Braže komentē Izraēlas triecienus Irānai (9)

Protams, Irāna Izraēlai nepaliks atbildi parādā, taču pagaidām nav paredzams, kāda šī atbilde būs, sacīja ministre.

Ņemot vērā, ka Izraēlas uzbrukums izskatās labi sagatavots un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu solījis, ka tas turpināsies, situācija Tuvajos Austrumos nekļūs vieglāka vai mazāk spraiga, prognozēja Braže.

Viņa piebilda, ka ASV ir noraidījusi savu iesaisti šajos triecienos un patlaban koncentrējas uz savu pilsoņu evakuāciju prom no apdraudētajām teritorijām. Arī Latvija domājot, ko darīt ar Izraēlā izvietoto diplomātisko sastāvu. Latvijas vēstnieks Izraēlā patlaban atrodas Latvijā, bet Irānā ir reģistrēti tikai trīs Latvijas valstspiederīgie, no kuriem nekādas ziņas pagaidām nav saņemtas, pavēstīja Braže.

No Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā pieejamās informācijas izriet, ka Latvijas vēstnieks Irānā rezidē Turcijā.

"Šobrīd, pēc informācijas no [Izraēlas] vēstniecības, situācija ir mierīga, [nav] nekādas panikas, visi dara savas lietas, kas jādara. Piektdienas arī ir citādas dienas Izraēlā," stāstīja Braže, piebilstot, ka šodienas gaitā tiks vērtēts, vai evakuēt Latvijas vēstniecības darbiniekus no Izraēlas. Tas gan neesot īpaši vienkārši, ņemot vērā, ka Izraēlas gaisa telpa ir slēgta.

Kā ziņots, Izraēla naktī uz piektdienu veikusi triecienus Irānas kodolobjektiem un citiem militārajiem mērķiem, paziņoja Izraēlas amatpersonas.

Domājams, ka Izraēlas triecienos nogalināts Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks Mohammads Bageri un augsta ranga kodolzinātnieki, žurnālistiem sacīja avots Izraēlas drošības struktūrās, kas vēlējās palikt anonīms.

Irānas valsts televīzija ziņoja, ka starp nogalinātajiem ir Irānas Revolucionārās gvardes komandieris Hoseins Salami un bijušais Irānas Atomenerģijas organizācijas vadītājs Fereiduns Abasi, kā arī kodolzinātnieks Mohammads Mehdi Tehranči.

Televīzija vēstīja, ka Irānas galvaspilsētā Teherānā bija dzirdami sprādzieni un izcēlies ugunsgrēks Irānas Revolucionārās gvardes štābā.

Televīzija ziņoja arī par sprādzieniem Natanzā 225 kilometrus uz dienvidiem no Teherānas. Tur atrodas kodolobjekts ar urāna bagātināšanas centrifūgām.

Izraēlas armijas amatpersona paziņojusi, ka triecieni ir vērsti "pret Irānas kodolprogrammu un citiem militāriem mērķiem", vēsta raidorganizācija BBC, neminot amatpersonas vārdu. Amatpersona norādījusi, ka veikti vairāki desmiti triecienu dažādos valsts reģionos.

Triecieni vērsti pret tāla darbības rādiusa raķetēm un mērķiem, kas saistīti ar kodolprogrammu, piebildusi amatpersona.

Vēlāk Izraēlas premjerministrs Netanjahu publiskoja paziņojumu, kurā teikts, ka Izraēla sākusi "mērķtiecīgu militāru operāciju, lai novērstu Irānas draudus Izraēlas izdzīvošanai".

"Šī operācija turpināsies tik daudz dienu, cik būs nepieciešams," norādījis Netanjahu.

"Pēdējos mēnešos Irāna ir spērusi soļus, kādus tā nekad iepriekš nav spērusi, lai bagātināto urānu izmantotu kā ieroci. Ja Irāna netiks apturēta, tā ļoti īsā laikā varētu izgatavot kodolieroci. Tas varētu notikt gada laikā. Tas varētu notikt dažu mēnešu laikā, mazāk nekā gada laikā," teikts Izraēlas premjera paziņojumā.

"Tie ir nepārprotami un esoši draudi Izraēlas izdzīvošanai," uzsvēris Netanjahu.

Izraēlas aizsardzības ministra Izraēla Kaca paziņojumā triecieni nosaukti par preventīviem, kā arī brīdināts, ka pēc Izraēlas triecieniem Irānai ir gaidāmi triecieni Izraēlai, kuros tiks izmantotas raķetes un droni, tādēļ visā Izraēlā tiek izsludināts ārkārtējais stāvoklis.

Izraēla, Irāna un tās kaimiņvalsts Irāka slēgušās savas gaisa telpas aviosatiksmei.

ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka Savienotās Valstis nav iesaistītas Izraēlas triecienos Irānai un brīdināja Irānu nevērsties pret ASV interesēm vai personālu.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi.

Jau kādu laiku tika izteikti pieņēmumi, ka Izraēla gatavojas dot triecienu Irānas kodolobjektiem.

Jau vēstīts, ka Teherāna ceturtdien paziņoja par plāniem būvēt jaunu urāna bagātināšanas rūpnīcu, kas būs jau trešā Irānā.

Ar šādu paziņojumu Teherāna nāca klajā pēc Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) tajā pašā dienā pieņemtās rezolūcijas, kurā Irāna nosodīta par saistību neievērošanu. Rezolūcijā Teherāna brīdināta, ka IAEA apsver lietas nodošanu izskatīšanai ANO Drošības padomē.

Aģentūra norādīja, ka Teherāna gadiem ilgi atteikusies deklarēt savas iepriekšējās kodoldarbības, un IAEA inspektori nedeklarētos objektos atklājuši urāna pēdas un citus aizdomīgus pierādījumus.

Teherāna apgalvo, ka tās kodolprogrammai ir miermīlīgs raksturs, taču tā turpina bagātināt urānu līdz augstam līmenim, pastiprinot bažas, ka Irāna pietuvojusies kodolieroču ieguvei.

Iepriekš Teherāna arī draudējusi izstāties no Kodolieroču neizplatīšanas līguma.

Irāna atsāka savu kodolprogrammu 2019.gadā pēc tam, kad ASV gadu iepriekš Trampa pirmās prezidentūras laikā vienpusēji izstājās no 2015.gadā noslēgtās Teherānas un pasaules lielvaru noslēgtās kodolvienošanās un atjaunoja ekonomiskās sankcijas Irānai.

Sarunas starp Vašingtonu un Teherānu par jaunu kodolvienošanos atsākās aprīlī, tomēr pēc sākotnējā optimisma ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka vairs nav tik ļoti pārliecināts par kodolvienošanās panākšanu.