Kultūras un bohēmas harmonija Parīze

Vislabāk iet kājām

Stereotipi atbaida daudzus patstāvīgāk domāt gribētājus. Un tieši pēdējie visbiežāk kļūst par īstiem Parīzes iemīlētājiem. Izskaidrojums ir vienkāršs – visas par šo pilsētu dzirdētās klišejas tik tiešām darbojas simtprocentīgi, un, aizbraucot uz Parīzi, atliek vien brīnīties, cik veikli tā jūs ievilinājusi savos tīklos.

Parīzes burvība slēpjas fantastiskajā bagātīgas kultūrvēstures un jutekliski franciskas bohēmas apvienojumā. Abos gadījumos nepārņem izjūta, ka kaut kā ir par daudz. Francūži ir pratuši, prot un noteikti pratīs uztvert dzīvi pietiekami laiski, lai šādu attieksmi pielipinātu arī savas valsts viesiem. Apvienojot šo laiskumu ar nelielu devu latviska iespringuma, Parīzi iespējams iepazīt arī trīs vai četrās dienās. Vismaz ziemas sezonā noteikti, jo šobrīd Francijas galvaspilsēta nesirgst ar tūrisma drudzi, kura īstā sezona tomēr ir vasarā. Tūristu, protams, netrūkst arī tagad, bet nācās izdarīt diezgan loģisku secinājumu – Monmartru, Eifeli, Luvru, Pompidū centru, Parīzes Dievmātes katedrāli, Triumfa arku un vēl citas pie Parīzes obligātās literatūras pieskaitāmās vietas daudz patīkamāk apskatīt ne gluži pārpildīta tirgus laukuma cienīgos apstākļos.

Lai gan Parīze ir slavena ne tikai ar nosauktajiem apskates objektiem, bet arī ar metro, tā pakalpojumus var arī neizmantot. Vietējie kā lētāku sabiedriskā transporta veidu ieteiks pilsētas autobusus, taču īstam latvietim ieteikums ignorēt arī šo piedāvājumu. Kāpēc? Tāpēc, ka cenas Francijā jebkura piedāvājuma gadījumā ir diezgan krietni augstākas nekā Latvijā. Taču tas ir tikai viens un nebūt ne svarīgākais aspekts. Otrs ir tas, ka Parīzes centru (nomaļāk izvietoto Monmartru ieskaitot) var ļoti veiksmīgi izstaigāt arī kājām. Un tieši šīs diezgan garās pastaigas pēcāk paliks atmiņā vislabāk, jo izrādīsies, ka tieši šādā veidā Parīzes aura iesūcas jūsos visātrāk un krāsaināk. Laikus gan jāpadomā par kabatā ērti pārnēsājamas pilsētas kartes iegādāšanos, jo francūži ielas nav sabūvējuši tik pedantiski taisni kā latvieši...

Eifelis vai dzirnavas

Kā vislabāk saplānot Parīzes galveno objektu apskati, ja šai pilsētai paredzēts atvēlēt tikai dažas dienas? Laikam jau vislabāk sākt ar tās simbolu Eifeļa torni. Izklausās banāli, bet tas pēcāk radīs miera izjūtu – tas sasodītais Eifelis ir redzēts, aptaustīts, un miers ar to! Patiesībā jau ar šo 324 metrus augsto un sarežģīti būvēto metāla torni nav nemaz tik traki – no tā tiešām paveras fantastisks skats uz visu Parīzi, un ne velti celtnē izvietotajos suvenīru kioskiņos pārdod arī fotofilmiņas – pārsvarā domātas japāņu tūristiem...

Parīzes apskati, protams, var sākt arī ar kādu citu objektu, un daudz kas atkarīgs no tā, kurā pilsētas rajonā atrodas jūsu izvēlētā viesnīca. Silts ieteikums izvēlēties Monmartru. Lai kas arī būtu dzirdēts par šo leģendāro erotikas un mākslinieciskas bohēmas piesātināto rajonu, tā patiesībā ir visjaukākā vieta Parīzē, jo tieši mazo ieliņu karalienē Monmartrā iespējams sajust to auru, ko vēlas izbaudīt ikviens Francijas viesis. Vislabāk izvēlēties kādu no šā rajona nelielajām viesnīcām, kas uzturēšanos Parīzē padarīs pavisam romantisku. Un šai gadījumā pilsētas apskati vislabāk sākt nevis ar pompozo Eifeļa torni, bet gan ar Divu dzirnavu kafejnīcu («Cafe Les Deux Moulins»). Ja šis nosaukums šķiet kaut kur dzirdēts, nav ko lieki lauzīt galvu – tā ir vieta, kur uzņemta nu jau par kulta filmu uzskatītā «Amēlija» («Le Fabuleux Destin d'Amélie Poulain»). Un ne tāpēc, ka šī kafejnīca būtu pārvērsta par konkrētās kinolentes fanu Disnejlendu. Nekā tamlīdzīga tajā patiesībā nav. Par Amēliju šeit liecina vienīgi plakāts pie sienas un filmas galvenās varones vārdā nodēvēts brokastu piedāvājums ēdienkartē.

Citādi «Divas dzirnavas» dzīvo savu dzīvi un drīzāk līdzinās mūsu pašu Vecrīgas Casablanca ar brīvu auru, laiski džezīgu mūziku un absolūtu noraidījumu steigai.

Muzeji pa vienam

Ja jau būsiet tikuši līdz Divām dzirnavām, noteikti pamanīsiet arī Sarkanās dzirnavas (Moulin Rouge). Vai doties iekšā arī kabarē apskāvienos, lai paliek katra paša ziņā. Taču bez erotikas piešprices Parīzē neiztikt, tādēļ drīzāk ieteikums turpat Monmartrā aiziet uz Parīzes Erotiskās mākslas muzeju, kas izvietots septiņos (!) stāvos un atvērts līdz pat diviem naktī. Tajā apskatāmi gan visdažādākās reakcijas izraisoši objekti, liela daļa no kuriem domāti tīri praktiskam pielietojumam, gan zīmējumi, gleznojumi, fotogrāfijas, videomākslas paraugi un kas tikai vēl ne. Katrs stāvs iekārtots tematiski un vizuāli atšķirīgi, tāpēc garlaicīgi noteikti nebūs.

Patiesībā šis muzejs ir kā laba iesildīšanās pirms krietni grandiozākās Luvras un arī Pompidū centra apskates. Pirmā, kā zināms, ir slavena ar klasiskās mākslas darbiem un it īpaši jau ar Monu Lizu, kuras atrašanās vieta muzejā pārvērsta par ko līdzīgu altārim. Otrs ir mūsdienu mākslas centrs, un te nu katram pašam jāizsecina, kas uzrunā vairāk.

Ieteikums abu šo muzeju apskati neplānot vienā dienā, jo tas nu būs par traku. Tāpat nevajadzētu iespringt tiktāl, lai nolemtu apskatīt visu, ko Luvra piedāvā. Kvantitāte, kā zināms, var sabojāt kvalitāti, tāpēc vēlams izvēlēties savas prioritātes plašajā ekspozīciju klāstā un labāk rūpīgāk apskatīt tās.

Pērnā gada beigās muzejā tika reģistrēts tā apmeklētības rekords – izrādījās, ka pēdējo 12 mēnešu laikā Luvru apskatījuši 8,3 miljoni (!) cilvēku, kas liek domāt, ka šogad situācija varētu būt līdzīga. Arī ziemas sezonā muzejā ļaužu netrūka, tādēļ jārēķinās arī ar šo faktoru – cilvēku burzma telpās nogurdina.

Ne mazāk apmeklēts ir arī Pompidū centrs, taču tajā valda absolūti cita aura un ļaužu burzma šķiet krietni iederīgāka. It īpaši, ja izvēlēts apskatīt kinovēstures ekspozīciju, kur pustumsā ņirb uz daudziem ekrāniem rādītie darbi, radot kosmisku inteliģenta tusiņa gaisotni. Šo darbu pētīšanā var iegrimt ātri, un laiks paiet nemanot, tāpēc esiet uzmanīgi – franču tautā par Bjuborgu dēvētā iestāde nestrādā tik ilgi kā erotikai veltītais kolēģis Monmartrā.

Bjuborga ir iela, kur atrodas muzejs, un tādā pašā vārdā nodēvēta arī diezgan iecienīta franču un itāliešu kopražojuma mūziķu grupa, kas tieši janvārī uzstājās Parīzē. Vietā, ko sauc par Divan Du Monde un kas, protams, atrodas Monmartrā. Divan Du Monde ir kādreizējā teātrī ierīkots klubs, kurā notiek diezgan dažādas muzikālās un arī kino ievirzes pasākumi, tādēļ viesošanās laikā Parīzē tur iespējams uzrauties uz daudz ko. Un ir vērts. Vismaz Beaubourg sevi attaisnoja pilnībā, un pilnīgi iespējams, ka vasarā apciemos arī Rīgu. Bet Parīze paliks savā vietā. Vietā, ko vērts redzēt un sajust.

Daži ieteikumi par Parīzes apciemojumu

• Vislabāk uz Parīzi doties ar «easyJet» lidmašīnām. Iesākumā uz Berlīni, pēc tam uz galamērķi. Lidojumus iespējams savienot vienā dienā, nepaliekot Vācijā pa nakti
• Visjēdzīgāk rezervēt viesnīcu Monmartrā (labs piemērs – trīszvaigžņotā «Hotel Prima Lepic»). Pa dienu līdz galvenajiem apskates objektiem pilsētas centrā var aizstaigāt kājām, bet naktī galvenā izklaide notiek tieši Monmartrā
• No Orly lidostas, uz kurieni lido «easyJet», uz Monmartru var nokļūt ar metro. Tiesa, pārsēžoties. Kur tieši tas jādara, pavaicājiet pa e-pastu izvēlētās viesnīcas administrācijai. Viņi tiešām atbildēs un pat angliski. Arī taksometrs nav slikta versija. Tas izmaksās apmēram 40 eiro
• Brokastis un vakariņas Monmartrā vislabāk ieturēt Divu dzirnavu kafejnīcā («Cafe Les Deux Moulins»), kur uzņemta filma «Amēlija». Ieteicamākais no trim tur pieejamajiem baltvīniem – 2002. gada «Domaine De La Verniere Chardonnay». Pudele izmaksās 18 eiro
• Ja ir vēlme aiziet uz kādu vietējo koncertu, labākā izvēle ir klubs «Divan Du Monde» Monmartrā