtniecība ir iepriekš plānota un ilgi gaidīta. Izjūtas, kas dominē šajā brīdī, ir ļoti svarīgas.

Ja grūtniecība nav vēlama un pirmās emocijas, ko mamma neapzināti sūta bērnam, ir šaubas, uztraukums, pat bailes, tad nākotnē, iespējams, tāds «negaidīts» mazulis visiem centīsies uzkrītoši apliecināt, ka viņš ir vislabākais, vislieliskākais... Bērns joprojām mēģinās pierādīt, ka ir tā vērts, lai dzīvotu.

Tipiska ir situācija, kad sieviete, uzzinot par grūtniecību, ir nepatīkami pārsteigta, bet, aprunājoties ar bērna tēvu, abi nolemj mazuli saglabāt. Kā tas ietekmē bērna raksturu? Pieaudzis viņš spēlēs attiecību spēli «mīli mani — nemīli mani». Proti, viņš nemitīgi provocēs vecākus, tajā pašā laikā uzstājot, lai viņu nesavtīgi mīl.

Iespējams, ka mamma tomēr izvēlas abortu. Ja drīz vien pēc tā iestājas nākamā grūtniecība, tad šis bērns visu savu dzīvi var just neizskaidrojamas bailes no nāves, asinīm un pārlieku uztraukumu par savu veselību. Kā to skaidro prenatālās psiholoģijas speciālisti? Ir pieņēmums, ka sievietes organismā saglabājas informācija par izdarīto abortu, kas tālāk tiek nodota nākamajam bērnam.

Vēl viena situācija: sieviete izšķiras par abortu, bet pēdējā brīdī pārdomā. Sekas var būt līdzīgas. Proti, atrodoties mammas puncī, bērniņš ir guvis skarbu mācību: vienīgais tuvais cilvēks ir gribējis no viņa atbrīvoties.

Ir daudz pētījumu par gribēto un negribēto bērnu psiholoģiju. Negribētie mazuļi kopš dzimšanas izjūt zināmas psihiskas sāpes, kas izpaužas kā destruktīva rīcība pret apkārtējiem, antisociāla uzvedība, mazvērtības kompleksi, hroniskas psihosomatiskas slimības. Iespējams, šāds bērns neapzināti izdara apkārtējiem ko tādu, lai tie viņu atgrūstu, nosodītu un pazemotu. Jau no pirmā mirkļa gaidītie bērni dzīvē ir veselīgāki, labāk prot veidot attiecības un risināt krīzes situācijas.

Puika vai meitene

Mūsdienu medicīna dod iespēju vecākiem jau krietnu laiku pirms dzimšanas uzzināt, kāda dzimuma bērns gaidāms. Vita Krastiņa saka, ka tas ir pozitīvi, jo palīdz topošajiem vecākiem personiskāk uztvert gaidāmo bēbīti — ar viņu sarunāties, pat saukt vārdā.

Ja nu ir gaidīts puika, bet piedzimst meitene? Tad, iespējams, viņa var justies vainīga par to, ka nav īstenojusi vecāku sapni. Iespējams, ka meita izvēlēsies vīrišķīgu profesiju vai hobiju. Savukārt negaidīts puika var kļūt sievišķīgs. Principā maigums, iejūtība un sapratne nav sliktākās īpašības. Tomēr situācijā, kad vīrietim būs jābūt izlēmīgam, drosmīgam vai pat agresīvam, šāds cilvēks var izrādīties rīcības nespējīgs.

Psihoterapeite uzsver, ka šādas īpašības, protams, var būt ne tikai iedzimtas, bet arī vecāku uzvedības rezultāts. Tāpēc jāsaprot, ka katrs bērns nāk ar savu misiju, un nevajag gaidīt no viņa neiespējamo.