Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/14/9042875t1hb581.jpg)
«Sāp mugura» vai «man ir paasinājies radikulīts» ir viena no biežākajām sūdzībām, kādas nākas dzirdēt ģimenes ārstiem, neirologiem un pat ģimenes locekļiem un kolēģiem. Šīs sāpes ir otrs biežākais ārsta apmeklēšanas iemesls, tūlīt aiz saaukstēšanās slimībām.
Lai arī mūsu dzīvesstils pēdējos simt gados ir būtiski mainījies, diemžēl ne uz labāko pusi, sūdzības par sāpēm mugurā paliek nemainīgas gadu tūkstošiem — mugurkauls joprojām ir vājākā vieta mūsu organismā, kas uz nelabvēlīgām emocionālām vai fiziskām pārmaiņām reaģē zibenīgi. Krasākas izmaiņas ir novērotas tieši pēdējos 20 gados, kad rietumnieciskā dzīvesveida dēļ pieaug funkcionāli ierobežojumi, hroniskā darba nespēja un invaliditāte. Nu jau muguras sāpēm piedēvē sociālas epidēmijas raksturu. Šajā laikā būtiski ir manījušies priekšstati par muguras ārstēšanu un aprūpi, ir labāk izprasta muguras sāpju daba un pacientu uzvedības modeļi.
Sāpju iemesli dažādi
Ikviens, kas dzīves laikā saskāries ar muguras sāpēm (un tādu ir vismaz 60%, kam mugura sāpējusi ilgāk par vienu dienu), zina, ka atklāt patiesos sāpju cēloņus nav nemaz tik vienkārši. Muguras sāpes ir ļoti komplekss stāvoklis, kas aptver plašu patoloģisku stāvokļu spektru — gan akūtas un īslaicīgas vainas, gan slimību visa mūža garumā; gan osteoartrītu, disku deģenerāciju, gan dabisku audu novecošanās procesu; gan nopietnas un pat dzīvību apdraudošas slimības (audzējs, epidurīts), gan paša slimnieka emocionālās problēmas, kas var izpausties kā muguras sāpes. Mugura var sāpēt arī gadījumos, kad slimība ir skārusi pavisam citu orgānu — urīnceļu infekcijas, kuņģa, sirds un asinsvadu slimības, locītavu izmaiņas. Tāpēc dot ieteikumu, kā būtu ārstējamas šīs sāpes, nav iespējams.
Tomēr, ievērojot dažus veselīga dzīvesveida principus, šo netīkamo stāvokli var uzlabot pašu spēkiem.
Pareizi celt, nest, sēdēt
Vislielākā slodze mugurkaulam ir sēdēšanas laikā — tieši tas, ko nākas darīt visiem birojos strādājošajiem. Pareiza sēdēšana ir, atbalstot muguru un jostasvietas izliekumu, nevis sakņupušā pozā. Kāju atbalsts — 90 grādu leņķī. Darba krēslam jābūt ar elastīgu, pretsvaru radošu atzveltni, sēdeklim automašīnā ar stingru atbalstu.
Lielu ļaunumu nodarām mugurkaulam, nepareizi cilājot smagumus. Netraumatiska smagumu celšana ir pakāpeniska, bez rāvieniem, taisnu muguru, tupjoties ceļos. Nevajadzētu celt smagumus virs galvas.
Mājas darbu veikšanai labāk izmantot palīglīdzekļus, nevis pašiem līst zem gultas un dzenāt putekļus.
Laba muguras sāpju profilakse ir pareizi izvēlēts, stingrs matracis. Neirologi iesaka gulēt ar saliektām kājām vai arī uz sāniem, bet izvairīties gulēt uz vēdera.
Ceļoties no gultas, vispirms jāgriežas uz sāniem, pēc tam nolaižot kājas pāri gultas malai, atbalstoties piecelties sēdus.
Pie ārsta — nekavējoties
Brīdinošie simptomi, kuru dēļ pie ārsta jādodas nekavējoties, ir gadījumos, ja sāpes pavada vājums, nespēks kājās vai rokās, notirpums zem ceļa vai elkoņa, urīna aizture, temperatūra, neizskaidrojams svara zudums, nakts sāpes.
Noteikti jāapmeklē ārsts, ja sāpes ilgst vairāk par 6 nedēļām (pat ja tās ir atkārtotās sāpju epizodes).
Muguras sāpes vairākumā gadījumu nav dzīvību apdraudošs stāvoklis. Uzsākot ārstēšanu, apmēram 90% pacientu tās samazinās 4–6 nedēļu laikā, diemžēl vairāk nekā pusei tās atkārtojas tuvāko gadu laikā.
Sāpes nav iemesls slinkošanai
Muguras sāpes būtiski ierobežo fiziskās aktivitātes, tomēr tas nedrīkst būt par iemeslu ilgstošai mazkustībai. Pat akūtu (pēkšņu) sāpju gadījumā vēlams turpināt ierasto dzīvesveidu, ierobežojot tikai lielu fizisku slodzi un pievēršot uzmanību pareizai pozai. Pēc iespējas ātrāk vēlams atgriezties darbā. Vieglas slodzes veicina atveseļošanos ātrāk, jo veicina skābekļa pieplūdi, apasiņošanu, vielu maiņu audos, mazina muskuļu spazmas.
Gultas režīms parastu nesarežģītu muguras sāpju gadījumā nedrīkstētu būt ilgāks par 4 dienām, jo ilgāks mazkustīgs dzīvesveids novājina un atslābina muskulatūru.
Akūtu sāpju periodā fiziskās aktivitātes vajadzētu kāpināt pakāpeniski, īpaši uzmanīgiem jābūt ar stiepšanās vingrojumiem un staigāšanu. Vingrinājumi muskulatūras nostiprināšanai jākāpina pakāpeniski, jo pirmo 2 nedēļu laikā tie var pastiprināt jostas sāpes.
Aerobiskos izturības vingrinājumus (skriešana, soļošana, riteņbraukšana, peldēšana) var atsākt pakāpeniski 2 nedēļās pēc akūto sāpju sākuma, sākumā tikai ar nelielu slodzi (20–30 min dienā). Par visnoderīgākajiem un mērenākajiem uzskata soļošanu un peldēšanu.
Ja, kāpinot slodzi, sāpes atjaunojas, tā atkal uz laiku jāsamazina. Jebkuri vingrinājumi jāpārtrauc, ja parādās jauni un neiroloģiski simptomi — asas sāpes, kas izstarojas tālāk, notirpums rokās vai kāju lejasdaļā, muskuļu vājums, nespēks.
Mugura var sāpēt arī no sliktām domām
Lai arī tiešā veidā emocionālais stāvoklis nav akūtu stipru muguras sāpju cēlonis, tomēr arvien vairāk pētījumu apliecina, ka stress, emocionālā pārslodze, depresija, nomākts garastāvoklis, trauksme, pārlieku liels satraukums, hroniska spriedze, bailes, panikas lēkmes, miega traucējumi, pat seksuālas problēmas var radīt muguras audu pārpūli. Šiem faktoriem ir arī ļoti svarīga loma atkārtotu sāpju epizodēs, sāpju panesamības sliekšņa veidošanā, atveseļošanās prognozē un hronisko sāpju gadījumos.
Pašsajūtu ietekmē arī psihosociālie faktori — problēmas darbā, ilgstoši ļoti intensīvs atbildīgs darbs, neapmierinātība ar darbu, mazapmaksāts darbs, darba nomaiņa, ģimenes un sadzīves apstākļi. Šie neatrisinātie psihosociālie faktori nereti arī kļūst par hronisko muguras sāpju iemeslu. Cilvēks atrodas kā apburtā lokā, no kura nespēj izrauties — jo vairāk problēmu, jo vairāk un ilgāk sāp, jo vairāk ieilgst slimība, jo lielākas problēmas dzīvē rodas.
Atkarības (alkoholisms, narkomānija, toksikomānija) ir nopietns mugurkaula strutainu iekaisumu un lūzumu riska faktors. Tās arī ievērojami maina psihoemocionālo stāvokli. Arī smēķēšana un pārmērīga kafijas lietošana pasliktina mugurkaula audu, sevišķi starpskriemeļu disku, apasiņošanu, barošanos un vielmaiņu un veicina deģenerāciju. Hronisks smēķētāju klepus izraisa biežākus triecienus uz mugurkaula audiem, veicinot to nonēsāšanos.
Un, protams, palielināts svars, mazkustīgs dzīvesveids un stājas traucējumi ir atzīti muguras sāpju riska faktori, jo ietekmē gan vielmaiņas procesus muguras audos, gan muskuļu kondīciju. Jostas daļas pārslodzi un pastiprinātu izliekumu veicina tā dēvētais alus vēders. Pastiprinātu krūšu izliekumu — kifozi — veicina ieradums sēdēt un staigāt salīkušu, sakņupušu muguru un nolaistiem pleciem, kas liecina par vāju, netrenētu muskulatūru un veicina muguras sāpes. Sānvirziena stājas izmaiņas (skolioze jeb šķībums) veicina ieradums nēsāt smagas pleca somas uz viena pleca, ieradums greizi sēdēt. Ilgstoša sēdēšana, stāvēšana vai citāda atrašanās vienā pozā rada muskulatūras saspringumu un atsevišķu grupu pastiprinātu noslodzi, bet citu atslābšanu. Tas raksturīgi ilgstošai sēdēšanai birojos, automašīnās, monotoniem darbiem vienā pozā, arī dārza darbiem, ravēšanai, gludināšanai un it īpaši ilgstoši darbiem saliektā stāvoklī.
Tieši muguras sāpju gadījumos slimnieks mēdz ieņemt cietēja lomu, pasīvi gaidot, kad ārsts izdarīs visu, bet pašam nebūs jādara nekas. Medikamenti, operācijas, fizikālā terapija, masāžas un citas metodes ir efektīvas tad, ja arī pacients ir gatavs līdzdarboties.
Materiāls tapis sadarbībā ar asociēto profesori neiroloģi Ināru Loginu.